Lidosta Rīga

Nākamreiz iesūdzēsim tiesā: Saeimas deputāts sašutis par uzrunāšanu krievu valodā lidostā

87
(atjaunots 16:35 18.02.2020)
Saeimas deputāts Atis Lejiņš pasūdzējās, ka lidostā "Rīga" viņa sievu uzrunājuši krievu valodā, taču viņa publikāciju sociālajos tīklos neizraisīja atbalstu pat dažam labam latvietim.

RĪGA, 18. februāris – Sputnik. Tautas kalpa Ata Lejiņa sašutumam nav robežu – viņa sievu Rīgas lidostā sagaidīja krievu valodā. Par šo šausmīgo atgadījumu viņš emocionāli paziņoja sociālajos tīklos.

"Pirms dažām dienām mana sieva atgriezās no vizītes ārzemēs, un kārtējo reizi viņu Riga International Airport (Starptautiskā lidosta "Rīga" – Sputnik) drošības kontrolē smaidīgas latvietes un latvieši uzrunāja krieviski! Kad beigsies tā mūsu servilitāte pret okupētās Latvijas laikā iepotēto pietāti pret krievu valodu? Kāda tad jēga dzīvot Latvijā, ja pirmā valoda nav mūsu valsts - latviešu valoda... Pagājuši taču jau 30 gadi, kopš dzīvojam atkal savā valstī! Reizēm pacietības vadzis vienkārši lūst. Ja tas vēlreiz atkārtosies, mēs lidostu iesūdzēsim tiesā par valsts valodas likuma pārkāpšanu un arī cieņas aizskaršanu!" uzrakstīja Facebook un Twitter Atis Lejiņš.

Interesanti, ka sašutuma pilnā Saeimas deputāta publikācija neguva viennozīmīgu atbalstu pat latviešu publikas vidū.

"Atgriežoties Rīgā, drošības kontrole nav jāveic. Jūsu stāstā kaut kas neiet kopā," atzīmē Edgars Briedis.

"Varbūt lidostā vispār vajadzētu runāt tikai vienā starptautiskā valodā – angļu? Tā lai visi saprot. Nevienā citas valsts lidostā nemanīju ka tur runātu 3 citās valodās. 95% lidostu runā tikai angliski. Un tur nez kāpēc visi visu saprot," dalās domās Ēriks Kažus.

"Lejiņa kungs - kādēļ uzruna krievu valodā būtu traktējama kā cieņas aizskaršana? Acīmredzot, apkalpojošais personāls strādā tā, kā viņiem ir efektīvāk, nevis kādas iepotētas servilitātes dēļ. Ja efektīvāk ir mēģināt uzminēt kādā valodā cilvēks visticamāk runā, kādēļ darbiniekiem to neļaut darīt?" uzskata Edgars Lazdiņš.

Atgādināsim, ka Valsts valodas centrs (VVC) regulāri pieņem sūdzības no latviešu valodas aizstāvjiem. Aizpagājušajā gadā Centrs laida klajā pat speciālu lietotni "Valodas draugs", ar kura palīdzību ikviens lietotājs var nosūtīt paziņojumu par valodas normu pārkāpumu vai, tieši pretēji, paslavēt par latviešu valodas lietošanu.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neraugoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi un bērnu laukumi.

87
Pēc temata
Mājās runā krieviski, bet "cilvēkos" – valsts valodā? LKS atbildēja Pabrikam
"Oficiāla divvalodība": pircēju šokējusi krievu valoda aptiekā
"Tālāk ko – grāmatas dedzināt?" Levits piedāvā ierobežot TV programmas krievu valodā
"Nebūs krievu balsis, aizmirsti!": nacionālpatrioti kritizē Rīgas mēra kandidātu

EP deputāts: Latvijai būs jārēķinās ar Krievijas atbildi par kravu tranzītu

6
(atjaunots 14:17 07.05.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks (Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse) komentēja Krievijas un Latvijas attiecību esošo stāvokli un situāciju ar kravu tranzītu.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Latvijai būs jārēķinās ar to, ka Krievija attīsta savas ostas un izmanto kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, paziņoja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, bijušais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, raksta "Latvijskije vesti".

"Patlaban Krievijas, Eiropas un ASV attiecības atrodas ļoti zemā līmenī, tuvu aukstā kara robežai. Tas ietekmē Baltijas jūras ostas, kurās daudzus gadus tika pārkrautas Krievijas kravas, turklāt tas tika darīts profesionāli, ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem.

Tagad kravu kustība arvien biežāk tiek pakļauta nevis izdevīguma apsvērumiem, bet politiskajām interesēm. Tāpēc pašlaik Krievijas kravas aiziet no ierastajiem maršrutiem. Krievija attīsta savas ostas, kā arī izmanto ostas un kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, un mums ar to būs jārēķinās," paziņoja Ameriks.

Pēc viņa vārdiem, viņš ir sadarbības piekritējs un uzskata, ka Eiropai ir jāatbalsta dialogs ar Krieviju, panākot visām pusēm pieņemamu rezultātu.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā saruka par 41,9%, kravu pārkraušana ostā – par 28%. visvairāk sarucis ogļu pārkraušanas apjoms – gandrīz par 80%. To lielākā daļa nāca no Krievijas. Lejamkravu apstrādes apjoms krities par 20%.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš marta beigās, uzstājoties Saeimā, paziņoja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevarot padarīt valsti bagātu.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

6
Tagi:
starptautiskās attiecības, tranzīts, Kravu pārvadājumi, kravas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
130-й Латышский стрелковый корпус

"Lielās Uzvaras latviešu durkļi": cilvēki, ar kuriem Latvijai vajag lepoties

14
(atjaunots 14:04 07.05.2021)
Trešā Reiha kapitulāciju tuvināja visas PSRS tautas, taču Latvijas gadījumā – 130. Latviešu strēlnieku korpusa varoņi. Dokumentālajā filmā "Lielā Tēvijas kara latviešu durkļi" mēs apkopojām stāstus par veterānu varoņdarbiem.

RĪGA 7. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Mūsdienu Latvijas historiogrāfijā 130. Latviešu strēlnieku korpusa eksistences fakts ir teju vai aizliegts temats. Realitāti, kurā gandrīz 50 tūkstoši latviešu no visiem Latvijas reģioniem cīnījās pret nacistisko Vāciju Sarkanās armijas rindās, lai 1944. gada oktobrī atbrīvotu lielāko daļu savas dzimtenes, kas bija pārtapusi par vāciešu okupēto Ostlandes provinci, tagad uzskata par politiski nekorektu un tā neiekļaujas nedz jaunākajā latviešu ideoloģiskajā propagandā, nedz arī latviešu vēsturnieku revidētajā oficiālajā viedoklī. Jo vērtīgākas kļūst kara dalībnieku liecības par latviešu karavīru varoņdarbiem Sputnik Latvija speciālajā projektā "Lielās Tēvijas kara latviešu durkļi".

"Reiz cēlās strēlnieks sarkanais...."

Vēl viens šīs dokumentālās filmas nosaukums ir "Reiz strēlnieks sarkanais...." – tieša atsauce uz Rīgas kinostudijas 20 minūtes ilgo īsfilmu, ko 1967. gadā uzņēmis padomju Latvijas režisors-dokumentālists Hermanis Šuļatins. Viņa melnbaltā filma "Reiz cēlās strēlnieks sarkanais" (tā ir latviešu strēlnieku divīzijas marša pirmā rindkopa) parādījās uz ekrāniem 22 gadus pēc Lielās Uzvaras.

Tolaik bija vienkāršāk un taisnīgāk. Neviens necentās pielīdzināt Padomju Savienības sociālismu nacistiskās Vācijas režīmam, kā tas tiek darīts Eiropas Parlamenta skandalozajā rezolūcijā. Taču galvenais - tolaik tūkstošiem latviešu karavīru un virsnieku, kuri piedalījās Hitlera režīma sagraušanā, varēja liecināt - viņi cīnījās par mieru Eiropā un par dzimtās plaukstošās Latvijas brīvību.

Mūsdienās katru gadu paliek arvien mazāk Lielā Tēvijas kara veterānu, aizvien blāvāks top kara tēls, kurā viņi uzvarēja.

Aizgājis viņsaulē frontes virsnieks, mīnmetēju rotas komandieris, Latvijas holdinga RD Electronics dibinātājs Meijers Deičs. Viņa stāsti par kauju par Maskavu un uzbrukuma operācijām ar 130. Latviešu strēlnieku korpusa piedalīšanos palikuši radinieku atmiņās un šajā filmā.

Partizānu pretošanās kustības dalībnieks Vidzemē Ilmārs Puteklis pastāstīja mūsu filmēšanas grupai par to, kā latvieši rīkoja sliežu karu pret vācu okupantiem. Romāns Poļaks atceras, kā Rīgā ar ziediem satika padomju atbrīvotājus un kā Rīgas sievietes skūpstīja ģenerālleitnantu Detlavu Brantkalnu, 130. latviešu strēlnieku korpusa komandieri.

Latvijas Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" prezidents Jānis Ivars Kasparsons objektīvi un pat mazliet paskarbi salīdzina latviešu sarkanarmiešu un Vafen SS leģionāru frontes uzvaras: "leģions neprata karot un viņi zaudēja 80 tūkstošus karavīru un virsnieku."

Trīs kara gadi

Trīs filmas daļas veltītas trim kara gadiem — katra daļa stāsta par vienu gadu. Pirmais bija smagākais, Maskavas aizstāvēšanas gads, kad latviešu pulkos pēc kaujām bieži vien palika tikai 20% ierindas sastāva un mazāk nekā puse komandieru. Tolaik latvieši Krievijā un divīziju karavīri savāca naudu desmit tanku T-34 "Latviešu strēlnieks" un iznīcinātāju eskadriļas izveidei, kuri vēlāk piedalījās gaisa kaujās internacionālā aviācijas pulka "Normandija Nemana" sastāvā. Tā bija Latvijas Nacionālo Gaisa spēku kauju pirmā un pēdējā lappuse.

Otrais gads, kad strēlnieki jau bija iemācījušies karot un gribēja iet pretuzbrukumā. Bija smagas cīņas pie Staraja Rusas un Demjanskas, tā bija Ļeņingradas-Novgorodas uzbrukuma operācija – asiņainas cīņas par katru zemes pēdu. Filmas otrā daļa ir kā frontes laikraksts "Par Dzimteni", diena pēc dienas, kauju bezgalība, ievainojumi un nāve līdz ar varoņdarbiem.

Filmas trešā daļa "Brīvībai un Mieram" stāsta par 1944. gadu — pēdējo kara gadu. Apvienojot 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju un 308. latviešu strēlnieku divīziju, izveidoja Latviešu strēlnieku 130. korpusu. Sarkanās armijas triecienvienības stūma vērmahtu tālāk un tālāk uz rietumiem: ienaidnieks sagrauts un panikā bēg uz fāterlandi. Izveidotas trīs Baltijas frontes, jau pavasarī Ļeņingradas apgabala teritorija tika pilnībā atbrīvota. Padomju karaspēks forsēja Narovas upi Ivangorodas rajonā, drīz vien karogi ar svastiku pazuda no visas Igaunijas teritorijas.

Mūsu strēlniekiem īpašs kļuva datums 1944. gada 17. jūnijs, kad 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas vienības ar aviācijas eskadriļas "Latviešu strēlnieks" atbalstu ienāca savas zemes teritorijā Kārsavā, Ludzā un Rēzeknē.

Gvardes seržants Nikolajs Spriņģis, 1943. gads, zīmējuma autors J. Vanags
© Photo Из личного архива Александра Ржавина

Kas notiktu, ja tā nebūtu? Ja nemācītos Gorohoveckas nometnēs par tankistiem, ložmetējniekiem un kājniekiem, ja necīnītos mežos partizānu vienībās "Liesma", "Sarkanā Bulta" un "Padomju Latvija"? Ja nebūtu burtiski ar zobiem turējušies pie katras pēdas tanku un šķembu izārdītās zemes  Piemaskavā, ja nebūtu par ziedojumiem no nedaudzajiem strādnieku un karavīru rubļiem būvējuši tankus un lidmašīnas ar baltiem trafareta burtiem "Latviešu strēlnieks"? Ja būtu piekrituši tam, ka fīrers nekad nekļūdās, ka Ostlande ir brīnišķīga un uz mūžīgajiem laikiem, ka bez noteiktiem gēniem, tautām un rasēm brīvajā demokrātiskajā apvienotajā Eiropā būs tikai tīrāks gaiss?

Ja tā būtu, jūs nelasītu šīs rindkopas latviešu valodā. Taču to nevar ne salīdzināt, ne pretstatīt. Latviešu strēlnieki ir cilvēki, ar kuriem Latvijai jālepojas.

14
Tagi:
latvieši, Uzvaras diena, Lielais Tēvijas karš
Pēc temata
"Mana dzīve dārgi izmaksās ienaidniekiem": kā snaipere Ērika Gaile medīja fašistus
Makša Reitera dzīvesstāsts: kā latviešu zemnieka dēls kļuva par Sarkanās armijas ģenerāli
Ticēja Uzvarai par spīti visam: izlūku grupas nāve Vijciemā 41. gada novembrī
Varoņu ģimene: par pulka komandiera Karla Ozola un izlūka Jurija Ozola varoņdarbiem

Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie novedīs kara vēstures noliegšana

0
(atjaunots 14:28 07.05.2021)
Eiropas valstu valdības rok sev bedri, pieprasot pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus: vēstures pārrakstīšanas loģiskas sekas būs Eiropas valstu pašreizējo robežu pārskatīšana.

RĪGA, 7. maijs - Sputnik. Cīņa ar atmiņu par Otrā pasaules kara rezultātiem eiropiešiem ir bīstama, jo var izvērsties par robežu pārskatīšanu Eiropas Savienības iekšienē, uzskata diplomāts, vēsturnieks un politologs, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, MGIMO rektors Anatolijs Torkunovs.

Nesen Krievijas Valsts domē tika iesniegts likumprojekts par PSRS un nacistiskās Vācijas lomu Otrajā pasaules karā publiskas identificēšanas aizliegumu. Plānots, ka grozījumi tiks iekļauti likumā par padomju tautas uzvaru Lielajā Tēvijas karā. Paredzēts aizliegt "identificēt PSRS valdības, pavēlniecības, PSRS karavīru mērķus, lēmumus un darbības ar nacistiskās Vācijas un ass valstu valdības, pavēlniecības un militārpersonu mērķiem, lēmumiem un darbībām."

Kā norādīja Torkunovs, Rietumi sen jau cīnās ar atmiņu par Otrā pasaules kara rezultātiem. Zinātnieka vārdus citē Sputnik Baltkrievija.

"Šī cīņa sākusies jau tad, kad tika pieņemti pirmie lēmumi par komunistiskā un nacistiskā režīma pielīdzināšanu. EDSO pieņēma rezolūciju par Austrumeiropas valstu pielīdzināšanu komunisma upuriem, un šī tēma tika ierakstīta Eiropas dienas kārtībā... Tad EDSO pieņem rezolūciju par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu noziegumus," atgādināja Torkunovs

Akadēmiķis uzsvēra, ka šādā veidā Eiropā soli pa solim veidojas PSRS izšķirošās lomas Otrajā pasaules karā noliegums un relatīvisms attiecībā uz atbildību par tā uzsākšanu. Turklāt tika bloķēti tādi sižeti kā agresora nomierināšana un kolaboracionisms.

"Šāda veida pieeja rada nopietnus draudus Eiropas drošībai. Karš ar atmiņu ir bīstams pašām rietumvalstīm. Ja šodien pielīdzināt sarkanarmiešus vērmahta, pat SS kareivjiem, tad rīt radīsies jautājums par to, ka fašisms un nacisms līdz ar citām ideoloģijām bijušas vien politisko uzskatu sistēmas," brīdināja Torkunovs.

"Ar šādu pieeju nevar iztikt bez jautājuma par Eiropas robežām, kas veidojās pēc Otrā pasaules kara. Tam pievērš uzmanību adekvāti analītiķi gan Eiropā, gan ASV, jo šīs robežas tika izveidotas ar "agresora" piedalīšanos, ja runājam par nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības vienlīdzīgu atbildību par kara sākumu. Visas šīs spēles ar vēsturisko atmiņu ir ļoti bīstamas," norādīja Torkunovs.

Rietumos regulāri vērojami ciniski mēģinājumi pārskatīt Otrā pasaules kara iemeslus un rezultātus, atklāti izkropļoti vēsturiskie fakti un apstrīdēta Sarkanās armijas izšķirošā loma uzvarā pār fašismu. Baltijas valstu varas iestādes atklāti īsteno nacistu pabalstītāju glorifikācijas politiku un uztur kursu uz vēstures pārrakstīšanu.

Kremlī vairākkārt atzīmēja, ka mēģinājumi pārrakstīt vēsturi kaitē tiem, kuri to dara politiskās konjunktūras apmierināšanai. Krievija stingri pretojas vēstures sagrozīšanas un nacisma reabilitācijas mēģinājumiem, uzsver Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā. Kā atzīmēja Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejā, visiem jāatceras, ka nacistiskās Vācijas vadības darbības, kas bija atbildīga par Otrā pasaules kara uzsākšanu un vešanu, tika atzītas par noziedzīgām.

0
Pēc temata
To nedrīkst aizmirst: Holokausta upuru piemiņas diena
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem