Neatliekamās palīdzības mašīna

Koronavīruss Latvijā: "ātrie" 9 reizes izbrauca pie pacientiem, kuri atgriezās no Itālijas

60
(atjaunots 10:32 27.02.2020)
Latvija pagaidām ir brīva no koronavīrusa, taču Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās no ārzemēm, raizējas, ka varēja saķert COVID-19 ārzemēs.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā Twitter mikroblogā publicēja paziņojumu, kurš apliecina, cik ļoti Latvijas iedzīvotāji ir noraizējušies par varbūtību, ka epidēmija sasniegs viņu valsti.

Cipule uzrakstīja, ka otrdien vien, 25. februārī, NMPD saņēma 9 zvanus no Latvijas iedzīvotājiem, kuriem radās aizdomas par inficēšanos ar koronavīrusu. Visi šie cilvēki pēdējās nedēļas laikā atgriezās Latvijā no Itālijas Lombardijas un Veneto apgabaliem.

Par laimi, nevienam no viņiem koronavīruss COVID-19 netika atklāts.

​Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aizvadīja valdības krīzes padomes ārkārtas sēdi, kur pirmām kārtām atzīmēja, ka Latvijā joprojām nav reģistrēts neviens koronavīrusa saslimšanas gadījums. Taču viņš uzsvēra, ka atbildīgie dienesti atrodas augstā gatavības līmenī.

Savukārt Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele paskaidroja, ka gadījumā, ja Latvijā izplatīsies koronavīruss, slimnīcas spēs pieņemt līdz 100 pacientiem. Ja saslimušo skaits būs lielāks, notiks slimnīcu darba reorganizācija, piemēram, uzņemšanas nodaļās.

Rīgas lidostas pārstāvis Edgars Vilcāns atzīmēja, ka lidosta rīkojas atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) norādījumiem. Lidostā ir izvietota atsevišķa stāvvieta lidmašīnām, kurās var būt inficēts pasažieris. Ja būs nepieciešamība izmērīt temperatūru pasažieriem, to darīs nevis lidostas darbinieki, bet gan pieaicinātie mediķi.

Koronavīruss tuvojas

Atgādināsim, ka ​Veselības ministrijā jau brīdināja par to, ka ceļotājiem, kas atgriezušies no Ķīnas, Dienvidkorejas, Irānas un Itālijas Lombardijas un Veneto reģioniem, kur nesen notika koronavīrusa uzliesmojums, ir uzmanīgi jāseko līdzi savai veselībai. Bet ja braucienā pabijuši bērni, vēlams 14 dienu laikā pēc atgriešanās neapmeklēt skolu vai bērnudārzu, turklāt ārsts izrakstīs vecākiem valsts apmaksātu slimības lapu.

Tenerife
© Sputnik / Артур Александров

Ķīnas varasiestādes 2019. gada 31. decembrī informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) par nezināmas pneimonijas uzliesmojumu Uhaņā, valsts centrālajā daļā, Hubei provincē.

Speciālisti noteica slimības ierosinātāju – tas ir koronavīruss 2019-nCoV. PVO atzina uzliesmojumu par starptautiskas nozīmes ārkārtas situāciju un piešķīra saslimšanai oficiālu nosaukumu – COVID-2019.

Ar COVID-19 inficēto skaits kontinentālajā Ķīnā jau ir pārsniedzis 78 tūkstošus cilvēku, miruši 2 715, izārstējās gandrīz 30 tūkstoši. Inficēšanās gadījumu skaits ārpus Ķīnas, saskaņā ar PVO datiem, pārsniedz 2000 cilvēku, miruši 23. Inficēšanās gadījumi apstiprināti Spānijas kontinentālajā daļā un Alžīrijā, uz karantīnu ir slēgtas viesnīcas Tenerifes salā un Insbrukā, Austrijā. Atcelts pasaules čempionāts šorttrekā, kuram bija jānotiek Seulā (Dienvidkoreja) no 13. līdz 15. martam.

60
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (617)
Pēc temata
Viņķele: mēs novērosim Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši Itālijā
Itālijas dienvidos atklāts pirmais koronavīrusa inficēšanās gadījums
Tūkstoti tūristu izolēja Tenerifes viesnīcā koronavīrusa dēļ
Lietuvā no Itālijas atlidojušos pasažierus sagaidīja strēlnieku divīzija

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

4
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

4
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

6
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

6
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro