Jaunsargi. Foto no arhīva

Lietot ieroci un pārliecināt: Latvijas skolas ieviesīs jaunu obligāto mācību priekšmetu

67
(atjaunots 09:57 25.02.2020)
Izglītības satura centrā uzskata, ka aizsardzības mācības stundas neietekmēs iespējas mācīties citus priekšmetus, piemēram, fiziku, matemātiku vai valodas.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Valsts aizsardzības mācība kļūs par obligātu mācību priekšmetu Latvijas skolās, sākot no 2024./25. mācību gada. Attiecīgu likumprojektu jau ir atbalstījusi Saeima. Mācība tiks ieviesta 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo mācību iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem. Eksāmena šajā priekšmetā nebūs, toties tiek plānotas ieskaites, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".

Valsts aizsardzības mācība parādījās Latvijas skolās jau pērn, taču pagaidām tā ir fakultatīvā nodarbība. Pēc četriem gadiem to plānots padarīt par obligātu. Saskaņā ar Latvijas aizsardzības iestādes prognozēm, katru gadu jauno priekšmetu apgūs aptuveni 34 tūkstoši jauniešu.

Nodarbības paredzēts rīkot vienu reizi mēnesī astoņu stundu garumā, divu gadu laikā. Ja kāds no audzēkņiem nevarēs apmeklēt valsts aizsardzības nodarbības reliģisku vai citu iemeslu dēļ, tiks sniegta individuālās apmācības iespēja.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks skaidrojis, ka militāro mācību mērķis ir "skolēnos attīstīt dažādas kompetences, veicināt kritisko domāšanu un patriotisko audzināšanu, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus".

Valsts aizsardzības mācības vadīs Jaunsardzes centra instruktori. Kurss sastāvēs no trim blokiem. Centra Plānošanas daļas pārstāve, kapteine Ilze Leimane pastāstīja, ka viens no šiem blokiem ir nodarbības par tādiem jēdzieniem, kā pilsoniskums, patriotisms, politiskā aktivitāte. Otrajā blokā apgūs rakstura, līderības, mērķu uzstādīšanas īpašības, publisko uzstāšanos, prasmi pārliecinoši izteikties. Trešais bloks būs saistīts ar militāro apmācību. Piemēram, mācīties ierindnieka, sakarnieka prasmes, to, kā lietot ieroci, kā rīkoties karalauka apstākļos.

Pēc viņas sacītā, kursa noslēgumā nav paredzēti nekādi eksāmeni, taču atsevišķās disciplīnās būs ieskaites. Piemēram, ierindnieka, sakaru un topogrāfijas iemaņās, pastāstīja Leimane.

Izglītības satura centrā uzskata, ka jaunais obligātais priekšmets neietekmēs citu disciplīnu pasniegšanu un nekļūs par lielu slodzi audzēkņiem.

Iestādes pārstāve Sandra Falka paziņoja, ka Vispārējās izglītības likums nosaka maksimālo mācību slodzi. Šobrīd tās ir 36 stundas nedēļā. Savukārt dienā mācību process nedrīkst pārsniegt 8 stundas. Valsts aizsardzības mācības kursam atvēlētas 140 mācību stundas divu gadu laikā 10. un 11. klasēs. Ne no viena priekšmeta nenāksies atteikties – viss ir katras mācību iestādes rokās, kā tās īstenos šī kursa mācību stundas.

67
Tagi:
Jaunsardze, skola, Latvija
Pēc temata
Aizstāvi sevi pats: Latvijas skolās var sākt mācīt jaunu disciplīnu
Bērni ir drošībā. Un kā ir pārējiem? Kurš uztraucas par latviešu jaunsargiem ar automātiem
Latvijai ļoti vajadzīgi karavīri: aicina pat ārvalstīs dzīvojošos
Bērni skraida ar automātiem, kā Sjerraleonē: ANO gaida Latvijas paskaidrojumus
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

10
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

10
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"