Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus

497
(atjaunots 10:12 29.02.2020)
Kā paskaidrot trūcīgam cilvēkam, ka viens prettanku raķetes Spike mācību šāviens līdzinās viņa gada ienākumam, ka Aizsardzības ministrijas iepirktās izlūkošanas mašīnas CVRT līdzinās jaunceltai daudzdzīvokļu mājai. Rīgā notika mītiņš pret nabadzību un militarizāciju.

RĪGA, 29. februāris — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Pret nabadzību un militarizāciju – tādu piketu Latvijas Sociālistiskā partija organizēja iepretim valdības ēkai. Akcijas mērķis – protests pret Latvijas militarizācijas prioritāti par ļaunu iedzīvotāju labklajībai. Lielas iedzīvotāju daļas ienākumi ir zemi, bet izdevumi par labu valsts dalībai NATO tikai pieaug uz dažādu bruņojuma iepirkuma programu, mācību un treniņu rēķina – tāda ir Krišjāņa Kariņa valdības prioritāte.

Kāpēc mēs neesam Austrija?

Aizsardzības ministrijas budžets šogad sasniedzis 663,6 miljonus eiro, gandrīz par 27 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Pie tam resora vadītājs Artis Pabriks apgalvo, ka ar 2% valsts IKP militārajām vajadzībām nepietiek – viņaprāt, valstij vajadzīgas pašgājējhaubices (2018.gadā Austrijā tika iepirktas 47 155 mm haubices) un cita tehnika. AM vietnē anonsētais pamata darbs 2020. gadā vērsts uz valsts aizsardzības kompleksas sistēmas izveidi. Saskaņā ar NATO ieteikumiem, vismaz 20% budžeta tiks izmantoti ekipējumam, līdz 50% veidos ar personālu saistītie izdevumi. Plānots atklāt jaunu poligonu "Meža Mackeviči" pie Daugavpils, salīdzinoši netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežas un pat laist klajā brošūru valsts valodā iedzīvotājiem – kā rīkoties kara gadījumā.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Kopš Latvijas iestāšanās NATO 2004.gadā AM aktivitātes vietējiem nodokļu maksātājiem jau izmaksājušas vairāk nekā 10 miljardus eiro. Vārdu sakot, gatavošanās karam izmaksā vairāk nekā šī gada valsts budžets un mazliet mazāk par valsts kopējo ārējo parādu. Militārie izdevumi NATO ietvaros ir visu valdību prioritāte pēdējo 15 gadu laikā un neapšaubāma prioritāte Kariņa Ministru kabinetam. Tēriņi bruņojumam stabili pieaug, atšķirībā no sociālajiem izdevumiem. Aptuveni puse pensionāru, apmēram 300 tūkstoši, uz rokas vidēji saņem ne vairāk kā 300 eiro mēnesī, aptuveni 20 tūkstošiem iedzīvotāju garantētās pensijas apmērs nepārsniedz 100 eiro.

Latvijas Sociālistiskās partijas bijušais priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks konstatēja, ka augošais līdzsvara trūkums starp gandrīz puses iedzīvotāju nabadzību un NATO programmām, kas saņem dotācijas no valsts budžeta "zaļās ielas" režīmā, ir pārvērtis agrāk plaukstošo valsti par vienu no atpalikušākajām ES jurisdikcijā.

"Kad strādāju Eiropas Parlamentā, man vaicāja: kāpēc, atrodoties uz robežas ar resursiem bagāto Krieviju, ar naftu un gāzi pie sāniem, Latvija nav kļuvusi par plaukstošu valsti, kā Austrija? Ko lai saka, – mums bija vajadzīga NATO. 1940.gada vasarā prezidents Kārlis Ulmanis savā uzrunā radio paziņoja, ka visiem jāpaliek savās vietās. Viņš infromēja, ka Latvijai draudzīgās valsts, Padomju Savienības karaspēka ierobežotais kontingents dodas uz tālākās dislokācijas vietām, kas saskaņotas ar Latvijas valdību. Saskaņā ar mūsdienu terminoloģiju, tā bija Latvijas okupācija. Taču tieši tāpat kā 1940.gadā, Latvijā 2004.gadā ienāca NATO spēki – vai tā nav okupācija? Militārām vajadzībām iztērēti jau vairāk nekā 10 miljardi eiro – milzīga summa valstij, kā viss republikas gada budžets. Par to esam saņēmuši izmirstošu valsti," saka Rubils.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs (1990.-1991.gg.) un Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētājs (1990.-1991.gg.) Alfrēds Rubiks ir pārliecināts, ka Latvijas militarizācija ir strupceļš valsts attīstībā.

"Nedomāju, ka NATO ārvalstu kareivji ir gatavi mirt Latvijā un par Latviju, lai arī tiktāl nenonāks, - konstatēja Rubiks. – Izdalīt gandrīz 700 miljonus gada militārā budžeta nāvei tuviem vecīšiem un vecītēm – arī tā nav izeja. Tomēr slēgto militāro izdevumu vietā bija iespējams radīt jau desmitiem un simtiem uzņēmumu ar tūkstošiem darba vietu. Tur varētu strādāt nabaga sirmo, trūcīgo iedzīvotāju jaunie tuvinieki, palīdzēt saviem sirmgalvjiem, taču tā vietā jaunieši pamet valsti. Mūsu valsts vadītāji nav Latvijas patrioti, tie ir cilvēki, kuri tiecas pēc pašu labuma, kuri necīnās par valsts uzplaukumu."

Esam iestrēguši World of Tanks

Neviens neiznāca pie piketa dalībniekiem no Ministru kabineta. Ko gan varētu pateikt labklājības ministre Ramona Petraviča? Ka valsts budžetā nav naudas skolotāju un mediķu algu celšanai? Sociālais sektors nav sagaidījis solītās piemaksas, toties Latvijas Nacionālie bruņotie spēki saņem prettanku raķešu sistēmas Spike no Izraēlas saskaņā ar līgumu, kas paliks spēkā līdz 2023.gadam. Līguma summa – 108 miljoni eiro. Raķetes uzstāda uz izlūkošanai paredzētajām kāpurķēžu mašīnām CVRT – Lielbritānijā nopirktas veselas 123 mašīnas. Iepriekš Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar Zviedrijas iepirkumu aģentūru Fоrsvarets Materielverk par sadarbību munīcijas iepirkumā prettanku ieročiem Carl Gustav tie ir 84 mm rokas granātmetēji, ko ražo zviedru "SAAB Dynamics AB". Rodas iespaids, ka Latvija gatavojas milzīgai tanku cīņai. Un tas nebūt vēl nav pilns AM iepirkumu saraksts.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs iebilst pret Latvijas militarizāciju stratēģisko risku dēļ. "Uz absolūti nepārdomāta militārās infrastruktūras paplašināšanas pamata mēs zaudējam potenciālas darba vietas un tradicionālos tirgus. Viens miljards eiro, faktiski ir ES fondu gada dotācijas Latvijai, ko būtu iespējams atvēlēt triju jūras ostu un Latvijas dzelzeļa attīstībai, jaunu kravu piesaistīšanai un tarifu samazināšanai transporta un loģistikas nozarē, kas padarītu to konkurētspējīgu. Taču nē – Latvijā atlaiž no darba cilvēkus un pērk Rietumos ražotas BTR raķetes.

Savukārt Sociālistiskajai partijai un mūsu koalīcijas partnerim – partijai "Saskaņa" joprojām prioritāri ir soiciāldemokrātiskie projekti un sasniegumi, kas parādījušies pēdējo 10 gadu laikā. Diemžēl iespējams, ka nacionālistu vai liberāļu partijas mēģinās likvidēt, piemēram, trūcīgajiem piešķirtās atlaides.

Пикет Социалистической партии Латвии у кабинета министров против бедности и милитаризации
Sergey Melkonov
Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pie Ministru kabineta ēkas pret nabadzību un militarizāciju

Viņi to neslēpj. Bijušais premjerministrs Vilis Krištopāns televīzijas debatēs, atbildot uz jautājumu, ko viņš izdarītu Rīgas mēra postenī, atbildēja, ka atceltu bezmaksas braucienus Rīgas pensionāriem – viņš teica, ka šīs vecmāmiņas nav viņa elektorāts. Mēs redzam, ka vēl joprojām turpinās valsts afēra ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente), kuras ietvaros ar dažādu sastāvu valdību atbalstu nodokļu maksātājiem nozagti gandrīz četri miljardi eiro. Un šo naudu ar OIK vēl joprojām rēķinos nolaupa trūcīgajiem iedzīvotājiem," atgādināja Vladimirs Frolovs.

Viņš atgādināja: lai arī skandālu un nomelnošanas virkne Rīgas domē pēdējā gada laikā var negaidīti ietekmēt vēlēšanu rezultātus, sociāldemokrātu un sociālistu koalīcija pašvaldībā un parlamentā joprojām atbalstīs sociālās programmas. Tās orientētas gandrīz uz 40% valsts iedzīvotāju, kuri stāv uz nabadzības sliekšņa. Kā paskaidrot trūcīgam cilvēkam, ka viens prettanku raķetes Spike mācību šāviens līdzinās viņa ienākumiem vesela gada gadumā, bet Aizsardzības ministrijas iepirktās dažas izlūkošanas mašīnas CVRT līdzinās jaunceltai daudzdzīvokļu mājai. Trīs šāvieni mērķī ar NATO unifikācijas 9 mm patronu Luger/Para – tās ir pusdienas ar trim ēdieniem mazturīgajiem Rīgas iedzīvotājiem. Šaut automātiskajā režīmā – ir gluži kā liegt maizi veselai rindai nabago un izsalkušo.

497
Tagi:
Artis Pabriks, NATO, Latvija
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir vieni no zemākajiem ES
Mazliet līdzīgas, mazliet atšķirīgas: kāpēc Austrija ir bagātāka nekā Latvija
Politologs: Latvijas iedzīvotāji var necerēt uz varasvīru tēvišķīgām rūpēm
Paaugstinātas gatavības NATO: audzē spēkus un lien naudas maciņos

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

3
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

3
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

12
(atjaunots 11:00 08.05.2021)
SEPLP un NEPLP locekļiem pacels algu līdz 3000 eiro, bet Latvijas mazo biznesu gaida nodokļu palielināšana.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

12
Tagi:
nodokļi, alga, Saeima
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem