Egils Levits

"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu

92
(atjaunots 16:58 27.02.2020)
Politiskajā ziņā Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un ES, bet gan pildīja transporta mezgla lomu kravu piegādē no Krievijas – šo nozari tā ar savām rokām arī piebeidz, paziņoja Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Priekšstats par to, ka Latvija ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, vairs nav aktuāls, paziņoja valsts prezidents Egils Levits. Pēc analītiķu domām, šāda veida paziņojumi ir domāti rietumvalstīm, kuras faktiski dotē Latviju. Taču eksperti uzsver, ka politiskajā nozīmē Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un Eiropu, vēsta RT.

Tikšanās laikā ar Vācijas un Baltijas tirdzniecības kameru Latvijas prezidents Egils Levits paziņoja, ka "šodien tilta funkcija līdz ar tiešu komunikāciju vairs nav nepieciešama", taču ir svarīgi, ka Latvija uzskata sevi par Rietumu daļu.

Levits uzsvēra, ka Latvija ir aktīvs Eiropas Savienības loceklis un piedalās visu jautājumu apspriešanā. "Mēs domājam gan par Latvijas specifisko situāciju, lai šie kopējie lēmumi nāktu par labu Latvijai, bet mēs domājam vienlaikus arī par to, lai šie kopējie lēmumi ES nāktu par labu visai ES," uzsvēra prezidents. Viņaprāt, tā ir pareiza pieeja, lai gan nelielai valstij to ir grūtāk īstenot, nekā lielām valstīm. "Tādēļ mūsu ārpolitika un arī mūsu Eiropas politika ir balstīta uz multilaterālismu," sacīja Latvija prezidents.

Levits uzstājās ar paziņojumu par integrāciju ES vien dažas dienas pēc tam, kad Savienības dalībvalstis nespēja vienoties par budžeta pieņemšanu 2021.-2027. gadam. Apspriešanas laikā tika rosināts tostarp jautājums par subsīdiju samazināšanu Baltijas valstīm.

Pēc ekspertu domām, Levita vārdi kā reizi tiek virzīti uz to, lai iegūtu papildu finansējumu no rietumu partneriem.

"Tas viss tiek teikts, lai izlūgtos naudas piešķiršanu. Šobrīd tiek veidots budžets 2021.-2027. gadam, un visiem baltiešiem samazina dotācijas. Tagad viņi meklē kaut kādu skaidrojumu tam, kādēļ Eiropai būtu tās jāfinansē," paziņoja Krievijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Sergejs Rekeda
Фото из личного архива Сергея Рекеды

Tāpat viņš atzīmēja, ka koncepciju par savienojošo posmu starp Austrumiem un Rietumiem veidoja pašas Baltijas valstis, kuras centās pārliecināt ES, ka vislabāk pazīst Krieviju, jo atradās PSRS sastāvā.

"Bet nevajag aizmirst, ka šāds tilts ir nepieciešams, kad starp pusēm nav tiešo sakaru. Taču jau 1997. gadā tika noslēgti pirmie līgumi starp Krieviju un ES un starp Krieviju un NATO. Šajos dokumentos tika atrunāts viss sakaru mehānisms," piebilda eksperts.

Pēc Oļenčenko sacītā, "Maskavai nekad nav bijis nepieciešams starpnieks Latvijas sejā" un neviens nav nozīmējis Rīgu šai lomai.

"Mums ir pārstāvniecība ES, kurā strādā vairāk nekā 180 cilvēku. Maskavā atrodas ES vēstnieks un aptuveni 80 cilvēku no Eiropas diplomātijas. Priekš kam ir vajadzīga Latvija? Varbūt, pirms 20 gadiem tas arī bija aktuāli, taču ne tagad," uzskata eksperts.

Viņš atzīmēja, ka pēcāk pie tilta idejas starp KF un Eiropu atgriezās Baltijas valstu bizness, kurš tādējādi vēlējās pamudināt savu valstu varasiestādes atjaunot normālas attiecības ar Krieviju.

Savukārt Krievijas Baltijas valstu pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs atzīmēja, ka Latvija nekad nav bijis starpnieks attiecībās starp Krieviju un ES politiskajā nozīmē, bet gan pildīja tranzīta mezgla lomu kravu un enerģijas resursu piegādē no Krievijas.

"Pēc daudziem gadiem Latvija izdarīja daudz, lai pasliktinātu potenciālo Krievijas un Baltkrievijas eksportētāju darba nosacījumus. 2020. gada sākums parādīja, ka dzelzceļš nav vajadzīgs, ostas nav vajadzīgas un tranzītu Latvijai vairs nepiedāvā," atzīmēja viņš.

Pēc viņa domām, Levita paziņojums ir jālasa otrādi: "sākumā Latvija ar savu neprātīgo politiku atņēma sev tranzītu, uzlika sev uz pleciem dzelzceļa slogu, ar kuru nezina ko lai tagad dara, un tagad ar atpakaļejošu datumu saka, ka tai nevajag starpnieka lomu starp ES un Krieviju".

92
Tagi:
tranzīts, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
Baltkrievijas NPR saņēmusi pirmo naftas kravu no Norvēģijas
Baltijas tranzīts iedzīs postā Baltkrievijas naftas pārstrādi, uzskata eksperts
"Latvija pako čemodānus": Zaiceva pastāstīja, kā varasiestādes nogalina tranzītu
Austrijas bankas dod pat latviešu menedžerus: tranzīts un tirdzniecība maina darba vietu
Margarita Dragile

Dragile: Saeima vēlas kontrolēt, krievi Latvijā svin 9. maiju

15
(atjaunots 15:26 06.06.2020)
Saeima pieņēmusi stingrākus noteikumus par Sarkanās armijas formas lietojumu – politiķi ir nobažījušies par to, ka pašvaldības atļaus krieviem 9. maijā iziet uz ielas ar kara laiku PSRS atribūtiem.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Saeima pieņēmusi stingrākus noteikumus par PSRS un nacistiskās Vācijas militārās formas lietojumu publiskos pasākumos. Politiķi ņēmuši vērā prezidenta piezīmes un atņēmuši pašvaldībām tiesības ļaut atsevišķos gadījumos izmantot totalitāro režīmu simbolus.

Saeima nolēmusi saglabāt kontroli pār masu pasākumiem, kas saistīti ar 9. maiju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja viena no akcijas "Nemirstīgais pulks" organizatorēm Latvijā Margarita Dragile.

"Acīmredzama ir Saeimas vēlēšanās kontrolēt situāciju, lai nepieļautu intereses parādīšanos un neparādītu, cik vērtīgs ir tas, kas svarīgs Latvijas krievu kopienai," uzsvēra Dragile.

Viņa atzīmēja, ka visus Latvijas krievu kopienas pasākumus pavada juristi un tiesībsargi.

"Speciālisti vienmēr rūpīgi iepazīstas ar atbilstošajām likuma normām. Esmu pārliecināta, ka mēs varēsim atrast risinājumu, kas ļaus veterāniem 9. maijā uzvilkt savu formu un ņemt rokās karogus, kā arī pasargās šo pasākumu organizatorus un dalībniekus," apliecināja Dragile.

23. aprīlī Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kuri aizliedz publiskos pasākumos nēsāt bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un varasiestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu lietošanu.

Krievija šādas likuma normas nosodīja, atzīmējot, ka Latvijas politiķi ne tikai pielīdzinājuši padomju karavīra formastērpu nacistu mundierim, bet arī pielāgojuši savas ļaunprātīgās iniciatīvas Lielās Uzvaras 75. gadadienai. Sarkanās armijas formastērpa aizliegumu Latvijā Krievijas Ārlietu ministrija nosauca par zaimojošu iniciatīvu un ņirgāšanos par padomju karavīru piemiņu, kuri ziedojuši savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu.

15
Tagi:
saeima, nacionālisms, Uzvaras diena
Pēc temata
Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu
Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs, militārais politologs Andrejs Koškins, foto no arhīva

Augsta agresijas pakāpe: eksperts novērtēja rīkojumus Latvijā kara gadījumam

17
(atjaunots 15:19 06.06.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrijas norādījumi kara gadījumam raksturo ne tikai republikas ģeopolitisko stāvokli, bet arī attīstības vektoru – valsts spēj vienīgi ģenerēt augstas pakāpes agresiju, neko vairāk.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija laidusi klajā bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kurā sniegti ieteikumi iedzīvotājiem, kā izturēties krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Īpaša uzmanība veltīta padomiem par to, kā rīkoties kara gadījumā.

Latvijai nekas cits neatliek, kā vien ģenerēt augstas pakāpes agresiju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs, militārais politologs Andrejs Koškins.

"Ne ekonomika, ne sociālā sfēra Latvijā nav prioritāras un nonākušas visai bēdīgā stāvoklī. Naudu, ko pagaidām izsniedz Eiropas Savienība, un grantus no ASV var saņemt, ja aktīvi īstenot agresīvu Krievijai naidīgu politiku. Tā nu Latvija ar to nodarbojas," konstatēja Koškins.

Eksperts atzīmēja, ka Latvijas Aizsardzības ministrijas norādījumi kara gadījumam raksturo ne tikai republikas ģeopolitisko stāvokli, bet arī attīstības vektoru.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina ārkārtējo stāvokli, armija un kompetentie dienesti sāk aizsardzības pasākumus, vēsta buklets. Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem karadienestam, viņiem ir tiesības sākt bruņotu pretošanos un atteikties no sadarbības ar okupācijas varu.

17
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Latvija
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"