Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus

487
(atjaunots 10:12 29.02.2020)
Kā paskaidrot trūcīgam cilvēkam, ka viens prettanku raķetes Spike mācību šāviens līdzinās viņa gada ienākumam, ka Aizsardzības ministrijas iepirktās izlūkošanas mašīnas CVRT līdzinās jaunceltai daudzdzīvokļu mājai. Rīgā notika mītiņš pret nabadzību un militarizāciju.

RĪGA, 29. februāris — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Pret nabadzību un militarizāciju – tādu piketu Latvijas Sociālistiskā partija organizēja iepretim valdības ēkai. Akcijas mērķis – protests pret Latvijas militarizācijas prioritāti par ļaunu iedzīvotāju labklajībai. Lielas iedzīvotāju daļas ienākumi ir zemi, bet izdevumi par labu valsts dalībai NATO tikai pieaug uz dažādu bruņojuma iepirkuma programu, mācību un treniņu rēķina – tāda ir Krišjāņa Kariņa valdības prioritāte.

Kāpēc mēs neesam Austrija?

Aizsardzības ministrijas budžets šogad sasniedzis 663,6 miljonus eiro, gandrīz par 27 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Pie tam resora vadītājs Artis Pabriks apgalvo, ka ar 2% valsts IKP militārajām vajadzībām nepietiek – viņaprāt, valstij vajadzīgas pašgājējhaubices (2018.gadā Austrijā tika iepirktas 47 155 mm haubices) un cita tehnika. AM vietnē anonsētais pamata darbs 2020. gadā vērsts uz valsts aizsardzības kompleksas sistēmas izveidi. Saskaņā ar NATO ieteikumiem, vismaz 20% budžeta tiks izmantoti ekipējumam, līdz 50% veidos ar personālu saistītie izdevumi. Plānots atklāt jaunu poligonu "Meža Mackeviči" pie Daugavpils, salīdzinoši netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežas un pat laist klajā brošūru valsts valodā iedzīvotājiem – kā rīkoties kara gadījumā.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Kopš Latvijas iestāšanās NATO 2004.gadā AM aktivitātes vietējiem nodokļu maksātājiem jau izmaksājušas vairāk nekā 10 miljardus eiro. Vārdu sakot, gatavošanās karam izmaksā vairāk nekā šī gada valsts budžets un mazliet mazāk par valsts kopējo ārējo parādu. Militārie izdevumi NATO ietvaros ir visu valdību prioritāte pēdējo 15 gadu laikā un neapšaubāma prioritāte Kariņa Ministru kabinetam. Tēriņi bruņojumam stabili pieaug, atšķirībā no sociālajiem izdevumiem. Aptuveni puse pensionāru, apmēram 300 tūkstoši, uz rokas vidēji saņem ne vairāk kā 300 eiro mēnesī, aptuveni 20 tūkstošiem iedzīvotāju garantētās pensijas apmērs nepārsniedz 100 eiro.

Latvijas Sociālistiskās partijas bijušais priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks konstatēja, ka augošais līdzsvara trūkums starp gandrīz puses iedzīvotāju nabadzību un NATO programmām, kas saņem dotācijas no valsts budžeta "zaļās ielas" režīmā, ir pārvērtis agrāk plaukstošo valsti par vienu no atpalikušākajām ES jurisdikcijā.

"Kad strādāju Eiropas Parlamentā, man vaicāja: kāpēc, atrodoties uz robežas ar resursiem bagāto Krieviju, ar naftu un gāzi pie sāniem, Latvija nav kļuvusi par plaukstošu valsti, kā Austrija? Ko lai saka, – mums bija vajadzīga NATO. 1940.gada vasarā prezidents Kārlis Ulmanis savā uzrunā radio paziņoja, ka visiem jāpaliek savās vietās. Viņš infromēja, ka Latvijai draudzīgās valsts, Padomju Savienības karaspēka ierobežotais kontingents dodas uz tālākās dislokācijas vietām, kas saskaņotas ar Latvijas valdību. Saskaņā ar mūsdienu terminoloģiju, tā bija Latvijas okupācija. Taču tieši tāpat kā 1940.gadā, Latvijā 2004.gadā ienāca NATO spēki – vai tā nav okupācija? Militārām vajadzībām iztērēti jau vairāk nekā 10 miljardi eiro – milzīga summa valstij, kā viss republikas gada budžets. Par to esam saņēmuši izmirstošu valsti," saka Rubils.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs (1990.-1991.gg.) un Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētājs (1990.-1991.gg.) Alfrēds Rubiks ir pārliecināts, ka Latvijas militarizācija ir strupceļš valsts attīstībā.

"Nedomāju, ka NATO ārvalstu kareivji ir gatavi mirt Latvijā un par Latviju, lai arī tiktāl nenonāks, - konstatēja Rubiks. – Izdalīt gandrīz 700 miljonus gada militārā budžeta nāvei tuviem vecīšiem un vecītēm – arī tā nav izeja. Tomēr slēgto militāro izdevumu vietā bija iespējams radīt jau desmitiem un simtiem uzņēmumu ar tūkstošiem darba vietu. Tur varētu strādāt nabaga sirmo, trūcīgo iedzīvotāju jaunie tuvinieki, palīdzēt saviem sirmgalvjiem, taču tā vietā jaunieši pamet valsti. Mūsu valsts vadītāji nav Latvijas patrioti, tie ir cilvēki, kuri tiecas pēc pašu labuma, kuri necīnās par valsts uzplaukumu."

Esam iestrēguši World of Tanks

Neviens neiznāca pie piketa dalībniekiem no Ministru kabineta. Ko gan varētu pateikt labklājības ministre Ramona Petraviča? Ka valsts budžetā nav naudas skolotāju un mediķu algu celšanai? Sociālais sektors nav sagaidījis solītās piemaksas, toties Latvijas Nacionālie bruņotie spēki saņem prettanku raķešu sistēmas Spike no Izraēlas saskaņā ar līgumu, kas paliks spēkā līdz 2023.gadam. Līguma summa – 108 miljoni eiro. Raķetes uzstāda uz izlūkošanai paredzētajām kāpurķēžu mašīnām CVRT – Lielbritānijā nopirktas veselas 123 mašīnas. Iepriekš Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar Zviedrijas iepirkumu aģentūru Fоrsvarets Materielverk par sadarbību munīcijas iepirkumā prettanku ieročiem Carl Gustav tie ir 84 mm rokas granātmetēji, ko ražo zviedru "SAAB Dynamics AB". Rodas iespaids, ka Latvija gatavojas milzīgai tanku cīņai. Un tas nebūt vēl nav pilns AM iepirkumu saraksts.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs iebilst pret Latvijas militarizāciju stratēģisko risku dēļ. "Uz absolūti nepārdomāta militārās infrastruktūras paplašināšanas pamata mēs zaudējam potenciālas darba vietas un tradicionālos tirgus. Viens miljards eiro, faktiski ir ES fondu gada dotācijas Latvijai, ko būtu iespējams atvēlēt triju jūras ostu un Latvijas dzelzeļa attīstībai, jaunu kravu piesaistīšanai un tarifu samazināšanai transporta un loģistikas nozarē, kas padarītu to konkurētspējīgu. Taču nē – Latvijā atlaiž no darba cilvēkus un pērk Rietumos ražotas BTR raķetes.

Savukārt Sociālistiskajai partijai un mūsu koalīcijas partnerim – partijai "Saskaņa" joprojām prioritāri ir soiciāldemokrātiskie projekti un sasniegumi, kas parādījušies pēdējo 10 gadu laikā. Diemžēl iespējams, ka nacionālistu vai liberāļu partijas mēģinās likvidēt, piemēram, trūcīgajiem piešķirtās atlaides.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Viņi to neslēpj. Bijušais premjerministrs Vilis Krištopāns televīzijas debatēs, atbildot uz jautājumu, ko viņš izdarītu Rīgas mēra postenī, atbildēja, ka atceltu bezmaksas braucienus Rīgas pensionāriem – viņš teica, ka šīs vecmāmiņas nav viņa elektorāts. Mēs redzam, ka vēl joprojām turpinās valsts afēra ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente), kuras ietvaros ar dažādu sastāvu valdību atbalstu nodokļu maksātājiem nozagti gandrīz četri miljardi eiro. Un šo naudu ar OIK vēl joprojām rēķinos nolaupa trūcīgajiem iedzīvotājiem," atgādināja Vladimirs Frolovs.

Viņš atgādināja: lai arī skandālu un nomelnošanas virkne Rīgas domē pēdējā gada laikā var negaidīti ietekmēt vēlēšanu rezultātus, sociāldemokrātu un sociālistu koalīcija pašvaldībā un parlamentā joprojām atbalstīs sociālās programmas. Tās orientētas gandrīz uz 40% valsts iedzīvotāju, kuri stāv uz nabadzības sliekšņa. Kā paskaidrot trūcīgam cilvēkam, ka viens prettanku raķetes Spike mācību šāviens līdzinās viņa ienākumiem vesela gada gadumā, bet Aizsardzības ministrijas iepirktās dažas izlūkošanas mašīnas CVRT līdzinās jaunceltai daudzdzīvokļu mājai. Trīs šāvieni mērķī ar NATO unifikācijas 9 mm patronu Luger/Para – tās ir pusdienas ar trim ēdieniem mazturīgajiem Rīgas iedzīvotājiem. Šaut automātiskajā režīmā – ir gluži kā liegt maizi veselai rindai nabago un izsalkušo.

487
Tagi:
Artis Pabriks, NATO, Latvija
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir vieni no zemākajiem ES
Mazliet līdzīgas, mazliet atšķirīgas: kāpēc Austrija ir bagātāka nekā Latvija
Politologs: Latvijas iedzīvotāji var necerēt uz varasvīru tēvišķīgām rūpēm
Paaugstinātas gatavības NATO: audzē spēkus un lien naudas maciņos
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

1
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
1
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome
Covid-19

Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus

3
(atjaunots 09:11 24.10.2020)
Jaunie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā, atšķirībā no iepriekšējiem, tiek ieviesti uz nenoteiktu laiku.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ārkārtas sēdē piektdien Latvijas valdība, būtībā, bija spiesta atzīt, ka iepriekš apstiprinātie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi izrādījās neefektīvi.

Par patreizējo situāciju valdības locekļus informēja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Viņš uzsvēra, ka "Covid-19 atkal ir pierādījis, ka spēj izplatīties ļoti ātri, ātrāk, nekā daudzas citas infekcijas.

Tā, pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā tika reģistrēti 1004 inficēšanās gadījumi, kas ir par 44% vairāk, nekā iepriekšējās septiņās dienās. Saskaņā ar speciālista atzinumu, straujais inficēto skaita pieaugums nav saistīts ar palielinājušos testu skaitu – jo testu ir veikts vien par 6% vairāk. Turklāt no 2,4% līdz 3,2% pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars pret to kopējo skaitu.

"Līkne stabili iet uz augšu, mēs neredzam svārstības, tendenci uz samazināšanos," atzīmēja Perevoščikovs, norādot, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstību skaits ir viens no zemākajiem.

Vidējais saslimstības rādītājs Latvijā ir 88,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Rīgā tas ir 115,9. Signāl nav labvēlīgs, ņemot vērā to, ka Rīgā infekcija var izplatīties ātrāk, nekā reģionos.

Vēl viena nelaba infekcijas izplatības pazīme – tās pārnēsātāji bieži vien ir cilvēki vecumā no 15 līdz 49 gadiem, aktīvie iedzīvotāji. Attiecībā uz inficēšanās vietām, 30% cilvēku inficējās izglītības iestādēs, 25% - mājsaimniecībās, no radiniekiem un tuviniekiem, 14% - darbavietās.

Uzstājoties valdības sēdē, Jurijs Perevoščikovs neizteica pat aptuvenas prognozes attiecībā uz termiņiem, kad infekcijas izplatību varēs apturēt. No kā var secināt, ka jaunais Covid-19 vilnis būs uz ilgāku laiku.

Maskas un ierobežojumi

Pieņemot lēmumu par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, valdība vairs nenoteica termiņu, līdz kuram tie būs spēkā. Atšķirībā no pēdējiem, līdz 6. novembrim pieņemtajiem, taču priekšlaicīgi atceltajiem to neefektivitātes dēļ, jaunie pasākumi būs spēkā līdz tam brīdim, kamēr tos nenomainīs mīkstāki, ja situācija uzlabosies, vai otrādi – pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai.

Jau no sestdienas, 24. oktobra, valdība noteikusi valkāt aizsargmaskas visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski.

Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem. Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs maskas nāksies valkāt personālam – obligātā kārtībā, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): ja iepriekš tajos bija atļauts piedalīties 30 cilvēkiem, tad no 26. oktobra – tikai 10. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus (iepriekš – 300). Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus (pret līdzšinējiem 500).

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Jaunie ierobežojumi skāruši bērnu pasākumu rīkošanu iekštelpās – lielveikalu, akvaparku bērnu laukumus, batutus – tie tiek atcelti, taču iestāžu darbība, kur atpūsties drīkst gan pieaugušie, gan bērni, netiek aizliegta.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

"Atsevišķie elementi"

Veselības ministre Ilze Viņķele, runājot par valdības lēmumiem, atzīmēja, ka lielākā daļa sabiedrības ar sapratni izturas pret ieviestajiem ierobežojumiem, tai skaitā pret obligāto sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā un sabiedriskās vietās.

"Tomēr ir "atsevišķi elementi", kuri apšauba sejas masku valkāšanas, valdības ieviesto noteikumu ievērošanas nepieciešamību. Šādi cilvēki ar savu nihilistisko rīcību veicina infekcijas izplatību," uzsvēra ministre.

Vienīgais, kurš valdības sēdē atturējās no balsošanas, izrādījās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Uzstājoties Ministru kabineta kolēģu priekšā, viņš paziņoja, pastāvīgi mainīto lēmumu dēļ policija nevar saprasto, kas tai ir jādara. Iepriekšējais valdības lēmums tika pieņemts līdz 6. novembrim, un tagad tas ir atcelts, būtībā, priekšlaicīgi. Jaunajā valdības lēmuma redakcija arī nav skaidrs, kam konkrēti un kādās vietās ir jālieto maskas.

Sarežģītā situācijā, pēc IeM vadītāja domām, izrādās mazais un vidējais bizness – ieviesto cilvēku skaita ierobežojumu telpās dēļ: tas samazinās iestāžu apgrozījumu, tātad, novedīs pie darbinieku atlaišanas nākotnē. Valdībai, pēc viņa sacītā, būs jārēķinās ar bezdarbnieku skaita pieaugumu. Turklāt, pēc ministra teiktā, nav skaidrs, uz kā balstās aprēķini, kādēļ telpās nevar pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem, nevis, teiksim, 20?

Atgādināsim, ka aptuveni pēc divām nedēļām, izejot caur Saeimu, spēkā stāsies likuma grozījumi, kuri paredz naudas sodus par aizsargmasku nelietošanu. Tie tiks piemēroti pret sejas masku režīma pārkāpējiem un sastādīs no 10 līdz 50 eiro. Netiek izslēgts, ka daļu atbildības "uzvels" arī tiem komersantiem, kuri apkalpos pircējus bez maskām. Likuma izpildes kontroli uzliks Valsts un pašvaldību policijai.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19