TV pults

Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā

163
(atjaunots 16:36 13.02.2020)
Prezidents Egils Levits aicina izdarīt grozījumus likumā, lai telekanālu pamata piedāvājumā pastiprinātu ES un EEZ oficiālajās valodās veidoto raidījumu lomu, tādējādi ierobežojot krievu valodā translēto programmu daļu.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Plašu atbalsi sabiedrībā radījuši grozījumi, ko Latvijas prezidents ierosinājis veikt likumā par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir saprotams: pēc būtības, tie nerisina nospraustos uzdevumus, toties rada papildu slodzi biznesam un visai maz ņem vērā vietējās auditorijas intereses

Kā bija un kā būs?

Latvijas prezidents Egils Levits vērsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ierosinot pārskatīt likumu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Valsts vadītājs uzskata, ka ir jāmaina prasības pret kanālu retranslatoru bāzes piedāvājumu, paketēm, ko piedāvā kabeļtelevīzijas operatori.

Nepieciešamību grozīt likumu prezidents pamato ar rūpēm par valsts informatīvās telpas nostiprināšanu. Pēc viņa domām, stipra informācijas telpa ir svarīgs valsts demokrātijas un drošības jautājums. Likumdevējam ir jānodrošina, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejamas kvalitatīvas un daudzveidīgas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūras telpai, skaidro prezidents.

Levits iesaka vismaz 80% bāzes piedāvājumā pieejamo programmu jāveido kādā ES vai EEZ oficiālajā valodā.

Patlaban bāzes komplektā jāiekļauj sabiedriskie (valsts) mediji. To programmas ir jātranslē obligāti. Līdztekus retranslētājiem un kabeļtīklu operatoriem ir jānodrošina sekojošas prasības:

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļautas Eiropas Savienības valstī radītas ziņas, analītiskās un informācijas pārraides kādā no ES oficiālajām valodām;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kas vismaz 50% ētera laika strādā valsts valodā, ar noteikumu, ka šīs programmas pārraides kopējais laiks diennaktī nav mazāks par 18 stundām, bet programmas īpašnieks saņēmis atļauju translācijām Latvijā;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļauti zinātniski populāri raidījumi no ES valstīm, kādā no ES oficiālajām valodām;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļauti raidījumi bērniem un jauniešiem ES valstīs, kādā no ES oficiālajām valodām.

Komentāri un viedokļi

Salīdzinājumā ar prezidenta grozījumiem, iepriekšējie noteikumi izskatās kā liberālisma kalngali. Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ("Saskaņa") skarbais komentārs nav nejaušs: "Prezidents Levits joprojām ievieš savu Latvijas nākotnes vīziju, protams, stingri atbilstoši Satversmes preambulai... Nākamā sērija – ierosinājums uzdot kabeļtīklu operatoriem 80% proporciju televīzijas programmām ar saturu, kas būtu veidots ES oficiālajās valodās. Tas faktiski nozīmē, ka samazināsies teleprogrammu skaits krievu valodā."

Vēl vairāk, ir pamats domāt: ja grozījumi tiks apstiprināti parlamentā, no kabeļtelevīzijas paketēm sāks atteikties ne tikai krievi, bet arī latvieši. Par to pēc Cilvēktiesību komisijas sēdes izteicās Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mūls. Operatorus pametīs ne tikai nelatviešu auditorija, bet arī latvieši, jo izvirzīta ļoti stingra prasība – raidīt Eiropas Savienības oficiālajās valodās, turklāt pagaidām nav saprotams angļu valodas statuss, viņš norādīja un piezīmēja, ka programmas grieķu, portugāļu un citās ES valodās būs populāras Latvijā.

Jau tagad kabeļtīklu operatoru paketēs ir kanāli, ko skatās vien retais. Tie ir bezmaksas kanāli, tātad ar tiem ir ērti sakomplektēt visu paketi.

Pēc prezidenta grozījumu stāšanās spēkā (acīmredzot, koalīcija tos apstiprinās) operatori būs spiesti samest paketēs gan vajadzīgo, gan lieko, lai sabalansētu patiešām pieprasītus kanālus.

Kāpēc izraudzīta proporcija 80% pret 20%? Kāpēc politiķi, aizbildinoties ar informācijas telpas nostiprināšanu, diktē skatītājiem, ko viņiem skatīties, ko – ne? Kāpēc cenšas ar likumu regulēt pieprasījuma un piedāvājuma likumus tirgū? Vai prezidentam zināms, ka dzīvojam XXI gdsimtā, un katrs var internetā (vai ar satelīta palīdzību) skatīties, ko vēlas? Šos retoriskos jautājumus iedzīvotāji uzdod sociālajos tīklos. Būtu grūti ignorēt grozījumos saskatāmo atraušanos no realitātes. Skaidrs, ka uz vēlmēm neatbilstošu produktu skatītāji reaģēs nepārprotami – atteiksies no nevajadzīgā.

Rodas jautājums, ka prezidents iniciējis grozījumus nevis ar gaisīgās "informācijas telpas aizsardzības" mērķi, bet gan vēlmē risināt praktiskus uzdevumus – paaugstināt "labējo" partiju popularitāti elektorāta vidū. Starp citu, nesen Latvijas jaunais kultūras ministrs jau publiski klāstīja, ka krievu valoda no televīzijas tiks padzīta internetā. Tagad redzam šo tēžu konsekventu īstenošanu.

163
Pēc temata
Nacionālā apvienība ceļ trauksmi: amerikāņu saimnieki ierobežo Latvijas TV
Latvijā aizliedza deviņus Krievijas telekanālus
Latvijas televīziju aicina nodrošināt tulkojumu krievu valodā
NEPLP vadītājs: mazākumtautību valodām vieta internetā

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

2
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

2
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

2
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
2
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad