Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu
(atjaunots 12:02 12.02.2020)
Latvijā un Lietuvā saasināsies cīņa par Baltkrievijas tranzītu, tiklīdz Krievija pilnībā novirzīs savas kravas uz iekšzemes ostām Baltijas jūrā.RĪGA, 12. februāris – Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījums 2020.gada janvārī sarucis par 25% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un sastādījis 2,13 miljonus tonnu, pie tam ogļu pārkraušana samazinājusies 2,6 reizes, beramkravu – par 33,1%.
Kravu apgrozījuma sarukums Latvijas ostās neies mazumā, jo Krievija joprojām attīsta savu ostu infrastruktūru Baltijas jūrā, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja politiskais analītiķis, ekonomists Aleksandrs Nosovičs.
"Ja Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu līdz galam, tas ir saistīts, pirmkārt, ar Krievijas likumdošanas nepilnībām, kas atsevišķiem kravu pārvadātājiem vēl liek sadarboties ar Baltijas ostām. Otrkārt, nav pabeigta Krievijas ostu infrastruktūra, piemēram, Ustjlugā," paskaidroja Nosovičs.
Analītiķis atgādināja, ka Ustjlugas ostas ekspluatāciju ar pilnu jaudu plānots sākt 2023.gadā.
"Vienlaikus sagaidāma arī Krievijas kravu pilnīga aiziešana no Baltijas valstu ostām. Jebkurā gadījumā, Krievijas valdība ir nospraudusi tādu uzdevumu lielākajiem pārvadātājiem. Kad Krievija pilnībā aizvedīs savas kravas, saasināsies triju Baltijas valstu ostu konkurence par visām alternatīvajām kravu plūsmām, savukārt Lietuvas un Latvijas cīņa par Baltkrievijas tranzītu kļūs vēl skarbāka," secināja Nosovičs.
Iepriekš vēstīts, ka Rīgas ostas kravu apgrozījums 2019.gadā sastādīja 32,7 miljonus tonnu – par 10,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Kravu pārkraušanas apjoms Krievijas ostās Baltijas baseinā 11 mēnešu laikā pieaudzis par 5,1% - līdz 235,8 miljoniem tonnu.
Носович объяснил, почему Латвия пока еще не лишилась российского транзита
Pāreja uz vasaras laiku Latvijā ir neizbēgama: ES pagaidām nevar panākt vienotu redzējumu
(atjaunots 11:08 08.03.2021)
Kamēr Eiropas Savienībā nebūs vienota redzējuma par pulksteņa grozīšanu, Latvija arī turpmāk notiks pulksteņa laika maiņa, atzina Ekonomikas ministrijā.RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.
Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.
2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.
Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.
2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.
Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.
Tagi:
Publikāciju Latvijas premjera atbalstam Facebook novērtēja, ka "kara kurināšanu"
(atjaunots 11:03 08.03.2021)
Kuriozs gadījums notika sociālajā tīklā Facebook mākslīgā intelekta tulkošanas algoritma dēļ. RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Nezinu, kas notika ar Māras Zālītes ierakstu par @krisjaniskarins (neesot šobrīd pieejams), taču foto saglabājies ir 👇 pic.twitter.com/OBRzWe1Xk4
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 6, 2021
Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.
Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.
Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.
"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.
Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.
"Grims kā kamuflāža" un ziedi veterānēm: Krievijā apsveic sievietes 8. martā
(atjaunots 11:40 08.03.2021)
Krievijas iedzīvotājas saņem apsveikumus no vīriešiem Starptautiskajā sieviešu dienā. Skatieties, kas notiek raķešu vienībās, un kā apsveica veterānes.Skaistules ar Kalašņikova automātiem rokās no raķešu vienībām un daiļa dzimuma pārstāves Lielā Tēvijas kara veterānu vidū.
Skatieties, kā viņas saņēma apsveikumus 8. martā.