Baltkrievijas republikas robeža, foto no arhīva

Ieplānotas masveida nekārtības: uz Latvijas un Baltkrievijas robežas notiks mācības

1 / 2
39
(atjaunots 08:52 25.02.2020)
Nedēļas beigās robežkontroles punktā Silene tiks apgūtas masveida nekārtību kontroles un novēršanas darbības; vai tas ietekmēs kontrolpunkta darbu.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Piektdien, 28. februārī, robežkontroles punktā Silenē notiks Latvijas un Baltkrievijas mācības, kuru mērķis būs apgūt darbības masveida nekārtību laikā, raksta "MK Latvija" ar atsauci uz Valsts robežsardzi.

Mācību gaitā robežkontroles punktā tiks inscenēts dumpis, lai organizētu un īstenotu pierobežas pārbaudi nestandarta situācijā. Tāpat tiks apgūta nekārtību kontrole un neitralizācija ar sadarbības vienību spēku iesaistīšanu.

Sakarā ar mācību norisi 28. februārī no plkst. 12:00 līdz 14:00 Silenes robežkontroles punktā var veidoties rindas, brīdina Valsts robežsardze.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NATO sākusi gatavoties lielākajām mācībām Eiropā pēdējo 25 gadu laikā - "Defender Europe 2020": NATO poligonā Bergenhonā (Vācija) transportēšanai sagatavoti desmitiem tanku, bruņutehnika un cita veida tehnika. Sputnik video redzams, kāda militārā tehnika tiks izmantota plašajās mācībās desmit Eiropas valstu teritorijā.

Manevru ietvaros alianse vēlas izspēlēt amerikāņu karavīru pārvietošanu uz Eiropu – vispirms uz tās rietumiem, pēc tam – uz Poliju un Baltiju, tuvāk Krievijas robežām. Eiropas kontinentu "aizsargās" 37 tūkstoši karavīru no 18 valstīm. Gandrīz puse no tiem ir amerikāņi. Runa ir aptuveni par divām pilna sastāva divīzijām ar bruņojumu un bruņutehniku.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau norādīja, ka NATO mācības rada nopietnas bažas, tāpēc Krievija būs spiesta reaģēt uz "Defender Europe 2020".

"Taču mēs reaģēsim tā, lai nerastos lieki riski," akcentēja Lavrovs.

39
Tagi:
robeža, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Klementjevs: Baltkrievija un Krievija nekad nesastrīdēsies savā starpā
Baltkrievijas prezidentu satrauc NATO plašās mācības Baltijā
Rinkēvičs kaunina uzņēmējus: ja neļauj strādāt ar Krieviju, ejiet uz Baltkrieviju
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

3
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

3
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu
Latvijas republikas robeža, foto no arhīva

Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni

5
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Turpmāk cilvēki ar koronavīrusa infekciju varēs pamest noteikto uzturēšanās vietu Latvijā un aizbraukt uz dzimteni ar privāto vai speciālo transportu.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvija kopš šodienas atļauj ārzemniekiem ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi izbraukt no valsts. To paredz spēkā stājušies grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem koronavīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai, vēsta LSM.

Turpmāk cilvēki ar koronavīrusa infekciju varēs pamest noteikto uzturēšanās vietu Latvijā, lai ar privātu automašīnu vai specializētu transportlīdzekli atgrieztos savā valstī.

Veselības ministrija paskaidroja, ka tas attiecas, piemēram, uz sporta komandas dalībnieku, kuram diagnosticēts Covid-19 – viņš drīkst nekavējoties atgriezties savā valstī.

Pēc Veselības ministrijas domām, šāda kārtība nepakļauj inficēšanās riskam citas personas.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra sākumā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja normatīvo aktu grozījumus, kuri regulē informācijas uzskaites sistēmas darbību par Latvijā iebraucošajiem cilvēkiem ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību.

Kopš 12. oktobra visiem, kas ieceļo Latvijā, ir jāapstiprina, ka, uzturoties valstī, viņi apņemas ievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Anketa ir jāaizpilda portālā covidpass.lv ne ātrāk kā divas dienas pirms ierašanās Latvijā. Persona, kuras ir aizpildījusi anketu, saņem speciālu QR kodu. Anketā ir jānorāda personas dati, kontakttālrunis, ierašanās Latvijā datums un laiks, jānorāda vizītes mērķis (darbs, tranzīts), valstis, kurās cilvēks ir bijis pēdējo divu nedēļu laikā.

Šī pati elektroniskā sistēma tiks izmantota personu pārvietošanās izsekošanai, kuriem ir noteikta mājas karantīna vai pašizolācija. Policija ieguvusi tiesības apturēt privātos transportlīdzekļus ar mērķi pārbaudīt, vai tajos neatrodas cilvēks, kurš nav sniedzis informāciju par sevi elektroniskajā sistēmā, lai gan viņam bija pienākums to izdarīt.

5
Tagi:
ārzemnieki, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā

0
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Valdība izskata visus atbalsta pasākumus, kuri varētu noderēt situācijas ar koronavīrusu valstī pasliktināšanās gadījumā, atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš LTV "Rīta panorāmas" ēterā paziņoja, ka dīkstāves pabalsti varētu tikt atgriezti, ja ekonomikā Covid-19 uzliesmojumu dēļ sāksies strauja lejupslīde, raksta jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir gatava sniegt atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Situācijas pasliktināšanās gadījumā valdība būs spiesta pastiprināt ierobežojumus, kuri tā vai savādāk radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

Kariņš norādīja uz "pārsteidzošo dzīvotspēju" un "veselīgām tendencēm" Latvijas ekonomikā, īpaši viņš atzīmēja samazinājušos bezdarbnieku skaitu valstī.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kas tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID bija pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda lietu kārtība vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticību uzņēmējiem, un izmaksas notiks daudz vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersonai ir tiesības paļauties uz valsts iestādes lēmumiem.

0
Tagi:
koronavīruss, pabalsts, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem