Latvija aizmirsusi jāķer zivis: ko atnesīs jaunais ES budžets

43
(atjaunots 09:41 19.02.2020)
Latvija turpina pieprasīt Eiropas Savienībai saglabāt Kohēzijas fonda līdzekļus līdzšinējā apjomā jaunajā septiņu gadu budžetā.

RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Eiropas Parlamentā turpina apspriest Eiropas Savienības budžeta plānu 2021.-2027. gadam, raksta Baltnews.lv.

Pārrunas apgrūtina tas, ka jaunais septiņu gadu budžets ir ievērojami samazinājies – Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības maksāja 75 miljardus eiro. tiek gaidīts, ka budžeta kopējais apjoms pārsniegs triljonu dolāru, turklāt 25% no tā aizies tā dēvētajam Zaļam darījumam – investīciju programmai, lai līdz 2050. gadam ES izveidotu klimatisko neitralitāti. Savukārt tas paredz investīciju samazinājumu lauksaimniecībā un Kohēzijas fondā.

Tas izraisīja konfliktu starp "taupīgajām" valstīm – Nīderlandi, Austriju, Zviedriju un Dāniju un tā dēvēto Kohēzijas draugu grupu, kurā ietilpst arī Latvija. Neapmierināti ir arī fermeri Baltijas valstīs, kuri uzskata, ka esošā lauksaimniecības atbalsta sistēmā nenodrošina viņiem vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Eirodeputāts no Vācijas Manfreds Vēbers (Eiropas Tautas partija) uzskata, ka Kohēzijas politika un lauksaimniecība ir Eiropas Savienības pamats.

"Mēs nevaram aizmirst par lauksaimniekiem, par kohēzijas politiku. Ja ejam uz Eiropas attīstību, tad, samazinot šos līdzekļus, tas nav iespējams. Mums vajadzētu būt godprātīgiem, Eiropas Parlamenta priekšlikums ir saprātīgs – 1,3 % no IKP – skaidrs, ka mums ir jāmaksā vairāk," paziņoja viņš.

Eirodeputāts no Latvijas Roberts Zīle (Eiropas Konservatori un reformisti) paziņoja, ka "zaļā" politika izprovocēs Latvijas migrācijas izaugsmi.

"Ja mēs iedomājamies, ja kohēzijas valsts pilsonis uzzina, ka viņa kohēzijas aploksne būs par 25% mazāka jaunajā perspektīvā, tad viņš aizbrauks, viņš aizbrauks uz attīstītajām valstīm Rietumeiropā, tad situācija šajās kohēzijas valstīs kļūs vēl sliktāka, nekā tā ir tagad," pateica viņš.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, kurš šonedēļ piedalījās ES Padomes sēdē, paziņoja, ka ES budžeta pārrunās Latvijas intereses nav ņemtas vērā pilnā apjomā, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Latvija turpina aizstāvēt savas intereses budžeta sadaļās par kohēzijas politiku un lauksaimniecību, kā arī uzstāj uz pietiekama finansējuma nodrošināšanas dzelzceļa projektam Rail Baltica.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") uzskata, ka Kohēzijas fonda samazināšana var nest arī labumu Latvijai, jo valsts ir pārāk pieradusi tērēt naudu, ko nav nopelnījusi.

"No vienas puses, mazāk naudas ir slikti. Bet kā bijām rīkojušies ar šo ievērojamo finansējumu? Ar skaidru galvu un cietu roku ar Eiropas fondiem varētu modernizēt ekonomiku un panākt strauju labklājības lēcienu. Bet gandrīz 16 gadu garajā "Eiropas fondu apgūšanas" periodā, diemžēl, nav noticis ne pirmais, ne otrais.

Brisele
© Sputnik / Григорий Сысоев

Un katrai medaļai ir divas puses. Latvija ieguvusi nelabu parazītisku paradumu tērēt “nenopelnīto naudu”. Un tas novājina, pieradina pie dzīves uz "humānās palīdzības" rēķina. Tas var pat saknē nogalināt ambīcijas un nepieciešamību attīstīties pašiem.

Sen pazīstams teiciens vēsta: "Dod cilvēkam zivi – un vienu dienu viņš būs paēdis, dod viņam makšķeri – un viņš spēs sevi pabarot visu dzīvi." Diemžēl, mēs esam pārāk pieraduši ēst zivi, ko paši neesam noķēruši. Ar to ne tikai tiek laista garām iespēja iemācīties makšķerēt pašiem, bet tiek attīstīts kaitīgs, infantils ieradums dzīvot par svešu naudu," uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

43
Pēc temata
Baltijas līderi ES budžetā saskatījuši draudus "klimatiskajai neitralitātei"
Šķiet, aizsardzības ministrs gatavojas bēgt no valsts, bet Saeima vispār ir lieka
Baltijas valstu premjeri atbalsta aktīvu Rail Baltica attīstību
Reforma iztukšos Latvijas pierobežu. Aizsardzības ministrs nesaskata problēmu
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

4
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

4
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

3
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus