Egils Levits

"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu

96
(atjaunots 16:58 27.02.2020)
Politiskajā ziņā Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un ES, bet gan pildīja transporta mezgla lomu kravu piegādē no Krievijas – šo nozari tā ar savām rokām arī piebeidz, paziņoja Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Priekšstats par to, ka Latvija ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, vairs nav aktuāls, paziņoja valsts prezidents Egils Levits. Pēc analītiķu domām, šāda veida paziņojumi ir domāti rietumvalstīm, kuras faktiski dotē Latviju. Taču eksperti uzsver, ka politiskajā nozīmē Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un Eiropu, vēsta RT.

Tikšanās laikā ar Vācijas un Baltijas tirdzniecības kameru Latvijas prezidents Egils Levits paziņoja, ka "šodien tilta funkcija līdz ar tiešu komunikāciju vairs nav nepieciešama", taču ir svarīgi, ka Latvija uzskata sevi par Rietumu daļu.

Levits uzsvēra, ka Latvija ir aktīvs Eiropas Savienības loceklis un piedalās visu jautājumu apspriešanā. "Mēs domājam gan par Latvijas specifisko situāciju, lai šie kopējie lēmumi nāktu par labu Latvijai, bet mēs domājam vienlaikus arī par to, lai šie kopējie lēmumi ES nāktu par labu visai ES," uzsvēra prezidents. Viņaprāt, tā ir pareiza pieeja, lai gan nelielai valstij to ir grūtāk īstenot, nekā lielām valstīm. "Tādēļ mūsu ārpolitika un arī mūsu Eiropas politika ir balstīta uz multilaterālismu," sacīja Latvija prezidents.

Levits uzstājās ar paziņojumu par integrāciju ES vien dažas dienas pēc tam, kad Savienības dalībvalstis nespēja vienoties par budžeta pieņemšanu 2021.-2027. gadam. Apspriešanas laikā tika rosināts tostarp jautājums par subsīdiju samazināšanu Baltijas valstīm.

Pēc ekspertu domām, Levita vārdi kā reizi tiek virzīti uz to, lai iegūtu papildu finansējumu no rietumu partneriem.

"Tas viss tiek teikts, lai izlūgtos naudas piešķiršanu. Šobrīd tiek veidots budžets 2021.-2027. gadam, un visiem baltiešiem samazina dotācijas. Tagad viņi meklē kaut kādu skaidrojumu tam, kādēļ Eiropai būtu tās jāfinansē," paziņoja Krievijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Sergejs Rekeda
Фото из личного архива Сергея Рекеды

Tāpat viņš atzīmēja, ka koncepciju par savienojošo posmu starp Austrumiem un Rietumiem veidoja pašas Baltijas valstis, kuras centās pārliecināt ES, ka vislabāk pazīst Krieviju, jo atradās PSRS sastāvā.

"Bet nevajag aizmirst, ka šāds tilts ir nepieciešams, kad starp pusēm nav tiešo sakaru. Taču jau 1997. gadā tika noslēgti pirmie līgumi starp Krieviju un ES un starp Krieviju un NATO. Šajos dokumentos tika atrunāts viss sakaru mehānisms," piebilda eksperts.

Pēc Oļenčenko sacītā, "Maskavai nekad nav bijis nepieciešams starpnieks Latvijas sejā" un neviens nav nozīmējis Rīgu šai lomai.

"Mums ir pārstāvniecība ES, kurā strādā vairāk nekā 180 cilvēku. Maskavā atrodas ES vēstnieks un aptuveni 80 cilvēku no Eiropas diplomātijas. Priekš kam ir vajadzīga Latvija? Varbūt, pirms 20 gadiem tas arī bija aktuāli, taču ne tagad," uzskata eksperts.

Viņš atzīmēja, ka pēcāk pie tilta idejas starp KF un Eiropu atgriezās Baltijas valstu bizness, kurš tādējādi vēlējās pamudināt savu valstu varasiestādes atjaunot normālas attiecības ar Krieviju.

Savukārt Krievijas Baltijas valstu pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs atzīmēja, ka Latvija nekad nav bijis starpnieks attiecībās starp Krieviju un ES politiskajā nozīmē, bet gan pildīja tranzīta mezgla lomu kravu un enerģijas resursu piegādē no Krievijas.

"Pēc daudziem gadiem Latvija izdarīja daudz, lai pasliktinātu potenciālo Krievijas un Baltkrievijas eksportētāju darba nosacījumus. 2020. gada sākums parādīja, ka dzelzceļš nav vajadzīgs, ostas nav vajadzīgas un tranzītu Latvijai vairs nepiedāvā," atzīmēja viņš.

Pēc viņa domām, Levita paziņojums ir jālasa otrādi: "sākumā Latvija ar savu neprātīgo politiku atņēma sev tranzītu, uzlika sev uz pleciem dzelzceļa slogu, ar kuru nezina ko lai tagad dara, un tagad ar atpakaļejošu datumu saka, ka tai nevajag starpnieka lomu starp ES un Krieviju".

96
Tagi:
tranzīts, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
Baltkrievijas NPR saņēmusi pirmo naftas kravu no Norvēģijas
Baltijas tranzīts iedzīs postā Baltkrievijas naftas pārstrādi, uzskata eksperts
"Latvija pako čemodānus": Zaiceva pastāstīja, kā varasiestādes nogalina tranzītu
Austrijas bankas dod pat latviešu menedžerus: tranzīts un tirdzniecība maina darba vietu
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

4
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

4
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

3
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

3
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību