Velns slēpjas detaļās: kādiem dzīvokļiem atcels nekustamā īpašuma nodokli

101
(atjaunots 16:29 18.02.2020)
Valsts zemes dienesta un Tieslietu ministrijas ierēdņi turpina darbu pie jaunās kadastrālās vērtības noteikšanas sistēmas; pagaidām TM tur doto vārdu saistībā ar dzīvojamās platības vērtības neapliekamā minimuma ieviešanas nepieciešamību, taču ne viss ir tik vienkārši.

RĪGA, 18. februāris – Sputnik. Vakar, 17. februārī, sistēmas izstrādātāji prezentēja Saeimas deputātiem no Nodokļu apakškomisijas savus piedāvājumus kadastrālās vērtības noteikšanai, raksta BB.lv.

Spriežot pēc vakardienas prezentācijas, pagaidām Tieslietu ministrija tur doto vārdu un patiešām ir gatava aizstāvēt nepieciešamību ieviest dzīvojamās platības vērtības neapliekamo minimumu. Jeb, runājot tiešāk: tiek piedāvāts neiekasēt nodokli par "primāro" (lasi – galveno) dzīvesvietu ar kadastrālo vērtību līdz 100 tūkstošiem eiro. ja kadastrālā vērtība pārsniedz 100 tūkstošus eiro, tad šī daļa dzīvojamās platības tiek aplikta ar nodokli ar koeficientu 0,2.

Runājot vienkāršākā valodā, vienas-divu istabu dzīvokļi padomju perioda mājās (hruščovkas, "lietuviešu projekts", speciālie projekti) tagad nevar maksāt dārgāk par 100 tūkstošiem eiro – pat Rīgas centrā. Tātad, tūkstošiem ģimeņu vispār atbrīvos no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksas. Visticamāk, nenāksies maksāt NĪN, vai arī šī maksa būs simboliska, arī padomju laiku trīs un četru istabu dzīvokļu īpašniekiem, jo arī to kadastrālā vērtība nepārsniegs 100 tūkstošus eiro vērtību, vai arī nedaudz pārsniegs to (piemēram, Rīgas Klusajā centrā).

Skaidrs, ka jauno mājvietu kadastrālā vērtība, sevišķi lielpilsētās, visticamāk, pārsniegs 100 tūkstošus eiro. Tieslietu ministrija pat minēja konkrētu un uzskatāmu piemēru, kā tiks aprēķināts mājokļa NĪN. Piemēram, jūsu dzīvokļa kadastrālā vērtība sastāda 150 tūkstošus eiro. No šīs summas atņem mājokļa vērtības neapliekamo minimumu – 100 tūkstošus eiro, un pēc tam iegūtos 50 tūkstošus eiro sareizinām ar koeficientu 0,2.

Iznāk, ka NĪN 0,002 apmērā tiek iekasēts no 10 tūkstošu eiro summas. Rezultātā par dzīvokli ar kadastrālo vērtību 150 tūkstošu eiro apmērā gadā būs jāmaksā 20 eiro. Tas ir acīmredzami mazāk, nekā vairums Latvijas iedzīvotāju (pat ņemot vērā atlaides, kas, piemēram, tiek piemērotas ģimenēm ar bērniem) maksāja un turpina maksāt šodien.

Velns slēpjas detaļās

"Tiesa, kā jau parasti, velns slēpjas detaļās. Jo nekustamā īpašuma nodoklis ietver sevī ne tikai nodokli par mājokli, bet arī nodokli par zemi zem mājas. Tieslietu ministrija piedāvā noteikt neapliekami minimumu zemei 10 tūkstošu eiro apmērā

Ja jūsu zeme maksā dārgāk, kas, piemēram, Rīgā visticamāk arī ir, tad par pārējo daļu nāksies samaksāt nodokli. Un ja zeme atrodas ļoti prestižā vietā, tad arī nodoklis būs samērā augsts pat primārajam (galvenajam mājoklim)," atzīmēja Saeimas Nodokļu apakškomisijas locekle Ļubova Švecova.

Tieslietu ministrija min šādu piemēru. Ja zemes kadastrālā vērtība ir 8 tūkstoši eiro, tad nodoklis, protams, ir nulle. Savukārt ja 40 tūkstoši eiro, tad no 40 tūkstošiem atņem 10 tūkstošus (neapliekamo minimumu) un sareizina ar koeficientu 0,2. Iegūtos 6000 eiro sareizinām ar nodokli 0,015 apmērā un rezultātā nodoklis sastādīs 90 eiro.

Par luksus klases mājokli un birojiem nāksies piemaksāt

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas aprēķiniem, pat pēc neapliekamā minimuma ieviešanas primārajam mājoklim valsts un pašvaldības izrādīsies pat plusā. Ikgadējam valsts kases ienākumiem no NĪN jāsastāda 62 miljoni eiro! rodas jautājums: kādā viedā? Spriežot pēc visa, tiks paaugstināts nodoklis par nedzīvojamo fondu (biroji, ražošanas korpusi un tamlīdzīgi), kā arī dārgajam luksus klases mājoklim un mājoklim, kas tiek izmantots komercnolūkos.

Pircējs veikalā, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Piemēram, ja firmai vai privātpersonai Zemes grāmatā ir divi un vairāk nekustamā īpašuma objekti, tad šiem objektiem tiks piemērota jau paaugstināta nodokļa likme. Visticamāk, arī nodokļu atvieglojumus otrajam, trešajam un sekojošajiem dzīvokļiem, kas pieder vienai personai, piemērot nedrīkstēs.

"Brīnumi nenotiek: ja kādām kategorijām valsts samazina, turklāt ievērojami, nekustamā īpašuma nodokļa likmi, vai pat atbrīvo no nodokļa maksas, tad citām kategorijām nodokli pacels," paziņoja deputāte Švecova.

Tieslietu ministrijas pārstāvis deva saprast, ka tā tas arī būs, jo kadastrālo vērtību centīsies pacelt līdz tirgus vērtībai – gan komercobjektiem, gan zemei zem tiem. Vēl lielākas nodokļu likmes tiks piemērotas mājokļiem, kas atrodas avārijas stāvoklī un ir iekļauti tā dēvētajos graustu sarakstos.

Jaunajai NĪN sistēmai jāsāk darboties 2022. gadā. Taču nevar izslēgt varbūtību, ka valdošās partijas ieviesīs to jau nākamgad – savas jaunās nodokļu reformas ietvaros. Tiesa, pagaidām visos projektos figurē 2022. gads.

101
Pēc temata
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Desmit gadi ar vidējo algu: mājokļa cenas Latvijā aug divas reizes ātrāk, nekā ES
Uzpildīties Krievijā? No 1. janvāra Latvijā pacelsies benzīna cenas
Latvijā palielināsies pārtikas produktu cenas: nāksies pārtikt no kafijas un kakao
Būvnieki ceļ vasaras terasi Domu laukumā, foto no arhīva

Rīga viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas

6
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.

Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.

Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).

Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.

"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.

Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.

Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.

Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.

6
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Tūrisma operatoru asociācijas vadītāja: ceļojumi vairs nebūs tādi, kādi tie bija
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva

Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc

12
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.

Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.

Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.

"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.

Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

12
Tagi:
emigrācija, ASV, Krievija, Latvija, uzturēšanās atļauja
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

11
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

11
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības