TV pults

Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā

157
(atjaunots 16:36 13.02.2020)
Prezidents Egils Levits aicina izdarīt grozījumus likumā, lai telekanālu pamata piedāvājumā pastiprinātu ES un EEZ oficiālajās valodās veidoto raidījumu lomu, tādējādi ierobežojot krievu valodā translēto programmu daļu.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Plašu atbalsi sabiedrībā radījuši grozījumi, ko Latvijas prezidents ierosinājis veikt likumā par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir saprotams: pēc būtības, tie nerisina nospraustos uzdevumus, toties rada papildu slodzi biznesam un visai maz ņem vērā vietējās auditorijas intereses

Kā bija un kā būs?

Latvijas prezidents Egils Levits vērsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ierosinot pārskatīt likumu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Valsts vadītājs uzskata, ka ir jāmaina prasības pret kanālu retranslatoru bāzes piedāvājumu, paketēm, ko piedāvā kabeļtelevīzijas operatori.

Nepieciešamību grozīt likumu prezidents pamato ar rūpēm par valsts informatīvās telpas nostiprināšanu. Pēc viņa domām, stipra informācijas telpa ir svarīgs valsts demokrātijas un drošības jautājums. Likumdevējam ir jānodrošina, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejamas kvalitatīvas un daudzveidīgas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūras telpai, skaidro prezidents.

Levits iesaka vismaz 80% bāzes piedāvājumā pieejamo programmu jāveido kādā ES vai EEZ oficiālajā valodā.

Patlaban bāzes komplektā jāiekļauj sabiedriskie (valsts) mediji. To programmas ir jātranslē obligāti. Līdztekus retranslētājiem un kabeļtīklu operatoriem ir jānodrošina sekojošas prasības:

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļautas Eiropas Savienības valstī radītas ziņas, analītiskās un informācijas pārraides kādā no ES oficiālajām valodām;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kas vismaz 50% ētera laika strādā valsts valodā, ar noteikumu, ka šīs programmas pārraides kopējais laiks diennaktī nav mazāks par 18 stundām, bet programmas īpašnieks saņēmis atļauju translācijām Latvijā;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļauti zinātniski populāri raidījumi no ES valstīm, kādā no ES oficiālajām valodām;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļauti raidījumi bērniem un jauniešiem ES valstīs, kādā no ES oficiālajām valodām.

Komentāri un viedokļi

Salīdzinājumā ar prezidenta grozījumiem, iepriekšējie noteikumi izskatās kā liberālisma kalngali. Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ("Saskaņa") skarbais komentārs nav nejaušs: "Prezidents Levits joprojām ievieš savu Latvijas nākotnes vīziju, protams, stingri atbilstoši Satversmes preambulai... Nākamā sērija – ierosinājums uzdot kabeļtīklu operatoriem 80% proporciju televīzijas programmām ar saturu, kas būtu veidots ES oficiālajās valodās. Tas faktiski nozīmē, ka samazināsies teleprogrammu skaits krievu valodā."

Vēl vairāk, ir pamats domāt: ja grozījumi tiks apstiprināti parlamentā, no kabeļtelevīzijas paketēm sāks atteikties ne tikai krievi, bet arī latvieši. Par to pēc Cilvēktiesību komisijas sēdes izteicās Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mūls. Operatorus pametīs ne tikai nelatviešu auditorija, bet arī latvieši, jo izvirzīta ļoti stingra prasība – raidīt Eiropas Savienības oficiālajās valodās, turklāt pagaidām nav saprotams angļu valodas statuss, viņš norādīja un piezīmēja, ka programmas grieķu, portugāļu un citās ES valodās būs populāras Latvijā.

Jau tagad kabeļtīklu operatoru paketēs ir kanāli, ko skatās vien retais. Tie ir bezmaksas kanāli, tātad ar tiem ir ērti sakomplektēt visu paketi.

Pēc prezidenta grozījumu stāšanās spēkā (acīmredzot, koalīcija tos apstiprinās) operatori būs spiesti samest paketēs gan vajadzīgo, gan lieko, lai sabalansētu patiešām pieprasītus kanālus.

Kāpēc izraudzīta proporcija 80% pret 20%? Kāpēc politiķi, aizbildinoties ar informācijas telpas nostiprināšanu, diktē skatītājiem, ko viņiem skatīties, ko – ne? Kāpēc cenšas ar likumu regulēt pieprasījuma un piedāvājuma likumus tirgū? Vai prezidentam zināms, ka dzīvojam XXI gdsimtā, un katrs var internetā (vai ar satelīta palīdzību) skatīties, ko vēlas? Šos retoriskos jautājumus iedzīvotāji uzdod sociālajos tīklos. Būtu grūti ignorēt grozījumos saskatāmo atraušanos no realitātes. Skaidrs, ka uz vēlmēm neatbilstošu produktu skatītāji reaģēs nepārprotami – atteiksies no nevajadzīgā.

Rodas jautājums, ka prezidents iniciējis grozījumus nevis ar gaisīgās "informācijas telpas aizsardzības" mērķi, bet gan vēlmē risināt praktiskus uzdevumus – paaugstināt "labējo" partiju popularitāti elektorāta vidū. Starp citu, nesen Latvijas jaunais kultūras ministrs jau publiski klāstīja, ka krievu valoda no televīzijas tiks padzīta internetā. Tagad redzam šo tēžu konsekventu īstenošanu.

157
Pēc temata
Nacionālā apvienība ceļ trauksmi: amerikāņu saimnieki ierobežo Latvijas TV
Latvijā aizliedza deviņus Krievijas telekanālus
Latvijas televīziju aicina nodrošināt tulkojumu krievu valodā
NEPLP vadītājs: mazākumtautību valodām vieta internetā
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

14
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

14
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju