Egils Levits

"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu

95
(atjaunots 16:58 27.02.2020)
Politiskajā ziņā Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un ES, bet gan pildīja transporta mezgla lomu kravu piegādē no Krievijas – šo nozari tā ar savām rokām arī piebeidz, paziņoja Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Priekšstats par to, ka Latvija ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, vairs nav aktuāls, paziņoja valsts prezidents Egils Levits. Pēc analītiķu domām, šāda veida paziņojumi ir domāti rietumvalstīm, kuras faktiski dotē Latviju. Taču eksperti uzsver, ka politiskajā nozīmē Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un Eiropu, vēsta RT.

Tikšanās laikā ar Vācijas un Baltijas tirdzniecības kameru Latvijas prezidents Egils Levits paziņoja, ka "šodien tilta funkcija līdz ar tiešu komunikāciju vairs nav nepieciešama", taču ir svarīgi, ka Latvija uzskata sevi par Rietumu daļu.

Levits uzsvēra, ka Latvija ir aktīvs Eiropas Savienības loceklis un piedalās visu jautājumu apspriešanā. "Mēs domājam gan par Latvijas specifisko situāciju, lai šie kopējie lēmumi nāktu par labu Latvijai, bet mēs domājam vienlaikus arī par to, lai šie kopējie lēmumi ES nāktu par labu visai ES," uzsvēra prezidents. Viņaprāt, tā ir pareiza pieeja, lai gan nelielai valstij to ir grūtāk īstenot, nekā lielām valstīm. "Tādēļ mūsu ārpolitika un arī mūsu Eiropas politika ir balstīta uz multilaterālismu," sacīja Latvija prezidents.

Levits uzstājās ar paziņojumu par integrāciju ES vien dažas dienas pēc tam, kad Savienības dalībvalstis nespēja vienoties par budžeta pieņemšanu 2021.-2027. gadam. Apspriešanas laikā tika rosināts tostarp jautājums par subsīdiju samazināšanu Baltijas valstīm.

Pēc ekspertu domām, Levita vārdi kā reizi tiek virzīti uz to, lai iegūtu papildu finansējumu no rietumu partneriem.

"Tas viss tiek teikts, lai izlūgtos naudas piešķiršanu. Šobrīd tiek veidots budžets 2021.-2027. gadam, un visiem baltiešiem samazina dotācijas. Tagad viņi meklē kaut kādu skaidrojumu tam, kādēļ Eiropai būtu tās jāfinansē," paziņoja Krievijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Sergejs Rekeda
Фото из личного архива Сергея Рекеды

Tāpat viņš atzīmēja, ka koncepciju par savienojošo posmu starp Austrumiem un Rietumiem veidoja pašas Baltijas valstis, kuras centās pārliecināt ES, ka vislabāk pazīst Krieviju, jo atradās PSRS sastāvā.

"Bet nevajag aizmirst, ka šāds tilts ir nepieciešams, kad starp pusēm nav tiešo sakaru. Taču jau 1997. gadā tika noslēgti pirmie līgumi starp Krieviju un ES un starp Krieviju un NATO. Šajos dokumentos tika atrunāts viss sakaru mehānisms," piebilda eksperts.

Pēc Oļenčenko sacītā, "Maskavai nekad nav bijis nepieciešams starpnieks Latvijas sejā" un neviens nav nozīmējis Rīgu šai lomai.

"Mums ir pārstāvniecība ES, kurā strādā vairāk nekā 180 cilvēku. Maskavā atrodas ES vēstnieks un aptuveni 80 cilvēku no Eiropas diplomātijas. Priekš kam ir vajadzīga Latvija? Varbūt, pirms 20 gadiem tas arī bija aktuāli, taču ne tagad," uzskata eksperts.

Viņš atzīmēja, ka pēcāk pie tilta idejas starp KF un Eiropu atgriezās Baltijas valstu bizness, kurš tādējādi vēlējās pamudināt savu valstu varasiestādes atjaunot normālas attiecības ar Krieviju.

Savukārt Krievijas Baltijas valstu pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs atzīmēja, ka Latvija nekad nav bijis starpnieks attiecībās starp Krieviju un ES politiskajā nozīmē, bet gan pildīja tranzīta mezgla lomu kravu un enerģijas resursu piegādē no Krievijas.

"Pēc daudziem gadiem Latvija izdarīja daudz, lai pasliktinātu potenciālo Krievijas un Baltkrievijas eksportētāju darba nosacījumus. 2020. gada sākums parādīja, ka dzelzceļš nav vajadzīgs, ostas nav vajadzīgas un tranzītu Latvijai vairs nepiedāvā," atzīmēja viņš.

Pēc viņa domām, Levita paziņojums ir jālasa otrādi: "sākumā Latvija ar savu neprātīgo politiku atņēma sev tranzītu, uzlika sev uz pleciem dzelzceļa slogu, ar kuru nezina ko lai tagad dara, un tagad ar atpakaļejošu datumu saka, ka tai nevajag starpnieka lomu starp ES un Krieviju".

95
Tagi:
tranzīts, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
Baltkrievijas NPR saņēmusi pirmo naftas kravu no Norvēģijas
Baltijas tranzīts iedzīs postā Baltkrievijas naftas pārstrādi, uzskata eksperts
"Latvija pako čemodānus": Zaiceva pastāstīja, kā varasiestādes nogalina tranzītu
Austrijas bankas dod pat latviešu menedžerus: tranzīts un tirdzniecība maina darba vietu
COVID-19

Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts

2
(atjaunots 10:47 22.09.2020)
Gribētāju skaits veikt koronavīrusa testu Latvijā septembrī ir palielinājies vairākas reizes, tādēļ esošie testēšanas punkti ne vienmēr tiek galā ar lielo ažiotāžu.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pirmdien, 21. septembrī Valkā tika atvērts koronavīrusa analīžu nodošanas punkts, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valkas novada domes pārstāvi veselības aprūpes jautājumos Baibu Vorobjovu. Tagad analīzi varēs nodot vietējā poliklīnikā Rūjienas ielā 3b.

Testa veikšanai ir iepriekš jāpierakstās pa tālruni 8303. Darbadienās punkta darbalaiks ir no plkst. 8:00 līdz 20:00, sestdienās un svētku dienās – no plkst. 9:00 līdz 15:00, svētdienās iedzīvotājus pieņems no plkst. 9:00 līdz 12:00. Analīzes tiks veiktas par brīvu.

Kopš septembra sākuma gribētāju skaits veikt koronavīrusa testu ir krietni pieaudzis, tādēļ "Centrālā laboratorija" brīdina, ka pierakstīšanās var izraisīt grūtības. Operatori netiek galā ar pārāk lielu zvanu daudzumu. Gribētāju pieplūduma dēļ, visticamāk, arī nodošanas vietā nāksies pavadīt kādu laiku rindā.

Atgādināsim, ka vakar Latvijā tika ziņots par vienu jaunu koronavīrusa gadījumu pie 1153 testiem. Savukārt brīvdienās Latvijā bija vērojams neliels uzliesmojums – sestdien tika ziņots par 17 jauniem ar Covid-19 inficētajiem, savukārt svētdien – par 10 jauniem inficēšanās gadījumiem.

2
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Asfalts

Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz bija kravas mašīna

3
(atjaunots 09:14 22.09.2020)
Notikuma brīdī kravas automobilī, kurš stāvēja mājas pagalmā, iekrāva būvgružus; šoreiz incidents notika kādā Grīziņkalna iekšpagalmā.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Incidents notika Rūdolfa ielā, Grīziņkalnā. Asfalta iegruvuma dēļ zem zemes nokļuva Mercedes-Benz, raksta Mixnews.lv. Notikuma foto parādījās vienā no sociālajiem tīkliem.

Kravas mašīna stāvēja mājas pagalmā, tajā iekrāva būvgružus, kad aizmugurējā riepa iegāzās zem asfalta.

Valsts policijā paziņoja, ka dežūrdaļa saņēma izsaukumu ap plkst. 10:00, pirmdien, 21. septembrī. Par laimi, incidentā neviens nav cietis.

Un šis jau ir nebūt ne pirmais gadījums. Jūnija vidū Rīgā vairākās vietās izveidojās bedres bruģī un ielu asfalta segumā. Tā parādījās bedre Satiksmes ielas un Vienības gatves krustojumā, pie Torņakalna kapiem, iebruka bruģis Ģertrūdes un Akas ielu krustojumā. Bedru veidošanās rezultātā zem zemes iegāzās četras mašīnas: divas Ģertrūdes ielā un pa vienai Ziepniekkalnā un Pleskodālē.

Iegruvumu iemesls ir novecojusī notekūdeņu sistēma: spēcīgo lietavu dēļ ūdens izskalojis grunti zem ceļa.

Jūras ģeologs, ekstremālo dabas situāciju modelēšanas speciālists Konstantīns Ranks uzskata, ka šādi nelaimes gadījumi Latvijas galvaspilsētā notiks arvien biežāk.

Pēc viņa sacītā, Rīga stāv uz smilšainā māla smilšu slāņa, zem kura atrodas kaļķakmens un ģipšakmens starpslāņi – ieži, kurus viegli izšķīdina ūdens. Spēcīgu lietavu dēļ var veidoties tā saucamie karsta dobumi, kuri pēcāk iegrūst.

Šādu iegruvumu remonts izmaksā pilsētai ievērojamu naudas summu: piemēram, bedres likvidēšana Ziepniekkalnā izmaksās pašvaldībai aptuveni 19 tūkstošus eiro.

3
Tagi:
ceļi, Rīga
Pēc temata
Kārtējais automobilis Rīgā ielūzis bruģī
Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu
Ceļi un korupcija: kas pirms vēlēšanām rūp rīdziniekiem