Fotoradars, foto no arhīva

Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts

41
(atjaunots 16:51 14.02.2020)
Valdība nav atradusi līdzekļus, lai turpinātu pilotprojektu autotransporta vidējā ātruma mērījumiem uz Tīnūžu šosejas.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Latvijai trūkst līdzekļu "gudro" fotoradaru tālākajam darbam autotransporta vidējā ātruma mērījumiem uz Tīnūžu šosejas, vēsta LTV7 krievu valodā.

"Gudrie" radari Latvijā sāka darbu 1. aprīlī. Sistēma darbojas sekojoši: automašīnai šķērsojot noteikta ceļa iecirkņa robežu, pirmais radars fotografē tās numuru un fiksē laiku. Izbraucot no šī ceļa iecirkņa, transporta līdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošas metodikas palīdzību tiek aprēķināts vidējais ātrums, ko salīdzina ar konkrētajā zonā atļauto. Ja autotransports pārsniedzis atļauto ātrumu, autovadītājam tiek izrakstīta soda nauda.

Autovadītāji tika brīdināti par sistēmas darbību ar informatīvu ceļazīmju palīdzību, tāpat kā gadījumā ar stacionārajiem fotoradariem.

Kustības vidējā ātruma kontroles sistēma darbojās septiņus kilometrus garā šosejas iecirknī Tīnūži-Koknese. Bija plānots, ka tamlīdzīgas sistēmas tiks uzstādītas arī citos ceļa posmos, kur bieži tiek fiksēti ceļu satiksmes negadījumi, ja pilotprojekts izrādīsies sekmīgs.

Taču rudenī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs jau paziņoja, ka fotoradaru nākotne ir apšaubāma, jo soda naudas pienesumi valsts budžetā izrādījušies zemāki, nekā sākotnēji plānots. Viņš paskaidroja, ka finansējums radariem, kas uzstādīti pirmajā projekta posmā, nav paredzēti.

Valsts policijas bijušais priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja: sistēmas darbības laikā konkrētajā iecirknī nav fiksēta neviena avārija.

41
Tagi:
Latvijas policija, radari
Pēc temata
Kā "gudrie" radari ķers Latvijas vadītājus
Ātruma samazināšana pie radariem neglābs latviešus no sodiem
Pārkāpējus uz Latvijas ceļiem palīdzēs ķert jauni rokas video radari
Nepilsoņa pase

Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kārtojusi pilsonības eksāmenu

21
(atjaunots 09:28 13.07.2020)
Latvijā dzimušajiem, domājams, ir smagāk nokārtot eksāmenu pilsonības saņemšanai, nekā no citām valstīm atbraukušajiem, uzskata baltkrievu izcelsmes žurnāliste.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Ventspils avīzes "Ventas balss" korespondente un baltkrievu ansambļa "Žuravinka" dalībniece Jeļena Naruševiča pastāstīja, kā mācījusies latviešu valodu un kāpēc kārtojusi eksāmenu Latvijas pilsonības saņemšanai radio Baltkom ēterā.

Naruševiča paskaidroja, ka plānojusi palikt Latvijā, tāpēc sapratusi, ka nāksies mācīties latviešu valodu un mainīt pilsonību. Viņa ir žurnāliste, tātad valodu vajadzēja apgūt atbilstoši augstākajai kategorijai.

Naruševiča atzina, ka valodas viņai vienmēr padevušās labi, tomēr viņa labi atceras, kā uzrakstījusi pirmo rakstu Ventspils avīzei, kas tolaik vēl saucās "Padomju Venta". Viņa sadomāja pati rakstu pārtulkot.

Žurnāliste apbruņojusies ar vārdnīcām un ķērusies pie darba, taču nekas nav izdevies.

Viņa apmeklējusi dažādus kursus, taču tolaik kursu pieaugušajiem nebija. Galu galā iemācīties latviešu valodu palīdzēja kolēģi un draugi. Tiesa, gramatika vēl joprojām mazliet pieklibo, atzina korespondente.

Pēc tam, nodzīvojusi Latvijā četrus gadus, viņa nokārtoja pilsonības eksāmenu, pie tam ļoti labi saprata: to nāksies izdarīt, ja viņa vēlas palikt Latvijā.

Tikpat labi viņa saprot arī tos, kuri bija spiesti kārtot eksāmenu, tikai nepilsoņa statusa dēļ.

"Es saprotu tos, kam nācās kārtot eksāmenu, lai arī viņi šeit ir dzimuši," piezīmēja Naruševiča.

Pēc viņas domām, Latvijai vajadzēja automātiski piešķirt pilsonību, kā to darīja Lietuva.

Kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijas pilsonība tiek piešķirta jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Atgādināsim, ka, apsveicot iedzīvotājus Neatkarības atjaunošanas dienā 2020. gadā, valsts prezidents Egils Levits atcerējās nepilsoņus un piebilda, ka arī viņiem ir tiesības – tiesības izvēlēties, kļūt par pilsoņiem vai ne.

Starp citu, Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis ES, kuru pilsonību pārsvarā saņem pašu nepilsoņi (atbilstoši 72,1% un 64,9%). Otrajā vietā starp Latvijas un Igaunijas pilsonības kandidātiem ir Krievijas pilsoņi. Trešajā vietā Igaunijā – Ukrainas pilsoņi (3,4%), Latvijā – Lielbritānijas pilsoņi (5,8%). Lietuvā, kur nepilsoņu nav, pirmo vietu ieņēmuši Krievijas pilsoņi (24,6%), otro – Baltkrievijas pilsoņi (18,5%), bet trešajā vietā ir personas bez pilsonības (8,5%).

21
Tagi:
pilsonība, nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Latvijā 25 gadu laikā naturalizējušies 150 000 cilvēku, vairāk nekā 220 000 ir nepilsoņi
Citas valsts pasi var saglabāt: Putins parakstījis likumu par KF pilsonības saņemšanu
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
II Vislatvijas vecāku sapulce Rīgā

Prokuratūra atceļ VDD lēmumu: atsākts kriminālprocess pret Lindermanu

21
(atjaunots 09:07 13.07.2020)
Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka saņēmis "interesantu vēstuli" no Latvijas Ģenerālprokuratūras.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans savā lapā Facebook pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Saņēmu interesantu vēstuli no Latvijas Ģenerālprokuratūras. Kriminālprocess pret mani sakarā ar "vecāku lietu" atsākts no jauna. Īsumā atgādināšu, kā viss noritēja.

2018. gada pavasarī Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce. Tūkstotis cilvēku, sapulcējušies viesnīcas konferenču zālē, apsprieda, kā mums aizstāvēt izglītību krievu valodā. Pret astoņiem dalībniekiem, kuri uzstājās sapulcē, arī pret mani, Valsts drošības dienests ierosināja krimināllietu.

Man inkriminēja trīs pantus: darbība pret valsti, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizēšana. Nopietni panti, sods ilgs. Aizturēšana notika "masku šova" stilā": četri muskuļaini puiši ar ellīgiem bļāvieniem nogāza mani uz ietves, pēc tam iesvieda manu ķermeni mikroautobusā. Divas nedēļas atpūtos Rīgas centrālcietumā. Pēc tam drošības līdzekli mīkstināja pret policijas kontroli un parakstu par neizbraukšanu no valsts.

Izmeklēšana ilga divus gadus. Galu galā lietu slēdza nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Rakstu iesniegumu ar prasību izmaksāt naudas kompensāciju kā nevainīgi cietušais.

Un tagad jaunums: prokuratūra atceļ VDD lēmumu par lietas slēgšanu. Man piešķirts personas statuss, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Dziesma laba, sāc no jauna. Atraduši, kā visu mūžu paturēt cilvēku izmeklēšanā."

Atgādināsim, ka pēc Vislatvijas vecāku sapulces specdienestu redzeslokā nokļuva Latvijas krievvalodīgie politiķi un aktīvisti, arī Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicists Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Tomēr 2.aprīlī VDD pārtrauca krimināllietas, kas bija ierosinātas Vislatvijas vecāku sapulces lietā. VDD bija spiests konstatēt, ka, pēc eksperta domām, nav konstatēti paziņojumi, kas norādītu uz kriminālnoziegumu.

Lindermans informēja, ka plāno pieprasīt kompensāciju.

21
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
Kāpēc Latvijas VDD nav izdevies iesēdināt Ždanoku, Gapoņenko, Kozirevu un Lindermanu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

0
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"