Rīgas osta

Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu

30
(atjaunots 10:28 26.02.2020)
No 2020. līdz 2022.gadam Rīgas ostas pārvalde plānoja investīcijas 65,3 miljonu eiro apmērā, taču kravu apgrozījuma krituma dēļ projektu nāksies pārskatīt.

RĪGA, 26. februāris – Sputnik. Latvijas lielākajai Rīgas ostai nāksies pārskatīt savus investīciju plānus ievērojamās kravu samazināšanās dēļ, paziņoja TV3 raidījuma "900 sekundes" ēterā jaunais ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgas ostas kravu apgrozījums 2020.gada janvārī samazinājās par 25%, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, līdz 2,13 miljoniem tonnu. Visvairāk samazinājās ogļu iekraušana – 2020.gada janvārī tika iekrauti vien 390 tūkstoši tonnu pret 1,028 miljoniem tonnu 2019.gada sākumā. Tādējādi, ogļu apkalpošana samazinājusies vairāk nekā 2,6 reizes.

Pēc Zepa sacītā, šie fakti liek pārskatīt budžetu un investīciju plānu. Ostā vērojamas "nestabilitātes pazīmes" apgrozījuma krituma dēļ, taču jautājums par ostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa aizstāšanu netiek izskatīts, sacīja viņš.

Gada sākumā Zeltiņš paziņoja, ka no 2020. līdz 2022.gadam ostas pārvalde plāno investīcijas 65,3 miljonu eiro apmērā. No tiem 34 miljoni eiro aizies sauszemes infrastruktūras attīstībai kravu iekraušanai un pasažieru plūsmas apkalpošanai.

Turklāt 14,6 miljonus eiro bija plānots ieguldīt ostas attīstībā jau 2020.gadā.

Jau šogad Rīgas brīvostas pārvalde plāno 14,6 miljonu eiro investīcijas autoceļu, tiltu un pārvadu infrastruktūras attīstībā, dzelzceļa infrastruktūras pārbūvē, piestātņu un krasta stiprinājumu rekonstrukcijā, kā arī citos nozīmīgos darbos, paziņoja Zeltiņš.

30
Tagi:
tranzīts, Rīgas brīvosta, Latvija
Pēc temata
"Rosmorport" pastāstīja par nežēlīgu cīņu par kravām ar Baltijas ostām
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos
Krievijas dzelzceļš ierobežojis ogļu kravas par 11%: ko plānot Latvijas ostām
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā

5
(atjaunots 11:10 05.08.2020)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavadīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļā veselas sešas stundas – darba organizāciju novērtēja ar nulli, taču ārstus paslavēja.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Par sociālo eksperimentu savu vizīti uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļu nosauca satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pēc "traumas" apmeklēšanas viņš izdarījis dažus interesantus secinājumus, kurus publicēja Twitter vietnē, kas izraisīja lielu atsauksmju vilni sabiedrībā.

​"Šodien piedalos sociālā eksperimentā: cik stundas jāgaida uz uzņemšanu traumās. Pagājušas pirmās piecas stundas, cilvēks līdz ārstam vēl nav nonācis," uzrakstīja Tālis Linkaits.

Pēc kāda laika satiksmes ministrs pievienoja eksperimenta gala rezultātus un savus iespaidus par pieredzēto.

"Traumu uzņemšanas telpas glaunas, par ES fondu naudu celtas, tikai krēslu trūkst, topošie pacienti stundas uz kājām. Daži, uzzinājuši, ka jāgaida vismaz 6 stundas, nolamājas un dodas prom," dalās ieraudzītajā ministrs.

​"Rezultāts: no durvīm līdz durvīm 6 stundās; med.personāls - ātrs, pieklājīgs, profesionāls (cik varu spriest); darba/plūsmas organizācija - nulle; telpas jaunas, bet jau par šauru, par gaidītājiem nav padomāts," rezumēja savu vizīti "traumā" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Neskatoties uz to, ka par savu eksperimentu ministrs paziņoja jau 3. augustā, komentāri zem viņa tvīta turpina parādīties joprojām – Latvijas iedzīvotāji aktīvi dalās savā pieredzē un domās par vietējo medicīnu.

Tā, amerikāņu endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš pēc 20 gadu dzīves ASV atgriezās dzimtenē, Latvijā, un tagad atkal brauc prom uz ASV, jo viņam šeit nav atradusies viņa ambīcijām tīkama vieta, ir pārliecināts, ka problēma nav mediķos, bet gan sistēmā.

​"Mediķi te netiek vainoti, lai šo sakārtotu ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, informācija par to, ka atkarībā no tā, kurā triāža grupā esi, tad gaidīšanas periodi ir tādi, sistēmai, kur kolēģi var izsaukt no mājas dežūras, ja gaidīšana pārsniedz x stundas…" izdarīja visiem acīmredzamu secinājumu Uģis Gruntmanis.

Citi komentētāji sniedza praktiskus padomu, kādās Latvijas vietās medicīniskā palīdzība ir pieejamāka.

​"Šādās situācijās iesaku braukt uz Cēsīm. Draugam bija stikla lauska trāpijusi rokā, 1. janvārī, nekādas rindas, laipna attieksme 30 minūtēs salāpīja. Tāpat saskarsme ar BKUS vienmēr bijusi diezgan laba, īpaši no jaunajiem rezidentiem. Diemžēl dažviet ir slikti ar personālu," uzrakstīja Kārlis.

Daži sociālo tīklu lietotāji nevarēja palaist garām iespēju un atgādināja satiksmes ministram par viņa darbības jomu.

​"Katru dienu piedalos sociālā eksperimentā: braucu ar auto pa dziļām bedrēm un gadiem ilgi gaidu kamēr ceļš būs salabots. Mans auto līdz labam ceļam vēl nav nonācis. Ja Jūs gaidāt 5 stundas, nozīme, ka Jūs neesat neatliekami/steidzami ārstējams pacients," sarkastiski atzīmēja Dainis Tomsons.

Taču vairums sociālo tīklu lietotāju stāstīja par to, cik ilgi viņiem ir nācies gaidīt medicīnisko palīdzību – kāds rakstīja, ka pieņēma pusstundas laikā, bet kāds sūdzējās, ka saņēmis to vien pēc 12 stundām.

​"Traumu institūts ir kaut kas tiešām traģisks. Es tur nenovēlu nonākt pat ienaidniekam. Tās ir šausmas. Par to sadistismu varētu pat šausmu grāmatu sarakstīt," paziņoja lietotājs ar segvārdu Ziemas Ezis.

​"Pirms pusgada Stradiņos mana 87 gadus vecā vecmamma uzņemšanā ar mokošām sāpēm mugurā uz kušetes, caurvējā, bez ēšanas un dzeršanas (nemaz nerunājot par zālēm) tika noturēta ~12h. Tas ir nevis sociāls eksperiments, bet ņirgāšanās par cilvēkiem," aprakstīja savu stāstu Zane.

​"Man pāris gadus atpakaļ ar fleksi pārgrieztu kāju bija kāda stunda jāpagaida uzņemot un vēl kādas 30 min kamēr pēc apskates sašuva traumās. Likās ļoti, ļoti adekvāti, jo pa priekšu ņēma tiešām cilvēkus ar krietni smagākām lietām, man viss stabili bija. Varbūt paveicās," uzrakstīja Arvis Skrējāns.

​"Mana draudzene, kuras vairs nav mūsu vidū, Stradiņos gaidīja 8 stundas, pēc tam viņai paziņoja, ka neesot vajadzīgā speciālista un aizsūtīja mājās. Žēl, viņa nepaspēja iesniegt prasību tiesā!" atstāja komentāru lietotājs ar segvārdu Vilcienstūrmanis.

Atgādināja satiksmes ministram arī viņa politisko piederību (Jaunā konservatīvā partija), kā arī to, kā valdības koalīcija nobalsoja medicīnas darbinieku algu jautājumā.

​"Turpmāk vispār ar likumu ir jānosaka, ka deputāti, ministri un viņu radinieki izmanto tikai valsts medicīnas iestādes. P.S. Kā par mediķu algām nobalsoja Jūsu partija? Ak jā, par budžetu, kurā uzspļauj veselības aprūpes finansēšanas likumam, balsojāt arī pats," atgādina ministram Andis Feldmanis.

​"Vai pats ministrs atceras, ka ar savu balsi MK atbalstīja budžetu, kas neievēroja likumā noteikto atalgojuma palielinājumu mediķiem? Acīmredzot, nē. Savādāk būtu kauns "piedalīties" šādos eksperimentos," atzīmēja ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

Atgādināsim, ka pērnā gada beigās Saeimas kārtējā sēdē vairākums deputātu no valdošās parlamentārās koalīcijas nobalsoja pret lēmuma izskatīšanu likt valdībai atrast solīto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei 120 miljonu eiro apmērā.

5
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Tālis Linkaits
Pēc temata
Jaunie ārsti nebrauc uz Krāslavu pat par naudu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei
Veselības ministrija: slimnīcas Latvijā joprojām strādā ar zaudējumiem
Elektrovilciena salonā, foto no arhīva

Uz Bolderāju kursēs "bimodāli" elektrovilcieni

9
(atjaunots 09:55 05.08.2020)
"Pasažieru vilciens" grasās speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoriem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Valsts uzņēmums "Pasažieru vilciens" satiksmes atklāšanai uz Bolderāju grasās iegādāties trīs "bimodālus" elektrovilcienu. Citiem vārdiem sakot – trīs elektrovilcienus ar papildu akumulatoru, raksta "Bizness Segodņa".

Labi aizmirst vecais

Pirms pusgadsimta šādas elektrovilcienu motorvagonu sekcijas tika ražotas Rīgas Vagonu rūpnīcā un pat kursēja no Ogres līdz Jelgavai, un pēcāk no Rīgas līdz Limbažiem un, kā liecina fotogrāfijas, dažkārt nobrauca pat līdz Siguldai. Taču masveida ražošanā šie elektrovilcieni tā arī nenonāca, bet tagad Vagonu rūpnīca vispār ir slēgta un pasludināta par maksātnespējīgu.

Taču atgriezīsimies pie mūsdienām. "Pasažieru vilciens" preses sekretāre Agnese Līcīte pastāstīja, ka šobrīd tiek izstrādāta jauna saimniekošanas sistēma neelektrificētajos posmos. Pilnībā biznesa plānam ir jābūt pieņemtam līdz šī gada beigām, un pēc tam jāiziet saskaņošanas procedūra gan Satiksmes ministrijā, gan Ministru kabinetā. Jo pasažieru pārvadājumi taču tiek subsidēti no budžeta.

Tomēr tā kā satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzstādīja uzdevumu izskatīt reālas perspektīvas pasažieru dzelzceļa satiksmes atjaunošanai uz Bolderāju, un pēcāk "Latvijas Dzelzceļš" iesniedza ideju izveidot staciju pie Slokas ielas pārbrauktuves, bijušās stacijas "Nordeķi" vietā, un jaunus pasažieru sliežu ceļus pie Silikātu ielas pārbrauktuves, tad nākamais solis ir jāsper "Pasažieru vilcienam".

Bez pārsēšanās

Sākumā pasažieru kompānija plānoja piesaistīt šim mērķis dīzeļvilcienu. Taču nesastapa piekrišanu Satiksmes ministrijā, jo papildu dīzeļvilcienu maršruts neveicina atmosfēras uzlabošanos, pie tam zem esošās elektrifikācijas no Zasulauka līdz Rīgas Centrālajai stacijai.

No idejas dzenāt dīzeļvilcienu tikai no Bolderājas līdz Zasulaukam, kur piedāvāt pasažieriem pārsēsties elektrovilcienos, kuri iet uz centru no piejūras, atteicās praktiski uzreiz: Latvijas pasažieri nemīl pārsēšanās.

Dzelzceļa posma Zasulauks – Bolderāja elektrifikācija ir visnotaļ dārgs pasākums. Un arī elektrovilcienus šai līnijai nesenā elektrovilcienu konkursā netika pasūtīti.

Tādēļ "Pasažieru vilciens" pašlaik pieturas pie idejas speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoru dzinēju. Tas arī ir dārgs prieks. Šāds vilciens spēs braukt uz kontakttīkla elektriskā vilcējspēka starp Rīgu un Zasulauku, bet tālāk, no Zasulauka līdz Bolderājai – ar akumulatoru vilcējspēku.

Šī ideja pamudināja "Pasažieru vilcienu" vispār pamazām nākotnē sākt aizstāt vecos un savu mūžu nokalpojušos dīzeļvilcienus un atvērt jaunus reisus uz neelektrificētajām līnijām ar "bimodāliem" elektrovilcieniem. Taču šī perspektīva mājo kaut kur tālā nākotnē, un nekādi detalizēti plāni pagaidām nav apstiprināti.

Kas tā par staciju

Bet ar trīs elektrovilcieniem bijušajam Rīgas Bolderājas dzelzceļam "Pasažieru vilciens" uzskata, ka atbildīgās struktūras nesāks vilcināties ar saskaņošanu un tuvākajos mēnešos konkursu varēs izsludināt.

Tā vai savādāk, bet 2023. gadā, kad jau uzbūvēs peronus, jaunie akumulatoru elektrovilcieni, visticamāk, vēl nebūs gatavi. Tādēļ, pēc Agneses Līcītes sacītā, kustība varētu sākumā tikt atklāta ar "Pasažieru vilciena" rīcībā esošajiem dīzeļvilcieniem.

Taču sākot no 2024. gada dīzeļvilcieni jau var tikt aizstāti ar diviem-trim jauniem "bimodāliem" sastāviem, jeb ar elektrovilcieniem ar akumulatoru dzinējiem. Tiem ir jābūt neliela garuma vilcieniem ar 100-150 sēdvietām.

Kā paziņoja Agnese Līcīte, pašlaik turpinās diskusija starp atbildīgajām struktūrām par to, vai Bolderājas līnijas galastacijai jābūt Centrālajai stacijai, jeb maršruts var kursēt tālāk pa citām līnijām.

9
Tagi:
vilciens, Pasažieru vilciens
Pēc temata
Jaunu Krievijā ražotu dzinēju vietā Latvijai nāksies iepirkt veselus dīzeļvilcienus
Mikroautobusi Rīgā joprojām nav pieejami: kad gaidāma kustības atvēršana