Koronavīruss

Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti

82
(atjaunots 08:36 29.02.2020)
Iedzīvotājiem nevajadzētu ārkārtīgi baidīties no jaunā koronovīrusa COVID-19, taču piesardzība ir jāievēro, paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 29. februāris — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule ieteica nebaidīties no jaunā koronavīrusa un nezvanīt dienestam bez spilgti izpaustiem saslimšanas simptomiem, vēsta TV3.

Cipule atklāja, ka NMPD neuzskata par nepamatotu izsaukumu zvanus, kad tiek paustas bažas par iespējamu inficēšanos ar koronavīrusu, jo tādu rīcību – konsultēties šaubu gadījumā – prasa starptautiskie standarti. Tomēr mediķi lūdz nezvanīt dienestam cilvēkus, kam nav nekādu slimības simptomu vai tie ir ļoti neizteikti. Ja nav sasirgšanas simptomu, analīzes vīrusu neuzrādīs un nāksies tērēt resursus atkārtotām analīzēm, paskaidroja Cipule.

Cipule paskaidroja, ka cilvēku panika ir saprotama, jo vienmēr ir bailes no nezināmā, un jaunais vīruss joprojām ir nezināms. Tāpēc aizvien vairāk cilvēku vēršas pēc palīdzības aizdomās par infekciju, un atbildīgie dienesti sapratuši, ka vajadzīgi pasākumi, lai nevestu šos cilvēkus uz slimnīcām, bet ņemtu analīzes mājās.

Savukārt Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle ieteica iedzīvotājiem pavadīt atvaļinājumu un brīvdienas mājās – Latvijā, turklāt vēlams – laukos.

Viņa uzsvēra, ka infektologi neiesaka apmeklēt vīrusa skartās teritorijas vai vismaz rūpīgi apsvērt brauciena nepieciešamību.

Vakar pirmais  COVID-19 saslimšanas gadījums tika fiksēts Igaunijā. Kļuva zināms, ka saslimušais vispirms ieradies Rīgas lidostā ar reisu no Stambulas, nokļuvis autoostā ar maršruta taksometru, pēc tam devies uz Tallinu "Lux Express" autobusā. Igaunijā viņš sajutis sāpes kaklā un izsaucis ātro palīdzību. 

Patlaban vīrietis saņem simptomātisku ārstēšanos Rietumtallinas slimnīcā, stāsta Postimees. Latvijā tiek sperti piesardzības soļi. Atbildīgie dienesti sameklējuši visus, kuri brauca autobusā uz Tallinu kopā ar saslimušo un 46  reisa Stambula-Rīga pasažierus. Viņi visi ir brīdināti.

Tāpat koronavīrusa COVID-19 infekcijas gadījums oficiāli apstiprināts Lietuvā. Sieviete, kas atgriezās no Veronas 24.februārī, patlaban izolēta Šauļu slimnīcā. Viņai ir viegli izteikti simptomi, temperatūra nav paaugstināta. Mediķi uzrauga arī slimnieces ģimenes locekļus, iestādes cenšas noskaidrot, ar ko sieviete tikusies un seko šo cilvēku stāvoklim.

Pirmais inficēšanās gadījums fiksēts arī Baltkrievijā. Republikas Veselības ministrijas dati liecina, ka 27.februārī infekcija fiksēta studentam no Irānas, kuš ieradās Baltkrievijā 22.februārī no Baku.

"Pacients un cilvēki, ar ko viņš kontaktējies, izvietoti slēgtos boksos Minskas infekciju slimnīcā. Jaunieša pašsajūta ir apmierinoša," piebilda resors.

Koronavīrusa pacientu skaits kontinentālajā Ķīnā tuvojas 79 tūkstošiem, miruši 2778 cilvēki, izārstējušies vairāk nekā 36 tūkstoši. Inficēšanās gadījumi fiksēti vēl 46 valstīs.

82
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (859)
Pēc temata
Sēdiet mājās un esiet gatavi: valdība apsprieda koronavīrusu
Koronavīruss Latvijā: "ātrie" 9 reizes izbrauca pie pacientiem, kuri atgriezās no Itālijas
Iespējams, ka koronavīruss jau ir Latvijā: Dombrava kritizē Veselības ministriju

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

17
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

17
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

18
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

18
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem