Jānis Dombrava

Iespējams, ka koronavīruss jau ir Latvijā: Dombrava kritizē Veselības ministriju

88
(atjaunots 08:59 28.02.2020)
Tagad kebabnīcas un krievu valoda nav lielākais draudu faktors Latvijā. Tagad aktuālākā problēma ir koronavīruss, kas Veselības ministrijas pasivitātes dēļ, iespējams, jau izplatās starp latviešiem, uzskata Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, kaismīgais kebabnīcu apkarotājs Jānis Dombrava tagad ķēries pie Latvijas Veselības ministrijas.

Savā lapā Facebook politiķis publicēja ziņu, kurā pārmeta Veselības ministrijai pasivitāti, piezīmēja, ka resoram jārīkojas operatīvi – iespējams, koronavīruss jau ir Latvijā.

"Ir ļoti liela iespējamība, ka Veselības ministrijas pasīvās rīcības dēļ, Latvijā jau ir ievazāts covid-2019 vīruss. Šobrīd atbildīgajām iestādēm ir strauji jārīkojas, lai novērstu vīrusa izplatīšanos," konstatēja deputāts.

Pirms dažām dienām savā lapā Twitter Dombrava pastāstīja par Nacionālās apvienības iniciatīvu – partija aicināja koalīciju apturēt gaisa satiksmi ar Itālijas reģioniem, kur uzliesmojusi epidēmija.

​Janvārī, kad epidēmija pletās plašumā, Dombrava pauda savas domas par Latvijas Ārlietu ministrijas nodomu palīdzēt nokļūt dzimtenē Uhaņas augstskolas studentei. Deputātam šķita, ka jaunietes atgriešanās var nest draudus, un viņš aicināja procesā ievērot īpašu piesardzību, jo viena cilvēka intereses nedrīkst nostādīt augstāk par sabiedrības interesēm.

Koronavīruss Baltijā

Ceturtdien, 27.februārī kļuva zināms, ka Baltijas valstīs fiksēts pirmais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu. Saslimušais Irānas pilsonis ar uzturēšanās atļauju Igaunijā ievietots Rietumtallinas centrālajā slimnīcā.

Vīrietis ilgu laiku pavadījis Irānu, trešdien ielidojis Rīgā ar reisu no Stambulas, no Rīgas izbraucis ar autbusu pl.14:00 un 18:30 ieradies Tallinā. Domājams, viņš zināmu laiku pavadījis Stambulā, jo 23.februārī  Turcijas varasiestādes slēdza robežu ar Irānu, parlaban Turcijas aviokompānijām atļauts izvest no Irānas tikai Turcijas pilsoņus).

Saslimušais pats piezvanījis pa tālruni 112, kad viņam paziņoja, ka saslimis kāds no viņa radiniekiem. Vīrietis tika hospitalizēts.

Igaunijas varasiestādes jau sazinājušās ar kolēģiem Latvijā un sniegušas visu viņu rīcībā esošo informāciju. Slimību profilakses un kontroles centrs atzīmēja, ka Irānas pilsonis ielidojis Rīgā 26.februārī un tūlīt devies uz autoostu. Rīgā viņš pavadījis aptuveni divarpus stundas.

Igaunijas amatpersonas sazinājušās arī ar kompāniju "Lux Express" un visiem autobusa pasažieriem, ar ko brauca saslimušais vīrietis. Autobusā bija 24 cilvēki, viņi ir instruēti par tālākajām darbībām.

88
Tagi:
koronavīruss, Dombrava, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (617)
Pēc temata
Ar koronavīrusu var inficēties divas trešdaļas cilvēces
Viņķele: mēs novērosim Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši Itālijā
Koronavīruss Latvijā: "ātrie" 9 reizes izbrauca pie pacientiem, kuri atgriezās no Itālijas
Koronavīruss un citas kaites. Ar kādām slimībām cilvēki inficējušies no dzīvniekiem

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

7
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

7
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

9
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

9
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro