Banknotes

Ilmārs Rimšēvičs: sapnis, ka Latvija varētu būt finanšu centrs, ir izsapņots

49
(atjaunots 21:17 29.02.2020)
Latvijas finanšu sektorā joprojām vērojams liels skaits problēmu, kas bremzē valsts ekonomisko attīstību, un par finanšu centra tapšanu var nesapņot, paziņoja Latvijas Bankas bjušais vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

RĪGA, 29. februāris — Sputnik. Sapnis, ka Latvija varētu būt finanšu centrs, ir izsapņots. Baņķieri domājuši par vienu, politiķi – par citu, un visi kopā nav sapratuši, ko Latvijā vispār vēlas, Latvijas Bankas bjušais vadītājs Ilmārs Rimšēvičs paziņoja intervijā telekanālam RigaTV24.

Viņš konstatēja, ka pēdējo gadu notikumi Latvijas finanšu sektorā liecina par to, ka nozarē vērojama virkne problēmu, kas bremzē valsts ekonomisko attīstību. Viņš norādīja, ka līdz pēdējam brīdim valstij nav izstrādāts vienots viedoklis finanšu politikas aspektā.

"Man liekas, tas ir jāsaprot: sapnis par to, ka Latvija varētu būt finanšu centrs, ir pilnībā izsapņots," teica Rimšēvičs.

Pēc viņa vārdiem, atskatoties uz notikušo un analizējot situāciju, redzams, ka "svarīgi saprast, kas ir "mēs", kas ir "viņi" un ko gribējām".

"Baņķieri gribēja vienu, politiķi gribēja otru, un mēs kopā tā īsti nesapratām, ko mēs gribam. Brīžiem likās, ka tā būtu svešas naudas apkalpošana, svešas naudas investīcijas, (..) bet tā īsti tas nekad netika noformulēts: kas tad ir Latvijā tā prioritāte, ko mēs taisāmies būvēt, ko mēs taisāmies tīri politiski šeit sargāt," teica Rimšēvičs.

Atgādināsim, ka jau koš 90.gadiem Latvijas banku sektors attīstīja koncepciju "Mēs esam tuvāk nekā Šveice". Bankas pārsvarā strādāja ar nerezidentu ieguldījumiem. Pēc notikumiem ap ABLV šis biznesa virziens sāka sarukt.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Līdztekus ASV Finanšu ministrijas struktūras pretenzijām, piezīmes Latvijai izteica arī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval". Tā ieviesa pastiprinātas kontroles režīmu Latvijai, jo valsts saņēma zemu vērtējumu vairākos kritērijos. Piemēram, Moneyval speciālisti paziņoja, ka Latvijas valdības darbības nav pietiekami efektīvas jautājumā par patieso labuma guvēju identifikaciju un masu iznīcības ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veic labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Palēninājās tautsaimniecības kreditēšana, it īpaši tas skāra nelielās kompānijas. Latvijas Bankas bijušais vadītājs norādīja, ka bankas ir īpaši piesardzīgas attiecībā pret maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet potenciālie riski atspoguļojas augstajās procentu likmēs. Viņš atzīmēja, ka iekšējo kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā sasniegusi zemāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā – 40%. Tas liecina par kreditēšanas potenciāla neizmantošanu. Līdztekus juridiskajām nepilnībām viņš minēja tādus iemeslus, kā zemu uzņēmumu kapitalizāciju un augstu ēnu ekonomikas daļu.

49
Tagi:
Finanses, Latvija
Pēc temata
Goda lieta: Latvija neiekļuva pelēkajā valstu sarakstā. Taču - par kādu cenu?
Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi
Latvija slikti atbrīvojas no naudas un slēdz ciet maz banku: SVF ir neapmierināts
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

10
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

10
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"