Jaunsargi. Foto no arhīva

Lietot ieroci un pārliecināt: Latvijas skolas ieviesīs jaunu obligāto mācību priekšmetu

66
(atjaunots 09:57 25.02.2020)
Izglītības satura centrā uzskata, ka aizsardzības mācības stundas neietekmēs iespējas mācīties citus priekšmetus, piemēram, fiziku, matemātiku vai valodas.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Valsts aizsardzības mācība kļūs par obligātu mācību priekšmetu Latvijas skolās, sākot no 2024./25. mācību gada. Attiecīgu likumprojektu jau ir atbalstījusi Saeima. Mācība tiks ieviesta 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo mācību iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem. Eksāmena šajā priekšmetā nebūs, toties tiek plānotas ieskaites, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".

Valsts aizsardzības mācība parādījās Latvijas skolās jau pērn, taču pagaidām tā ir fakultatīvā nodarbība. Pēc četriem gadiem to plānots padarīt par obligātu. Saskaņā ar Latvijas aizsardzības iestādes prognozēm, katru gadu jauno priekšmetu apgūs aptuveni 34 tūkstoši jauniešu.

Nodarbības paredzēts rīkot vienu reizi mēnesī astoņu stundu garumā, divu gadu laikā. Ja kāds no audzēkņiem nevarēs apmeklēt valsts aizsardzības nodarbības reliģisku vai citu iemeslu dēļ, tiks sniegta individuālās apmācības iespēja.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks skaidrojis, ka militāro mācību mērķis ir "skolēnos attīstīt dažādas kompetences, veicināt kritisko domāšanu un patriotisko audzināšanu, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus".

Valsts aizsardzības mācības vadīs Jaunsardzes centra instruktori. Kurss sastāvēs no trim blokiem. Centra Plānošanas daļas pārstāve, kapteine Ilze Leimane pastāstīja, ka viens no šiem blokiem ir nodarbības par tādiem jēdzieniem, kā pilsoniskums, patriotisms, politiskā aktivitāte. Otrajā blokā apgūs rakstura, līderības, mērķu uzstādīšanas īpašības, publisko uzstāšanos, prasmi pārliecinoši izteikties. Trešais bloks būs saistīts ar militāro apmācību. Piemēram, mācīties ierindnieka, sakarnieka prasmes, to, kā lietot ieroci, kā rīkoties karalauka apstākļos.

Pēc viņas sacītā, kursa noslēgumā nav paredzēti nekādi eksāmeni, taču atsevišķās disciplīnās būs ieskaites. Piemēram, ierindnieka, sakaru un topogrāfijas iemaņās, pastāstīja Leimane.

Izglītības satura centrā uzskata, ka jaunais obligātais priekšmets neietekmēs citu disciplīnu pasniegšanu un nekļūs par lielu slodzi audzēkņiem.

Iestādes pārstāve Sandra Falka paziņoja, ka Vispārējās izglītības likums nosaka maksimālo mācību slodzi. Šobrīd tās ir 36 stundas nedēļā. Savukārt dienā mācību process nedrīkst pārsniegt 8 stundas. Valsts aizsardzības mācības kursam atvēlētas 140 mācību stundas divu gadu laikā 10. un 11. klasēs. Ne no viena priekšmeta nenāksies atteikties – viss ir katras mācību iestādes rokās, kā tās īstenos šī kursa mācību stundas.

66
Tagi:
Jaunsardze, skola, Latvija
Pēc temata
Aizstāvi sevi pats: Latvijas skolās var sākt mācīt jaunu disciplīnu
Bērni ir drošībā. Un kā ir pārējiem? Kurš uztraucas par latviešu jaunsargiem ar automātiem
Latvijai ļoti vajadzīgi karavīri: aicina pat ārvalstīs dzīvojošos
Bērni skraida ar automātiem, kā Sjerraleonē: ANO gaida Latvijas paskaidrojumus
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

5
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

5
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus