Piezīmes. Foto no arhīva

Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas

55
(atjaunots 19:08 28.02.2020)
Mazāk nekā gadu pēc Informatoru aizsardzības likuma stāšanās spēkā Valsts kanceleja saņēmusi simtiem ziņojumu.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji astoņu mēnešu laikā, kopš spēkā stājies Informatoru aizsardzības likums, uzrakstījuši 435 ziņojumus. Lielākā daļa iesniegumu ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu samaksas, ar amatpersonu pārkāpumiem un valsts līdzekļu vai īpašuma izšķērdēšanu, paziņoja intervijā Latvijas Radio Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi ziņot par pārkāpumiem, ja viņi ir pasargāti no valsts puses. Taču tikai ceturtā daļa no saņemtajiem iesniegumiem atbilst Informatoru aizsardzības likuma kritērijiem un ir pieņemta izskatīšanai. Tāpat Valsts kancelejas vadītājs piebilda, ka ir nepieciešams laiks, lai sabiedrībā nostiprinās informatoru institūts.

Pēc Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta ekspertes Ineses Kušķes sacītā, no 119 trauksmes iesniegumiem 54 vēl tiek izskatīti, tostarp ierosināta viena krimināllieta. Septiņos gadījumos tika pieņemts lēmums piemērot naudas sodu, savukārt 11 gadījumos tika veikti uzlabojumi atklāto trūkumu novēršanai.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme atzīmēja, ka VID saņēma visvairāk iesniegumu – 82, no kuriem izskatīšanai tika pieņemti 36. Deviņiem no tiem jau ir pabeigta izskatīšana, un tajos ir pieņemti dažādi lēmumi, tostarp lēmumi par nodokļu uzrēķiniem, paziņoja viņa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka pērn birojs saņēma 51 iesniegumu, un 18 no tiem tika pieņemti izskatīšanai. Trīs gadījumos tika atklāti pārkāpumi, kas saistīti ar valsts ierēdņiem noteikto ierobežojumu neievērošanu. Tāpat tika atklāti zaudējumu radīšanas gadījumi valsts kārtībai un valsts līdzekļu izšķērdības gadījumi.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

55
Tagi:
KNAB
Pēc temata
Iekšlietu ministrs iesaka atlīdzību informatoriem, kuri ziņo par kūlas dedzināšanu
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

5
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

5
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

23
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

23
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic