Haskiji, foto no arhīva

Sinoptiķi par laikapstākļiem Latvijā: ziemu nesolām, taču uzsnigs

32
(atjaunots 17:17 17.02.2020)
Šī nedēļa atkal būs vējaina un nokrišņiem bagāta, stāsta sinoptiķi, savukārt nedēļas beigās ir iespējams sniegs.

RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Laikapstākļus šonedēļ Latvijā atkal noteiks ciklons – gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas un nokrišņi.

Pirmdien valstī joprojām turpina plosīties dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās līdz 20 metriem sekundē. Visstiprāk naktī vētra plosījās piekrastes rajonos. Dienas pirmajā pusē Vidzemē un Latgalē ir gaidāms vējš brāzmās līdz 20-23 metriem sekundē.

Vētra kļuva par jaunu temperatūras rekordu iemeslu. Naktī uz pirmdienu maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ainažos (+8,7 grādi), Rīgā (+12,3 grādi) un Dobelē (+12,4 grādi). Visās novērojumu stacijās, izņemot Kolku un Mērsragu, tika pārspēts mēneša otrās dekādes siltuma rekords, vēsta sinoptiķis Jānis Trallis.

Otrdien vējš pierims, sola speciālisti. Vēja ātrums piekrastē pazemināsies līdz 15-18 metriem sekundē, savukārt citos Latvijas rajonos nepārsniegs 15 metrus sekundē. Gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, vietām, lielākoties austrumu rajonos, būs īslaicīgs lietus. Termometra stabiņš turēsies pie 0 grādu atzīmes, dažviet gaiss iesils līdz +5..+6 grādiem.

Naktī uz trešdienu ciklona ietekmē Latviju šķērsos kārtējā nokrišņu zona. Naktī daudzos valsts rajonos ir gaidāms lietus, savukārt valsts austrumos – slapjš sniegs. Vējš pūtīs ar ātrumu līdz 15-16 metriem sekundē, ap pusdienlaiku tas norims.

Ceturtdien austrumu rajonos līs, savukārt atsevišķās vietās ir iespējams slapjš sniegs, taču pēcpusdienā nokrišņi beigsies, un debesis skaidrosies. Gaisa temperatūra būs ap +5 grādiem, tomēr naktī uz piektdienu ir iespējams aukstāks laika un atsevišķos rajonos gaidāms sals līdz -2 grādiem.

Piektdien visu valsts teritoriju šķērsos neliela nokrišņu zona, kas atnesīs lietu un sniegu, kā arī brāzmainu vēju līdz 15-17 metriem sekundē.

Nedēļas beigās atkal varēsim sajust plaša ciklona ietekmi – rietumos ir gaidāms lietus un slapjš sniegs, savukārt austrumos – sniegs. Atkal pastiprināsies dienvidu un dienvidrietumu vējš, un sestdien tā ātrums brāzmās var pārsniegt 20 m/s.

Pašreizējā prognoze liecina, ka svētdien Latvijā var izveidoties sniega kārta, un arī sekojošajās dienās ir gaidāms sniegs, taču beidzot norims vējš. Atgādināsim, ka, saskaņā ar ilgtermiņa prognozēm, pēc nedēļas Latvijā var iestāties aukstāks laiks.

32
Pēc temata
Eiropu apdraud bīstama vētra Dennis. Tā var sasniegt arī Latviju
Anomāla ziema: Latvijas rietumu daļā atrastas jaunas sugas sēnes
Ekologs pastāstīja, kādas sekas nes ziema bez sniega
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

15
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

15
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi

Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži

18
(atjaunots 17:29 06.07.2020)
Spānijas kailgliemeži iekrituši alus slazdā botāniskajā dārzā – tie nepārprotami gatavojas uzbrukt augu kolekcijai.

RĪGA, 6. jūlija — Sputnik. Salaspils botāniskā dārza vērtīgā augu kolekcija ir apdraudēta – tajā apmetušies milzīgie Spānijas kailgliemeži, vēsta Skaties.lv.

Spānijas kailgliemeži iekļauts starp 100 bīstamākajām invazīvo dārza kaitnieku sugām Eiropā. 2009. gadā Latvijā tas bija sastopams tikai vienuviet, taču jau līdz 2018. gadam tas izplatījās masveidā. Biologi uzskata, ka tas var radīt nacionāla mēroga nelaimi.

Salaspils Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, vienlaikus – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors, Spānijas kailgliemežiem ir izlicis īpašās lamatas. Apdraudēta ir visa dārza kolekcija.

"Rozēm ir diezgan spēcīgas ādainas lapas, rožu lapas Spānijas kailgliemezim negaršos, bet rozēm ir ļoti maigas ziedlapiņas, kas patiks uz galvošanu. Dārziem, manuprāt, tā būs lielākā nelaime," uzskata Svilāns.

Labākais cīņas veids – vismaz reizi dienā salasīt kailgliemežus un iznīcināt. Ja zālājs nopļauts, gliemežiem ir mazāk slēptuvju, tādā veidā to izplatību var ierobežot.

"Jo ilgāk mēs neko nedarīsim, sekas būs nenovēršamas," saka Svilāns.

Kailgliemeži atrodami stādu zemē, kompostā, melnzemē vai grantī. Masveida infekcija visbiežām izplatās ar dārzkopju biedrību starpniecību.

Lai arī kailgliemezis dzīvo ne vairāk kā gadu (tas atkarīgs no laikapstākļiem un citiem faktoriem), sezonas laikā kaitnieks izdēj apmēram 500 olas. Speciālisti ceļ trauksmi, jo tādā tempā invazīvais kaitnieks var aizpildīt lielas lauksaimnieciski apstrādājamas platības un iznīcināt lielu daļu ražas.

18
Tagi:
botāniskais dārzs
Pēc temata
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi