Zelta stieņi

Krievijas bagātnieki aiziet no Latvijas: kurp aiziet miljoni

83
(atjaunots 14:32 27.02.2020)
Krievijas miljonāri izvēlas atvērt bankas kontus Šveicē vai Lielbritānijā, Kipra un Latvija zaudē pievilcību pēc sadarbības uzsākšanas ar Amerikas kontrolējošajām iestādēm finanšu jomā.

RĪGA, 26. februāris – Sputnik. Krievijas miljonāri pakāpeniski izved aktīvus no Kipras un Latvijas – uzticību pirmajai iedragāja depozītu "cirpšana", otrajai – ABLV Bank likvidācija un tai sekojušais finanšu sistēmas "kapitālremonts". Populārākās valstis, kur bagātie Krievijas pilsoņi izvēlas turēt savu bankas kontus, ir Šveice un Lielbritānija, raksta The Bell.

Izdevums atsaucas uz ārzemju nekustamo īpašumu pārdošanas servisa "Tranio" un konsultāciju kompānijas "Ernst & Young" pētījumu, kuri aptaujāja privātos baņķierus, juristus un nodokļu konsultantus par to, kur maksā nodokļus, atver kontus un kādās lietās investē viņu klienti – krievi, kuru rīcībā ir vairāk nekā miljons dolāru.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, bagātie krievi tur savus kontus Šveicē (98%), Lielbritānijā (66%) un Kiprā (37%). Taču Kipra zaudē popularitāti – gandrīz 40% respondentu paziņoja, ka meklē iespēju izvest no turienes savus aktīvus. Pētījuma autori norāda, ka uzticību salas valstij iedragāja depozītu "cirpšana", ko sarīkoja varasiestādes 2013. gadā. Savukārt pērn – pēc Amerikas Ārzemju aktīvu kontroles pārvaldes (OFAC) vizītes – Kipras bankas sāka aktīvi slēgt Krievijas pilsoņu kontus bailēs no sankcijām.

Analoģiska situācija ir Baltijā – sevišķi tas attiecas uz Latviju. Pēc skandāla ar ABLV Banka un finanšu sektora pārbūves uzsākšanas nerezidentu daļa vietējās bankās ievērojami samazinājās. Aptuveni 30% aptaujāto Krievijas miljonāru paziņoja par aiziešanu no Latvijas.

Kopš brīža, kad Krievija 2016. gadā pievienojās starptautiskajai nodokļu informācijas automātiskajai apmaiņai, miljonāru skaits, kuri stāsta Federālajam nodokļu dienestam par saviem ārzemju kontiem, ir pieaudzis. Pērn daļa bagāto krievu-rezidentu, kuri informēja nodokļu dienestu par saviem ārzemju kontiem, sastādīja 70%, par kontrolēto ārzemju kompāniju kontiem – 67%. Salīdzinājumam, 2017. gadā tie bija, attiecīgi 42% un 45%.

Tie, kas nevēlas atklāt informāciju Federālajam nodokļu dienestam, izvēlas nevis slēpties, bet kļūt par citu valstu nodokļu rezidentiem, teikts rakstā. Jo bagātāki respondenti, jo labprātāk viņi maina nodokļu rezidenci. Kad runa bija par klientiem ar kapitālu līdz miljonam dolāru, šādu tendenci atzīmēja 67% respondentu. Par kapitāla īpašniekiem, kuru rīcībā ir vairāk nekā 30 miljoni dolāru, – 93%.

Ideja pārrakstīt aktīvus uz nomināliem īpašniekiem zaudē popularitāti: 2017. gadā par augošu šo tendenci uzskatīja 37% aptaujāto, 2019. gadā – vien 18%.

83
Tagi:
nauda, Krievija
Pēc temata
Vašingtona ir pārskaitusies: sankcijas nes Krievijai lielu naudu
Cīņa ar ēnu: Latvija piešķirs ceturtdaļmiljonu eiro ēnu ekonomikas apkarošanai
Goda lieta: Latvija neiekļuva pelēkajā valstu sarakstā. Taču - par kādu cenu?
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

8
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

8
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

5
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

5
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā

0
(atjaunots 14:14 19.09.2020)
Kontinentālajā hokeja līgā palūdza Rīgas "Dinamo" nomainīt Covid-19 testēšanas izpildītāju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Latvijā lietotie koronavīrusa testi piekāpjas Krievijas testiem datu precizitātes ziņā, paziņoja Kontinentālās hokeja līgas vadītājs Aleksejs Morozovs.

"Sarežģītība ir tajā, ka tur ir viltus pozitīvie rezultāti. Mēs par to zinām uz "Ņeftehimik" hokejistu piemēra. Pēc atlidošanas Ņižņekamskā spēlētāji izgāja detalizētu testēšanu, un neviens saslimšanas gadījums neapstiprinājās, savukārt "Ņeftehimik" nospēlēja nākamo regulārā čempionāta maču Sanktpēterburgā," citē Morozova vārdus līgas oficiālā mājaslapa.

Tāpat KHL prezidents atgādināja gadījumu ar arbitru, kuram pirmreizējais tests Rīgā izrādījās pozitīvs, savukārt tiesnesis tika ievietots karantīnā, taču nākošā testēšana jau uzrādīja negatīvu rezultātu.

"Mēs nosūtījām Rīgas "Dinamo" vēstuli ar lūgumu nomainīt testēšanas izpildītāju. Krievijas PĶR testi, kuru rezultāti tiek saņemti pēc 8-10 stundām, sniedz visprecīzākos datus," paziņoja Morozovs.

Analoģisku viedokli pauda arī Omskas "Avangard" direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs.

"Situācija līgā ar maču pārcelšanu ir saistīta ar eksprestestiem. Ja Rīgā būtu normāli testi, nekas tāds nebūtu," paziņoja viņš Sport24.

Ar Covid-19 testiem Latvijā nodarbojas kompānija "E.Gulbja laboratorija". Šīs kompānijas valdes locekle Sandra Dimante sarunā ar Sportacentrs.com kategoriski noliedza, ka laboratorija izmanto eksprestestus:

"Nezinu, kur KHL prezidents smeļas informāciju, taču mēs nevienu eksprestestu neesam veikuši! Tā gluži vienkārši ir nepatiesa informācija. Mēs veicam RNS testus, jā, ar dažādām metodēm. Eksperimenta kārtībā eksprestesti ir tikuši izmēģināti, taču esam pārliecinājušies, ka tie nav precīzi, un attiecīgi vairs neizmantojam."

Dimante nekomentēja to, ka pēc pozitīviem Covid-19 analīžu rezultātiem, kas tika veiktas Rīgā, "Ņeftehimik" spēlētāju saņēma negatīvus rezultātus Krievijā.

"Pateikšu tikai, ka testu paraugus iespējams iegūt dažādi," atzīmēja viņa.

KHL vadītāja lūgumu Rīgas klubam par organizācijas nomaiņu, kura veic testēšanu Latvijā, "E.Gulbja laboratorija" valdes locekle uzskata par absurdu: "Mediķi taču netiek sūtīti tiesāt hokeja spēli."

Patlaban karantīnā atrodas divi klubi – Somijas "Jokerit" un Kazahstānas "Baris", ar kuru vakar bija jāspēlē Rīgas "Dinamo". Turklāt aizvakar trīs pozitīvus rezultātus uzrādīja Jaroslavļas "Lokomotiv" hokejistu Covid-19 testi. Komandas mačs Sočos tika atcelts, visi "Lokomotiv" spēlētāji un personāls izies papildu izmeklējumu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, KHL
Pēc temata
Latvijā 11 jauni Covid-19 gadījumi, ieskaitot "Ņeftehimik" hokejistus
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu