Latvijas muita, foto no arhīva

Muitas darbinieki vēlas vienlīdzību ar robežsargiem un draud uzsākt streiku

53
(atjaunots 16:55 17.02.2020)
Vairāku Latvijas robežkontroles punktu darbs var tikt paralizēts – muitas darbinieki ir gatavi uzsākt streiku.

RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Muitas darbinieki jau sešpadsmit gadus cenšas panākt no valsts izdienas pensijas un ir gatavi galējiem soļiem, stāsta telekanāla TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban Latvijā iziet pensijā var 63 gados un 9 mēnešos. Pēdējo gadu laikā pensionēšanās vecums pakāpeniski paaugstinās, un 2025. gadā sasniegs 65 gadu robežu. Taču ir 15 profesijas, kuru pārstāvji drīkst aiziet pensijā agrāk – 50 vai 55 gadu vecumā. Tie ir IeM darbinieki, to skaitā robežsargi, diplomāti, prokurori, tiesneši, mākslinieki, ātrās palīdzības un KNAB darbinieki, kareivji – kopumā 10 544 cilvēki. Turklāt ir specdienestu darbinieki, par kuriem dati ir konfidenciāli un netiek atklāti. Taču muitas darbinieki šajā sarakstā neietilpst.

Pēc muitas darbinieku domām tas ir netaisnīgi, ka robežsargi, kuri veic līdzīgu darbu, aiziet pensijā agrāk.

"Nav jāskatās, kāds ir amata nosaukums vai kāds ir amata statuss, bet ir jāskatās veicamie pienākumi, ko šīm amatpersonām uztic valsts, un šobrīd jebkurš, kurš šķērso robežu, par to var pārliecināties, ka gan robežsargi, gan muitas amatpersona atrodas zem joslas un dara vienus un tos pašus līdzīgos laika apstākļos un pie līdzīgiem psiholoģiskiem apstākļiem pienākums," saka "Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls.

Muitas darbinieki lūdz izdienas vecuma pensiju jau kopš 2004. gada, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka gatavot attiecīgu likumu. Taču 2007. gadā valdība apturēja jautājuma izskatīšanu, jo nolēma, ka ir jāizstrādā vispārēja izdienas vecuma pensijas koncepcija. 2013. gadā koncepcija tika iesniegta Ministru kabinetam.

Pēc trīs gadiem valdība nolēma, ka tā nav vajadzīga. 2017. gadā VID sagatavoja likumprojektu, kurš paredzēja izdienas vecuma pensijas muitas darbiniekiem, taču Finanšu ministrija atkal paziņoja, ka ir jāizstrādā vispārēja izdienas vecuma pensijas koncepcija. Pēc tam 941 muitas darbinieks parakstīja petīciju ar lūgumu beidzot atrisināt šo jautājumu.

Saskaņā ar mediju datiem, pērnā gada decembrī muitas darbinieki bija gatavi sarīkot streiku, kurš bloķētu darbu uz visām robežām, tomēr pēc pārrunām ar priekšniecību no šīs idejas nolēma atteikties. Šobrīd muitas darbinieku arodbiedrība atkal ir gatava streikam. Visvairāk streikam ir gatavi muitas darbinieki Latgalē.

Patlaban viņi sastāda sarakstus, kādos robežkontroles punktos tiks apturēts darbs. Tika plānots uz vairākām stundām paralizēt ne vien vilcienu kustību, bet arī lidostas "Rīga" darbu, taču šī ideja izgāzās – VID tiesā apstrīdēja streika pieteikumu.

Finanšu ministrija cenšas nomierināt muitas darbiniekus, solot, ka valsts veiks izmaksas trešajā pensiju līmenī. Taču šis plāns jau vairākus gadus paliek stāvam uz ministrijas galdiem.

"Streiks ir normāls instruments sociālajā dialogā, kad puses ar kaut ko cieš – viena puse nesaņems algu par šīm dienām, bet otra puse nesaņem kaut kādus pakalpojumus, un tad tiek izvērtēts, kas tad ir nepieciešams, kas ir vērtīgāks tomēr izmantot šo cilvēku pakalpojumus un piekrist viņu prasībām. Un netiks mūsu rīcība uztverta kā valsts nodevību. Un kā apliecinājums tam, ka mēs esam neizdevusies valsts. Tieši otrādi," saka Mazuls.

53
Tagi:
Muita, Latvija, pensija
Pēc temata
Ko 2020. gads atnesis Latvijas pensionāriem – esošajiem un topošajiem
Baltijas valstu pensionāri ES ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam
Latvijā kārtējo reizi pacēlies pensijas vecums
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

13
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

13
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

15
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

15
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde

Skaistuma laikmets: iedvesmojošākas sievietes

0
(atjaunots 07:15 09.03.2021)
  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
  • Britu supermodele Keita Mosa
Aicinām paskatīties uz šīm fotogrāfijām un padomāt par to, kas ir "sieviešu skaistuma ideāls". Vai tas ir kāds standarts, vai arī tā ir katras personības individualitāte?

Šajā fotolentē mēs sakopojām sieviešu attēlus, kuras XX un XXI gadsimtā tika uzskatītas par atdarināšanas piemēru citām daiļa dzimuma pārstāvēm.

0
  • © Foto : Public domain

    Sieviešu skaistuma ideāls, ko radīja amerikāņu ilustrators Čārlzs Dana Gibsons.

  • © Foto : Public domain

    Amerikāņu mēmā kino aktrise Alise Džoisa

  • © AP Photo

    1930. gadu amerikāņu aktrise Džīna Hārlova

  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
    © AFP 2019

    Leģendārā Ketrina Hepberna

  • © AP Photo

    Slavēnākā amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja Merilina Monro

  • © AFP 2019 / -

    Stila ikona - britu aktrise, modele, dejotāja un humanitārā darbiniece Odrija Hepberna

  • © AP Photo / Nick Ut

    Amerikāņu aktrise Fēra Foseta

  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Austrāliešu supermodele Ella Makfersone

  • Britu supermodele Keita Mosa
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Britu supermodele Keita Mosa

  • © AP Photo / Kevork Djansezian

    Dziedātāja Kristīne Agilera

  • © AP Photo / Chris Pizzello/Invision

    Amerikāņu realitātes šova zvaigzne Kima Kardašjana