Protesta akcija pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Latvija pievelk valodas skrūves, Krievija maina Konstitūciju: Lindermans par krieviem

64
(atjaunots 12:20 01.03.2020)
Agrāk valodu skrūves Latvijā varēja skaidrot ar to, ka varasiestādes vēlas radīt komfortablus apstākļus latviešiem. Lai latvietis visur varētu runāt dzimtajā valodā. Taču tagad tā ir tīrākā diskomforta radīšana krieviem. Skan aicinājums – brauciet prom.

RĪGA, 1. marts - Sputnik. Kā komfortabla valodas vide latviešiem Latvijā parvērtusies par diskomforta zonu krieviem? Vai uz krieviem Latvijā attieksies izmaiņas, ko Krievija plāno iekļaut Konstitūcijā? Kāpēc "Saskaņai" vajadzīgs krievu skolu aizstāvis Konstantīns Čekušins? Kāpēc slēgta tiesas sēde Aleksejeva lietā un kas nav kārtībā ar sistēmu Spike iepirkumu?

Par to YouTube kanālā sarunājas publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija.

Paredzēti stingrāki sodi

Piektdien, 28. februārī, Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvās atbildības likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietojuma sfērās. Pie tam likumprojektā atvēlēta vesela nodaļa jautājumam par sodu, kas paredzēts par latviešu valodas nelietošanu.

"Atklāti sakot, nebija nepieciešamības pieņemt atsevišķu likumu, ko pastāv vispārējs administratīvo sodu kodekss, kurā iekļauti visi punkti. Neko principiāli jaunu Saeima nav pieņēmusi, taču zināmas novācijas ir. To starpā galvenā – sodi ir kļuvuši stingrāki," pastāstīja Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka, pirmkārt, palielinājusies sodu summa, piemēram, valsts nozīmes pasākumu nenodrošināšana ar tulkojumu latviešu valodā agrāk izmaksāja 80 eiro, pēc likuma pieņemšanas tā izmaksās 700 eiro fiziskām personām un 3000 eiro – juridiskām personām.

Otrkārt, agrāk pirmā pārkāpuma gadījumā sods bija mīkstāks, liels sods tika piespriests tikai par atkārtotu pārkāpumu gada laikā. Tagad pakāpeniska soda nebūs, uzreiz varēs sodīt ar visu bardzību.

Pats svarīgākais: tagad likumā būs detalizēti izskaidrota juridisko personu atbildība. Piemēram, darba līguma noslēgšana ar personu, kas nepārvalda valsts valodu, novedīs pie soda 700 eiro apmērā fiziskām personām un 1400 eiro – juridiskām personām.

Patlaban sāpīgāko sitienu saņem juridiskās personas – uzņēmumi u.c.

Lindermans atzīmēja, ka īpaša nozīme ir arī punktam par PSRS simboliku, kas Latvijā pielīdzināta nacistiskās Vācijas simbolikai.

Tagad sods paredzēts ne tikai par aizliegtās simbolikas izmantošanu politiskos pasākumos – mītiņos un demonstrācijās, bet arī vienkāršos sabiedriskos pasākumos. Tiesa, likumā nav iekļauta Georga lentīte, tāpat kā Krievijas trikolors. Taču, pēc Lindermana domām, vienkārši nav izdomājuši, kā to glīti noformēt.

Krievi aiz Krievijas robežām

"Sāku domāt, kam tas viss vajadzīgs. Agrāk to varēja skaidrot ar to, ka varasiestādes vēlas radīt komfortablus apstākļus latviešiem. Lai latvietis, kurš ienāk pastā, veikalā vai citur, varētu runāt dzimtajā valodā un viņam varētu atbildēt. Taču tagad tādas problēmas vairs nav. Tagad tā ir tīrākā diskomforta radīšana krieviem, mājiens, aicinājums – brauciet prom, te nav jūsu valsts," piezīmēja Lindermans.

Pie tam saņemta informācija par to, ka starp grozījumiem, ko plānots iekļaut Krievijas Konstitūcijā, pieminēti arī tautieši ārvalstīs.

Lindermans norādīja, ka pagaidām šo informāciju nav iespējams uzskatīt par ticamu, taču tāda ideja pastāv.

"Ir informācija, ka Krievijas prezidents licis iekļaut punktu, kas uzdod Krievijai aizsargāt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu nacionālās identitātes tiesības. Uzskatu, kas tas ir nepieciešams, jo pasaulē ir pietiekami daudz valstu, kas nodemonstrējušas, ka tādas lietas var un vajag iekļaut konstitūcijā. Tam par piemēru kalpo Polija, Ungārija, Rumānija, kuru Konstitūcijā iekļautas ārvalstīs dzīvojošo poļu, rumāņu, ungāru tiesības. Izraēlas Valsts – zināms, ka tā uzņemas atbildību par nelaimē vai gūstā nokļuvušiem ebrejiem. Ja Krievija to paveiks, tas būs nopietns solis, kas nozīmē atbildību un saistības. Un tas var mainīt uz labo pusi situāciju krieviem, kuri palikuši aiz Krievijas robežām," pastāstīja publicists.

Jauns "mērs" no "Saskaņas"

Vienlaikus "Saskaņa" pieteikusi savu kandidātu Rīgas mēra postenim un saraksta līderi Rīgas domes vēlēšanām. Šo vietu ieņēmis krievu skolu aizstāvis Konstantīns Čekušins. Partijas pārējā komanda vispārējos vilcienos nav mainījusies. Kādas ir vecās "Saskaņas" perspektīvas ar jaunu līderi?

Lindermans uzskata, ka priekšvēlēšanu kampaņas gaitā "Saskaņa" būs spiesta atbildēt uz jautājumu, ko tā darīja, kamēr Latvijas vadība atbrīvojās no krievu skolām. Tagad tai ir atbilde – Čekušins.

No vienas puses, tas ir tīri propagantisks taktiskais gājiens, lai sekmīgāk piedalītos vēlēšanās. Nav zināms tikai, vai tā būs ilgtermiņa kampaņa, kā agrāk ar Nilu Ušakovu, vai vienreizējā akcija konkrētām vēlēšanām.

"Vēl es domāju, ka "Saskaņas" bosi izvēlējušies šo figūru, jo saprot: partija vairs nebūs pie varas. Tagad viņiem vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kurš vislabāk piemērots darbam opozīcijā. Visi pārējie partijas locekļi taču pārsvarā ir ierēdņi, nevis politiķi," uzskata Lindermans.

"Saskaņai" klājas plāni arī tāpēc, ka viņiem ir slēgts informatīvais resurss, atņemta liela daļa naudas. Virzīties uz priekšu vēlēšanās bez naudas ir ļoti grūti, uzskata publicists.

Krievu vēlētājus satrauc arī Latvijas Krievu savienības izredzes. Publicists uzskata, ka tās ir labākas nekā iepriekšējās vēlēšanās, jo "Saskaņa", atsakoties aizstāvēt krievu skolas, sevi diskreditējusi daudzu vēlētāju acīs, bet LKS darīja visu, ko spēja.

Tiesa Latvijā

Šajā laikā Latvijā turpinās tiesa pār portāla Imhoclub.lv galveno redaktoru, žurnālistu Juriju Aleksejevu. Pie tam tiesas sēdes pēkšņi kļuvušas slēgtas atgādināsim, ka pret žurnālistu izvirzītas apsūdzības saskaņā ar trim Krimināllikuma pantiem, kas saistīti ar nacionālā naida kurināšanu, šaujamieroču nelikumīgu glabāšanu, kā arī bērnu pornogrāfijas izplatīšanu.

"Tas ir atklāti politisks process, pilnībā safabricēta lieta, bez jebkādiem "iespējams". Lietas safabricēšanas laikā uzdevums bija noslāpēt, apspiest vienu no neatkarīgajām vietnēm, kas, principā, aizstāvēja krievu mazākumtautību Latvijā. Nešaubos, ka gan patronas, gan bērnu pornogrāfija bija piespēlēta. Kas attiecas uz komentāriem internetā, jāsaka, ka Juriju pazīstu jau ļoti sen un varu droši teikt, ka zvērīgs nacionālisms viņam absolūti nav raksturīgs. Viņa teiktajā un rakstītajā tādi apvainojumi latviešiem nav sastopami. Esmu pārliecināts, ka tie visi ir viltojumi," apliecināja Lindermans.

Publicists atzīmēja: viņam nav saprotams, kāpēc tiesa nolēmusi Aleksejeva lietu izskatīt slēgtā sēdē. Šajā gadījumā vienīgais cilvēks, kurš varēja pieprasīt slēgtas sēdes, bija pats Aleksejevs, taču viņš, gluži pretēji, pieprasīja atklātas sēdes.

Lindermans uzskata, ka tiesai vienkārši bija nepatīkams atbalsts, ko apsūdzētais saņēma no klātesošajiem zālē.

Korupcija vai idiotisms

Toties ir arī labas ziņās – 2019. gada beigās Latvija beidzot saņēmusi no Izraēlas ilgi gaidītās prettanku raķešu sistēmas Spike. Līgums par to piegādi bija noslēgts jau 2018. gadā. Iepirkums izmaksāja 1098 miljonus eiro.

Lindermans atgādināja, ka tās plānots uzstādīt uz Lielbritānijā iepirktās vieglās bruņutehnikas, ap kuru jau izcēlies liels skandāls.

Publicists atgādināja, ka viņš jau toreiz pievērsis uzmanību: līgums bija parakstīts par vienu summu – 50 miljoniem, bet samaksāts tika piecreiz vairāk – 250 miljoni. Par to bija sašutis ne tikai viņš. Atbalstu sniedza arī Andrejs Elksniņš, kurš toreiz ieņēma deputāta amatu.

Aizsardzības ministrija sniedza izvērstu atbildi par to, ka bruņutehnika maksājot 50 miljonus, bet tai paredzētā infrastruktūra – 200 miljonus. Toreiz aizsardzības ministra posteni ieņēma Raimonds Vējonis. Viņš teica, ka uz bruņumašīnām par to pašu naudu tikšot uzstādīts moderns raķešu bruņojums.

"Kaut kas neiet kopā. Ja raķetes bija nopirktas jau tolaik, kāpēc vajadzēja pirkt vēlreiz 2018. gadā? Vai nu toreiz raķetes nenopirka, vai pārdeva, vai tās izrādījās neefektīvas. Tātad te runa ir par korupciju vai kaut kādu idiotismu," secināja Lindermans.
64
Tagi:
latviešu valoda, diskriminācija, krievvalodīgie

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

14
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

14
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu

SPKC: pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma

20
(atjaunots 12:56 14.08.2020)
Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma – Grieķijas, Dānijas un Īrijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēsta LSM.lv.

Viņš konstatēja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir zema, bet kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā pieaugusi divas reizes. Saslimstība pieaug arī citās valstīs, tāpēc tiek ieviesti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Covid-19 saslimšanas gadījumi Latvijā, pēc epidemiologa domām, lielākoties ir saistīti ar cilvēkiem, kuri inficējušies ārzemēs

Latvija katru nedēļu papildina sarakstu ar valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro pašizolācija. Šī nedēļa, visticamāk, nebūs izņēmums un sarakstā, iespējams, tiks iekļautas vēl trīs valstis – Grieķija, Dānija un Īrija. 

Perevoščikovs atzīmēja, ka būtiski ir, lai cilvēks pēc atgriešanās no kādas Covid-19 riska valsts ievērotu pašizolāciju. To atbraucējs apliecina ar parakstu. Vēl Covid-19 izplatības ierobežošanai būtiska ir plašā  iedzīvotāju bezmaksas testēšana.

SPKC pārstāvis atzina, ka šonedēļ gaidāmajos Rīgas svētkos un katoļticīgo svētkos Aglonā būtiski ir ievērot drošības pasākumus.

"Proti, ievērot distanci, izvairīties no vietām, kur ir drūzmēšanās, regulāri dezinficēt rokas. "Riski ir tomēr pietiekami lieli," teica Perevoščikovs, norādot, ka pasākuma organizatori solījuši kontrolēt norādījumu ievērošanu.

20
Tagi:
koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju
Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi
Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

0
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību