Latvijas prezidents Egils Levits. Foto no arhīva

Putins "iedarbojās": Latvijas prezidents Misānes lietā sasauca ārkārtas sanāksmi

335
(atjaunots 16:02 24.02.2020)
Acīmredzot Latvijas iedzīvotāji ne velti vērsās pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu palīdzēt Latvijas pilsones Kristīnes Misānes lietā.

RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji, kuri paziņoja par lēmumu nosūtīt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēstuli ar lūgumu palīdzēt Latvijas pilsones Kristīnes Misānes lietā acīmredzot bija pieņēmuši pareizu lēmumu.

Kad likās, ka Latvijas valdība jau ir nolaidusi rokas, atzīstot, ka neizdosies izvilkt latvieti no Dānijas cietuma un novērst viņas izdošanu Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), sarosījās valsts pirmā persona – prezidents Egils Levits.

Latvijas līderis video uzrunā Latvijas prezidenta oficiālajā Twitter lapā izteica paziņojumu, ka pirmdien, 17. februārī, viņš ir nozīmējis atbildīgo iestāžu vadītāju sanāksmi, lai apspriestu turpmākās darbības Misānes lietā.

Sanāksme notiks Rīgas pilī.

Prezidents atzīmēja, ka jau vairākus mēnešus viņš, kā arī citi Latvijas varasiestāžu pārstāvji, aktīvi piedalās palīdzības sniegšanā Misānei.

Turklāt Levits uzsvēra, ka pievienojas Latvijas tautai, kura "izjūt solidaritāti ar mūsu pilsoni Kristīni Misāni".

Glābiet Misāni

Iepriekš ziņots, ka vienā no Facebook Latvijas segmenta grupām tika izsludināta akcija, kur nevienaldzīgos pret Misānes likteni aicināja nosūtīt vēstuli ar lūgumu palīdzēt uz Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina oficiālo mājaslapu.

Vismaz daži Latvijas iedzīvotāji nosūtīja Putinam vēstuli, kurā bija teikts sekojošais:

"Latvijas pilsoņi lūdz Jūs palīdzēt, un savu pilnvaru un politiskās autoritātes ietvaros iestāties par Latvijas Republikas pilsoni Kristīni Misāni, kuru vēlas izdot Dienvidāfrikas Republikai par to, ka viņa "izzaga" savu bērnu civilajam vīram, kurš īstenoja morālu un fizisku vardarbību pret viņu vairāku gadu garumā. DĀR, saskaņā ar šīs valsts likumiem, Kristīnei draud līdz 15 gadiem cietumsoda… Mēs lieliski apzināmies, ka Kristīne nav Krievijas Federācijas pilsone, un tiešā veidā Jūs nevarat ietekmēt situāciju tiesiskuma ziņā. Taču mēs lūdzam Jūs izdarīt to, kas ir Jūsu spēkos…"

Vienlaikus sabiedrības iniciatīvu portālā Change.org tika uzsākta parakstu vākšana par atbalsta paušanu Misānei.

Misānes lieta

Kristīne Misāne 2011. gadā iepazinās ar DĀR pilsoni, un pēc četru gadu attiecībām viņiem piedzima meita. Taču vecāku starpā sākās konflikti, un vīrietis vienpusējā kārtā nolēma izbeigt attiecības, sāka nežēlīgi izturēties pret Misāni un viņas bērniem.

Misāne bija spiesta aizbēgt no DĀR 2018. gada maijā kopā ar bērniem, lai izbēgtu no vardarbības un izspiešanas no viņas vīra – DĀR pilsoņa puses. Viņu aizturēja Dānijā, jo Dienvidāfrika bija izsludinājusi Kristīni starptautiskajā meklēšanā par bērna nolaupīšanu.

Patlaban viņa atrodas apcietinājumā Dānijā, un šīs valsts tiesas iestādes pieņēmušas lēmumu izdot viņu DĀR kriminālvajāšanai sakarā ar apsūdzību bērna nolaupīšanā. DĀR viņai draud cietumsods līdz 15 gadiem.

335
Tagi:
Misāne, Dānija, Latvija
Pēc temata
"Spļāviens sejā Latvijai": Dānija grasās izdot arestēto latvieti DĀR
Dānija atlikusi Kristīnes Misānes izdošanu
Levits apsprieda Misānes lietu ar DĀR ĀM vadītāju
Latviju pazemojuši? Misāni atstāja Dānijas cietumā – Latvijas ĀM beigušās ietekmes sviras

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

4
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

4
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

9
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

9
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība