Latvijas muita, foto no arhīva

Muitas darbinieki vēlas vienlīdzību ar robežsargiem un draud uzsākt streiku

36
(atjaunots 16:55 17.02.2020)
Vairāku Latvijas robežkontroles punktu darbs var tikt paralizēts – muitas darbinieki ir gatavi uzsākt streiku.

RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Muitas darbinieki jau sešpadsmit gadus cenšas panākt no valsts izdienas pensijas un ir gatavi galējiem soļiem, stāsta telekanāla TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban Latvijā iziet pensijā var 63 gados un 9 mēnešos. Pēdējo gadu laikā pensionēšanās vecums pakāpeniski paaugstinās, un 2025. gadā sasniegs 65 gadu robežu. Taču ir 15 profesijas, kuru pārstāvji drīkst aiziet pensijā agrāk – 50 vai 55 gadu vecumā. Tie ir IeM darbinieki, to skaitā robežsargi, diplomāti, prokurori, tiesneši, mākslinieki, ātrās palīdzības un KNAB darbinieki, kareivji – kopumā 10 544 cilvēki. Turklāt ir specdienestu darbinieki, par kuriem dati ir konfidenciāli un netiek atklāti. Taču muitas darbinieki šajā sarakstā neietilpst.

Pēc muitas darbinieku domām tas ir netaisnīgi, ka robežsargi, kuri veic līdzīgu darbu, aiziet pensijā agrāk.

"Nav jāskatās, kāds ir amata nosaukums vai kāds ir amata statuss, bet ir jāskatās veicamie pienākumi, ko šīm amatpersonām uztic valsts, un šobrīd jebkurš, kurš šķērso robežu, par to var pārliecināties, ka gan robežsargi, gan muitas amatpersona atrodas zem joslas un dara vienus un tos pašus līdzīgos laika apstākļos un pie līdzīgiem psiholoģiskiem apstākļiem pienākums," saka "Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls.

Muitas darbinieki lūdz izdienas vecuma pensiju jau kopš 2004. gada, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka gatavot attiecīgu likumu. Taču 2007. gadā valdība apturēja jautājuma izskatīšanu, jo nolēma, ka ir jāizstrādā vispārēja izdienas vecuma pensijas koncepcija. 2013. gadā koncepcija tika iesniegta Ministru kabinetam.

Pēc trīs gadiem valdība nolēma, ka tā nav vajadzīga. 2017. gadā VID sagatavoja likumprojektu, kurš paredzēja izdienas vecuma pensijas muitas darbiniekiem, taču Finanšu ministrija atkal paziņoja, ka ir jāizstrādā vispārēja izdienas vecuma pensijas koncepcija. Pēc tam 941 muitas darbinieks parakstīja petīciju ar lūgumu beidzot atrisināt šo jautājumu.

Saskaņā ar mediju datiem, pērnā gada decembrī muitas darbinieki bija gatavi sarīkot streiku, kurš bloķētu darbu uz visām robežām, tomēr pēc pārrunām ar priekšniecību no šīs idejas nolēma atteikties. Šobrīd muitas darbinieku arodbiedrība atkal ir gatava streikam. Visvairāk streikam ir gatavi muitas darbinieki Latgalē.

Patlaban viņi sastāda sarakstus, kādos robežkontroles punktos tiks apturēts darbs. Tika plānots uz vairākām stundām paralizēt ne vien vilcienu kustību, bet arī lidostas "Rīga" darbu, taču šī ideja izgāzās – VID tiesā apstrīdēja streika pieteikumu.

Finanšu ministrija cenšas nomierināt muitas darbiniekus, solot, ka valsts veiks izmaksas trešajā pensiju līmenī. Taču šis plāns jau vairākus gadus paliek stāvam uz ministrijas galdiem.

"Streiks ir normāls instruments sociālajā dialogā, kad puses ar kaut ko cieš – viena puse nesaņems algu par šīm dienām, bet otra puse nesaņem kaut kādus pakalpojumus, un tad tiek izvērtēts, kas tad ir nepieciešams, kas ir vērtīgāks tomēr izmantot šo cilvēku pakalpojumus un piekrist viņu prasībām. Un netiks mūsu rīcība uztverta kā valsts nodevību. Un kā apliecinājums tam, ka mēs esam neizdevusies valsts. Tieši otrādi," saka Mazuls.

36
Tagi:
Muita, Latvija, pensija
Pēc temata
Ko 2020. gads atnesis Latvijas pensionāriem – esošajiem un topošajiem
Baltijas valstu pensionāri ES ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam
Latvijā kārtējo reizi pacēlies pensijas vecums
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

5
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

5
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

8
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

8
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts