Vecākā gadagājuma vīrietis, foto no arhīva

Demogrāfs: Latvija ir piektā pasaulē depopulācijas līmeņa ziņā

57
(atjaunots 10:39 19.02.2020)
Sīrija, Puertoriko, Bulgārija, Lietuva, Latvija un Bosnija un Hercegovina – šīm valstīm ir slikti rādītāji iedzīvotāju skaita samazināšanās līmeņa ziņā.

RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Latvija iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā ieņem piekto vietu pasaulē, taču pirmajās vietās atrodas valstis, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistīta ar specifiskiem iemesliem un tā nav ilglaicīga tendence, paziņoja radio Baltkom  ēterā demogrāfs Pēteris Zvidriņš.

"Pirmajā vietā ir Sīrija, tur vērojama samazināšanās pēdējās desmitgades garumā – politisku iemeslu dēļ. Otrajā vietā ir Puertoriko, tur 2017. gadā notika viesuļvētra, kas aiznesa daudz dzīvību, daudzi pameta valsti jau pēc viesuļvētras," paskaidroja Zvidriņš.

Pēc viņa sacītā, tālāk seko Bulgārija, Lietuva, un pēc tam Latvija, kurai rādītāji ir aptuveni tādi paši kā Bosnijai un Hercegovinai. "Tādējādi, aptuveni 200 pasaules valstīm ir labāki rādītāji," secina demogrāfs.

Iepriekš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) eksperti sniedza prognozi: Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 64 gadiem līdz 2060. gadam samazināsies par aptuveni 40%.

Saskaņā ar Pensions at a Glance 2019 pētījumu, šāda tendence ir raksturīga visām ESAO dalībvalstīm, un ap 2060. gadu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits vidēji samazināsies par 10%. Taču Latvijā šis process notiek straujāk, atzīst pētnieki: valstu sarakstā ar ātrāko iedzīvotāju skaita samazināšanās tempu vecumā no 20 līdz 64 gadiem Latvija ieņem trešo vietu.

Dzimstība Latvijā samazinās ceturto gadu pēc kārtas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2019. gadā valstī piedzimuši 18 589 bērni. Gadu iepriekš jaundzimušo skaits Latvijā sasniedza 19 314 bērnus, 2017.gadā - 20 828 bērnus, bet 2016. gadā - 21 968 bērnus. Tātad pērn, salīdzinājumā ar 2018. gadu, dzimstība kritusies par 3,7%.

57
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties
Iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ Āfrika līdz gadsimta beigām kļūs par tuksnesi
Demogrāfiskā katastrofa Latvijā: Iesalnieks atradis vainīgo
Ko lai aizstāv, ja latvieši aizbrauks: kā Saeima apsprieda nacionālās drošības koncepciju
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

3
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

3
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

7
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

7
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts