Televizora ekrāns, foto no arhīva

"Nebūs krievu balsis, aizmirsti!": nacionālpatrioti kritizē Rīgas mēra kandidātu

86
(atjaunots 14:34 13.02.2020)
Saeimas deputāts un uzņēmējs Mārtiņš Staķis atļāvies aizstāvēt krievvalodīgos televīzijas skatītājus. Nacionālpatrioti draud ar specdienestiem.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Saeimas deputāta un uzņēmēja Mārtiņa Staķa nelielā intervija par televīzijas ierobežojumiem Latvijā, kurā viņš paziņoja, ka neuzskata par noziegumu runāt ar cilvēkiem viņu valodā, radījusi nacionālpatriotu sašutuma vilni.

Raidījumā telekanālā "Riga TV24" Mārtiņš Staķis, kurš ārkārtas vēlēšanu gadījumā kļūs par Rīgas mēra kandidātu no apvienības "Attīstībai/Par!", pastāstīja, ka aptuveni puse no no 96% cilvēku, kuri nepārvalda latviešu valodu, neskatās arī televīziju latviešu valodā.

"Beidzot jāsāk ar viņiem runāt. Tas nozīmē - viņu valodā," stāsta Mārtiņš Staķis un piebilda, ka tas ir ļoti grūts lēmums.

Pēc viņa domām, lēmums aizliegt krievu valodā translējošos telekanālus un zaudēt šos cilvēkus ir ļoti bīstami valsts drošībai.

"Es nāku no tās pasaules, kas uzskata, ka tas nav noziegums, ja mēs runājam ar cilvēkiem viņu valodā. Īpaši tad, ja mums ir jāskaidro Latvijas vēsturē, Latvijas politikā svarīgi jautājumi," savu domu noslēdza Staķis.

Politiķa viedoklis radījis sašutuma vētru patriotiski noskaņotās publikas aprindās – galvaspilsētas mēra kandidātu nekavējoties atmaskoja par koķetēšanu ar krievu tautības vēlētājiem, apsūdzēja nodevībā un pat piedraudēja ar specdienestiem.

"Staķis par TV krievu valodā: "Beidzot jāsāk ar viņiem runāt. Tas nozīmē - viņu valodā," Mārtiņa Staķa galveno domu izcēla Twitter lietotājs Nepareizais.

​Publikācija nekavējoties sapulcēja satrauktus komentētājus, kuri deputātam pieminēja arī viņa dienestu Zemessardzē.

​"Mārtiņš piemirsis, ka reklāmas klipos skraida NBS uniformā ar ieroci! T.s. krievvalodīgajiem tas ir signāls, ka Mārtiņš gatavojas šaut uz "naši", kad tie nāks atbrīvot uz ceļiem nospiesto "krievu pasauli". Nebūs krievu balsis, aizmirsti!" Staķa flirtēšanai ar krievu elektorātu svītru pārvilka lasītājs ar lietotājvārdu Sportsmenis.

​"Latvijas armija, ko tas te kangars dara jūsu rindās?" sašutis Gatis Punders.

​"Šis ir kārtējais kāpiens uz grābekļiem. Bija jau iepriekš raidījumi krieviem viņu valodā pa TV7, bet beigās savācot statistiku, noskaidrojās, ka tos paši latvieši tikai skatās. Vai varbūt cer uz krievu balsīm Rīgas vēlēšanās? SC konkurents?" taujā НВ Vanemvakkurį™.

​"Un par ko ar viņiem runāt? Par 9.maiju?" Gatis Priede bija neizpratnē.

​"Bagāto cilvēku problēmas. Būtu izaudzis Ķengaragā vai Bolderājā būtu bijis tik daudz iespēju "parunāt ar krieviem"!" konstatēja Ēriks Daliba.

​"Šādi paziņojumi jāvērtē dienestiem - būtībā publisks aicinājums nepildīt valsts valodas likumu un klaji ignorēt @valstsgriba atgādināto - Latvijā visiem kopējā saziņas valoda ir latviešu, pilsoņiem pienākums to zināt un lietot," ar vēl neizzinātām Latvijas likumdošanas šķautnēm biedē dzejniece Liāna Langa.

Latvijas prezidents Egils Levits vērsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ierosinot pārskatīt likumu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Valsts vadītājs uzskata, ka ir jāmaina prasības pret kanālu retranslatoru bāzes piedāvājumu, paketēm, ko piedāvā kabeļtelevīzijas operatori.

Nepieciešamību grozīt likumu prezidents pamato ar rūpēm par valsts informatīvās telpas nostiprināšanu. Pēc viņa domām, stipra informācijas telpa ir svarīgs valsts demokrātijas un drošības jautājums. Likumdevējam ir jānodrošina, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejamas kvalitatīvas un daudzveidīgas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūras telpai, skaidro prezidents.

Levits iesaka vismaz 80% bāzes piedāvājumā pieejamo programmu jāveido kādā ES vai EEZ oficiālajā valodā.

86
Pēc temata
Vai krievu pacientam arī uz nāves robežas jārunā latviski: pilsoņiem iesaka nomierināties
"Saskaņas" deputāti pieprasa Šuplinskai atskaitīties par latviskošanas rezultātiem
Iznīcināt vai latviskot: krievu "vatruškas", "tabļetki" un "kiļku" vēlas "izbarot" VVC
Mājās runā krieviski, bet "cilvēkos" – valsts valodā? LKS atbildēja Pabrikam

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

8
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

8
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

4
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
4
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0