Latvija aizmirsusi jāķer zivis: ko atnesīs jaunais ES budžets

43
(atjaunots 09:41 19.02.2020)
Latvija turpina pieprasīt Eiropas Savienībai saglabāt Kohēzijas fonda līdzekļus līdzšinējā apjomā jaunajā septiņu gadu budžetā.

RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Eiropas Parlamentā turpina apspriest Eiropas Savienības budžeta plānu 2021.-2027. gadam, raksta Baltnews.lv.

Pārrunas apgrūtina tas, ka jaunais septiņu gadu budžets ir ievērojami samazinājies – Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības maksāja 75 miljardus eiro. tiek gaidīts, ka budžeta kopējais apjoms pārsniegs triljonu dolāru, turklāt 25% no tā aizies tā dēvētajam Zaļam darījumam – investīciju programmai, lai līdz 2050. gadam ES izveidotu klimatisko neitralitāti. Savukārt tas paredz investīciju samazinājumu lauksaimniecībā un Kohēzijas fondā.

Tas izraisīja konfliktu starp "taupīgajām" valstīm – Nīderlandi, Austriju, Zviedriju un Dāniju un tā dēvēto Kohēzijas draugu grupu, kurā ietilpst arī Latvija. Neapmierināti ir arī fermeri Baltijas valstīs, kuri uzskata, ka esošā lauksaimniecības atbalsta sistēmā nenodrošina viņiem vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Eirodeputāts no Vācijas Manfreds Vēbers (Eiropas Tautas partija) uzskata, ka Kohēzijas politika un lauksaimniecība ir Eiropas Savienības pamats.

"Mēs nevaram aizmirst par lauksaimniekiem, par kohēzijas politiku. Ja ejam uz Eiropas attīstību, tad, samazinot šos līdzekļus, tas nav iespējams. Mums vajadzētu būt godprātīgiem, Eiropas Parlamenta priekšlikums ir saprātīgs – 1,3 % no IKP – skaidrs, ka mums ir jāmaksā vairāk," paziņoja viņš.

Eirodeputāts no Latvijas Roberts Zīle (Eiropas Konservatori un reformisti) paziņoja, ka "zaļā" politika izprovocēs Latvijas migrācijas izaugsmi.

"Ja mēs iedomājamies, ja kohēzijas valsts pilsonis uzzina, ka viņa kohēzijas aploksne būs par 25% mazāka jaunajā perspektīvā, tad viņš aizbrauks, viņš aizbrauks uz attīstītajām valstīm Rietumeiropā, tad situācija šajās kohēzijas valstīs kļūs vēl sliktāka, nekā tā ir tagad," pateica viņš.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, kurš šonedēļ piedalījās ES Padomes sēdē, paziņoja, ka ES budžeta pārrunās Latvijas intereses nav ņemtas vērā pilnā apjomā, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Latvija turpina aizstāvēt savas intereses budžeta sadaļās par kohēzijas politiku un lauksaimniecību, kā arī uzstāj uz pietiekama finansējuma nodrošināšanas dzelzceļa projektam Rail Baltica.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") uzskata, ka Kohēzijas fonda samazināšana var nest arī labumu Latvijai, jo valsts ir pārāk pieradusi tērēt naudu, ko nav nopelnījusi.

"No vienas puses, mazāk naudas ir slikti. Bet kā bijām rīkojušies ar šo ievērojamo finansējumu? Ar skaidru galvu un cietu roku ar Eiropas fondiem varētu modernizēt ekonomiku un panākt strauju labklājības lēcienu. Bet gandrīz 16 gadu garajā "Eiropas fondu apgūšanas" periodā, diemžēl, nav noticis ne pirmais, ne otrais.

Brisele
© Sputnik / Григорий Сысоев

Un katrai medaļai ir divas puses. Latvija ieguvusi nelabu parazītisku paradumu tērēt “nenopelnīto naudu”. Un tas novājina, pieradina pie dzīves uz "humānās palīdzības" rēķina. Tas var pat saknē nogalināt ambīcijas un nepieciešamību attīstīties pašiem.

Sen pazīstams teiciens vēsta: "Dod cilvēkam zivi – un vienu dienu viņš būs paēdis, dod viņam makšķeri – un viņš spēs sevi pabarot visu dzīvi." Diemžēl, mēs esam pārāk pieraduši ēst zivi, ko paši neesam noķēruši. Ar to ne tikai tiek laista garām iespēja iemācīties makšķerēt pašiem, bet tiek attīstīts kaitīgs, infantils ieradums dzīvot par svešu naudu," uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

43
Pēc temata
Baltijas līderi ES budžetā saskatījuši draudus "klimatiskajai neitralitātei"
Šķiet, aizsardzības ministrs gatavojas bēgt no valsts, bet Saeima vispār ir lieka
Baltijas valstu premjeri atbalsta aktīvu Rail Baltica attīstību
Reforma iztukšos Latvijas pierobežu. Aizsardzības ministrs nesaskata problēmu
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu

8
(atjaunots 08:16 05.07.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tika izsaukti pie valsts austrumu robežām Covid-19 pandēmijas straujas izplatības periodā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka valsts Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aiziet no austrumu robežas, vēsta Bb.lv.

NBS, kuri bija aicināti atbalstīt Valsts robežsardzi Covid-19 pandēmijas radītās asās krīzes periodā, pametīs dienestu pēc 9. jūlija.

Pabriks uzsvēra, ka situācija patlaban nav tik sarežģīta, tāpēc karavīri pie robežām nav vajadzīgi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi atradās pie Latvija un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežam no 30. marta. Viņi palīdzēja robežsargiem pildīt patruļu dienestu.

Patrulēšanā piedalījās aptuveni 60 kareivji un zemessargi ar ne vairāk kā 15 transporta līdzekļiem.

Pabriks atzīmēja, ka tālākās darbības robežsargu atbalstam ar NBS spēkiem tiks izvērtētas, ņemot vērā risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas režīma noslēguma.

Pēdējās diennakts laikā Krievijā fiksēti 6632 inficēšanās gadījumi, Baltkrievijā – 273 jauni koronavīrusa gadījumi.

Latvijā pēdējā diennaktī fiksēts tikai viens jauns infekcijas gadījums. Pandēmijas periodā konstatēti 1123 slimības gadījumi.

No 10. jūnija valstī atcelts ārtkārtējās situācijas režīms un stingrie ierobežojumi.

8
Tagi:
NBS, Latvija, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

19
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

19
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pieļauj, ka ASV vēlas atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija

0
(atjaunots 10:06 05.07.2020)
Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, norāda Krievijas ĀM.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija komentēja ASV pārskatu par bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu un pieļāva, ka Vašingtona varētu atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija, vēsta RIA Novosti.

"Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu," norāda Krievijas ĀM.

Resors atzīmēja, ka apgalvojumi par to, ka Krievija it kā neievērojot 1974. gadā noslēgtajā PSRS un ASV Līgumā par pazemes kodolizmēģinājumu ierobežošanu paredzētās saistības, veidoti uz absolūti melīgiem pieņēmumiem.

"Kā jau bija sagaidāms, ne ar kādiem pierādījumiem nepamatotas amerikāņu pretenzijas par to, ka Krievija it kā esot pārkāpusi kodolizmēģinājumu moratoriju, veicot kodoleksperimentus, kuri neatbilst amerikāņu "nulles jaudas" standartiem. Pie tam paši amerikāņi atzīst, ka viņiem nav zināms ne par tādu eksperimentu skaitu 2019. gadā, ne par to, vai tie vispār bijuši," uzsvēra ĀM.

Resors norādīja, ka Maskava ņem vērā savas starptautiskās saistības un tai nav jāseko nekādiem "ASV standartiem" šajā jomā.

Vašingtonas "iemestajām" ziņām vajadzētu novērst uzmanību no Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums, piebilda ĀM.

Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka "atsakoties no līguma ratifikācijas, ASV nostādījušas to uz pilnīga sabrukuma sliekšņa". Savukārt Maskava pirms 20 gadiem ratificējusi dokumentu un sekmīgi to pilda.

"Oficiāli apstiprinām, ka Krevija joprojām stingri ievēro izsludināto kodolizmēģinājumu moratoriju, kā arī VKAL nolikumus no izmēģinājumu aizlieguma viedokļa, lai arī līgums nav stājies spēkā," teica diplomāti.

Viņi piebilda, ka nav produktīvi apspriest ar Vašingtonu saistības kodolizmēģinājumu aizlieguma jomā, kamēr valsts nav ratificējusi līgumu.

Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums parakstīts 1996. gadā, tomēr vairākas valstis, ieskaitot ASV un Ķīnu vēl joprojām nav to ratificējušas.

Valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, uzņēmās brīvprātīgas saistības neveikt tamlīdzīgus izmēģinājumus.

ASV ievēro pašas savu "nulles jaudas" standartu. Tas nav atzīts starptautiski, tomēr Savienotās Valstis izmanto minēto standartu, lai novērtētu citu valstu politiku.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās