KNAB logo, foto no arhīva

KNAB trūkst speciālistu, taču tas nevar atļauties maksāt augstas algas

39
(atjaunots 13:37 16.02.2020)
Pēc KNAB Izmeklēšanas darbību lietu priekšnieka vietnieces Inetas Cīrules sacītā, iestādei ir grūti piedāvāt potenciāliem darbiniekiem pienācīgu algu.

RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nepietiek labu speciālistu, taču atrast tos nav tik vienkārši, sacīja radio Baltkom intervijā KNAB Izmeklēšanas darbību lietu priekšnieka vietniece Ineta Cīrule, raksta Mixnews.lv.

"Nepietiek resursu, gribas vairāk. Mums ir 150 štata vietas, bet aizņemtas ir 135. Pieaug ierosināto lietu skaits, katram izmeklētājam ir lielāka slodze," sacīja Cīrule.

Pēc viņas domām, jāatrod vēl 30-40 cilvēki, kuri nodarbotos ar izmeklēšanas darbībām un analītiku. Taču šādiem speciālistiem finanšu jomā ir nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums.

"Mums labam speciālistam pagaidām nav ko piedāvāt. Tā ir valsts problēma. Arī policijā atzīmēja, ka aiziet vairāk cilvēku, nekā atnāk. Mēs bieži ņemam cilvēkus no Valsts policijas. Izmeklētāja darbs nav tik vienkāršs. Mēs visi skatāmies kino, tur atnāca, ierakstīja, lieta atklāta. Bet ne viss ir tik vienkārši. Tā ir kaudze papīru, bezmiega naktis, spēcīgs raksturs, prasme komunicēt. Un algas, protams," nobeigumā sacīja Cīrule.

Iepriekš par darbinieku trūkumu sūdzējās policijā. Sputnik Latvija rakstīja, ka Rīgas Pašvaldības policijai ir nepieciešami jauni darbinieki, struktūrā ir vairāk nekā 140 brīvu vakanču.

Visnopietnākais iemesls, kādēļ radās šāda kadru problēma, ir tas, ka ne visi pretendenti iztur smago atlases konkursu. Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcija novēršanas komitejas sēdes laikā pasūdzējās, ka daudziem kandidātiem nepiemīt pietiekamas rakstiskās runas prasmes.

39
Tagi:
KNAB
Pēc temata
Drošības institūciju reitings: vismazāk iedzīvotāji uzticas SAB un KNAB
Pūces pašreklāma uz valsts rēķina: KNAB pārbaudīs novadu reformas reklāmu
KNAB atklāja 2019. gadā ierosināto krimināllietu skaitu
Bruņoti un bīstami: KNAB iegādāsies ieročus par 18 tūkstošiem eiro
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"