Aleksandrs Nosovičs

Analītiķis: nacionālisms neļauj Latvijai izkļūt no demogrāfiskās katastrofas

41
(atjaunots 11:02 18.02.2020)
Teorētiski Latvija spētu atrisināt savas demogrāfiskās problēmas uz darba migrācijas rēķina, taču praksē tas ved pie sociāla sprādziena – latvieši necieš svešzemniekus savā teritorijā.

RĪGA, 18. februāris – Sputnik. Pēc 40 gadiem darbspējas vecuma cilvēku skaits Latvijā samazināsies par 40%, prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti. Ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas samazināšanās vedīs pie pensionāru skaita kāpuma, kas savukārt apdraudēs pensiju sistēmas pastāvēšanu, brīdina analītiķi.

Baltijas valstīm ir izeja no to sasniegušās demogrāfiskās katastrofas – darba migrācija, taču tā var novest pie sociāla sprādziena šeit plaukstošā nacionālisma dēļ, sacīja Sputnik Latvija ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Vienīgā izeja – tā ir iedzīvotāju migrācija no austrumiem, no vēl nabadzīgākiem un depresīvākiem Eiropas reģioniem. Taču tas ir ļoti neviennozīmīgs ceļš, lai gan pirms diviem-trim gadiem Latvijas un Lietuvas varasiestādes uztvēra to kā realitāti. Bet kopš tā laika sākās nepārtraukta ukraiņu migrācija, un šobrīd jau rodas etniska spriedze starp iebraukušajiem ukraiņiem un vietējiem Baltijas valstu iedzīvotājiem," konstatēja Nosovičs.

Acīmredzami, ka jo lielāka būs darba migrācija, jo ātrāk tā novedīs pie sociāla sprādziena Baltijas valstīs, uzsver eksperts.

"Igaunijas varasiestādes jau sākušas piegriezt skābekli Ukrainai, ierobežot migrāciju un ieviest darba kvotas. Analoģiski pasākumi tiek gatavoti arī Lietuvā… Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekārtotas tā, lai pastāvētu tikai monoetniski veidojumi – šeit ir ļoti augsts nacionālisma grāds. Latvieši, lietuvieši un igauņi necieš svešzemniekus lielos daudzumos savās teritorijās," paskaidroja Nosovičs.

Tādēļ darba migrācija šeit ved pie politiskas destabilizācijas, norādīja analītiķis, un Baltijas republikas jau sāk no tās atteikties. Taču neskaitot šo faktoru, citu iespēju izkļūt no demogrāfiskās katastrofas Baltijas valstīm nav, uzsvēra Nosovičs: nav līdzekļu nedz aktīvai demogrāfijas politikai, nedz darbspējīgo iedzīvotāju piesaistīšanai atgriezties dzimtenē, kuri aizbrauca uz Rietumeiropu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka Latvija iedzīvotāju skaita samazināšanās ātruma ziņā ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā. ANO eksperti aprēķināja, ka 2030. gadā Latvijā var palikt 1,7 miljoni cilvēku, savukārt 2050. gadā – 1,52 miljoni. Saskaņā ar analītiķu informāciju, iedzīvotāju skaits samazināsies emigrācijas un dzimstību pārsniedzošās mirstības dēļ. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde iepriekš paziņoja, ka 2019. gads valstij var izrādīties antirekordiem pārpilnākais dzimstības ziņā pēdējās desmitgades laikā.

Носович: решение демографической проблемы в Латвии упирается в национализм
41
Pēc temata
Japānas aģentūra: Latviju gaida ekonomiskā izaugsme, ja tā nepazaudēs visus iedzīvotājus
Latviešu skaits Rīgā pieaug: CVK sekretārs optimistiski noskaņots par RD vēlēšanām
Latvija un Lietuva uz demogrāfiskās katastrofas sliekšņa
Karajevs: Latviju var atjaunot tikai ar jaunu etnisko sastāvu
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

7
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

9
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

9
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām