Stacionārais fotoradars. Foto no arhīva

CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem

81
(atjaunots 15:21 11.02.2020)
Fotoradars netālu no Šmerļa meža tika sadedzināts novembrī diennakts tumšajā laikā, tam apkārt tika saliktas riepas.

RĪGA, 11. februāris – Sputnik. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šajās dienās atjauno fotoradara darbu, kurš pērn tika sadedzināts Rīgā, netālu no Šmerļa meža, raksta Tvnet.lv.

CSDD pārstāvis Jānis Aizpors apstiprināja, ka radara darbs tiek atjaunots, taču, sekojot ierastajai praksei, viņš neprecizēja, vai radars jau fiksē pārkāpumus vai arī atjaunos darbu tuvākajā nākotnē. Tāpat viņš atgādināja, ka visi stacionārie radari Latvijā ir apdrošināti.

CSDD ir arī līgums ar apsardzes kompāniju par fotoradaru uzraudzīšanu, savukārt mērīšanas iekārtu bojājumus izmeklē policija.

Tiek atzīmēts, ka šis ir viens no stacionārajiem fotoradariem, kurš fiksēja lielāko daļu autovadītāju pārkāpumu.

"Jebkurā gadījumā – autovadītājiem ir jāievēro atļautais braukšanas ātrums, turklāt nevienam nav noslēpums, ka par radara esamību liecina speciāla ceļa zīme," piebilda Aizpors.

Saskaņā ar aizdedzināšanas faktu policijā tika iesākts kriminālprocess par apzinātu svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu.

Atgādināsim, ka masveida fotoradaru dedzinšānas gadījumi Latvijā tika vēroti 2017. gadā. Toreiz tika aizdedzināts fotoradars Brankas/Ozolnieki krustojumā, kā arī fotoradari uz Jelgavas šosejas un pie Rīgas apvedceļa. Kopumā tajā gadā tika sabojāti seši fotoradari..

Fotoradari atrodas ceļu posmos ar visintensīvāko satiksmi, kā arī tur, kur statistiski notiek lielākais avāriju skaits. Uzstādīšanas vietas savā starpā saskaņo CSDD, Valsts policija, "Latvijas Valsts ceļi" un pašvladības.

81
Pēc temata
Uz Latvijas ceļiem uzstādīti jauni fotoradari
Latvijā uzstādīs vairāk fotoradaru un to mulāžu un mainīs tos vietām
Pārkāpējus uz Latvijas ceļiem palīdzēs ķert jauni rokas video radari
Fotoradari Latvijā filmēs pārkāpējus no aizmugures
Salaspils

Garnizona kapiem Salaspilī jākļūst par piemiņas vietu

6
(atjaunots 09:31 10.05.2021)
Entuziastu grupa cenšas panākt, lai oficiālu statusu beidzot saņemtu pareizticīgo kapi mežos netālu no Salaspils koncentrācijas nometnes memoriāla.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vecos Krievijas armijas Garnizona kapus pirms vairāk nekā desmit gadiem atrada pazīstamais Latvijas vēsturnieks, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs. Kopš tā laika, lai uzturētu piemiņas vietu pienācīgā kārtībā, tur regulāri notiek sestdienas talkas. Turklāt entuziasti apkopo vēsturiskus faktus par šo vietu.

Entuziastu grupā ir uzņēmējs Viktors Arbuzovs, Salaspils pilsētas domes bijušais deputāts Aleksandrs Prutkovs – Latvijas Krievu savienības pārstāvis, kara vēstures rekonstruktors Vjačeslavs Rūķis, novadpētnieks Vlads Bogovs un daudzi citi cilvēki, kam nav vienalga.

Patlaban jārisina aktuāli uzdevumi – par tiem Aleksandrs Prutkovs pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

Prutkovs atklāja, ka pirms daudziem gadiem, tālā bērnībā viņš, tāpat kā daudzi citi salaspilieši, staigādams pa Salaspils memoriāla apkaimi, uz Dārziņu dzelzceļa stacijas pusi redzēja nolaistus gruvešus.

Toreiz viņš nezināja, cik vērtīga un nozīmīga ir šī vieta – Krievijas impērijas armijas bijušie garnizona kapi un Sv. Nikolaja pareizticīgo kapelas grausts. Tagad ar sabiedrisko aktīvistu spēkiem tur uzstādīts informatīvais stends un piemiņas plāksnes. Taču diemžēl pašai vietai vēl aizvien nav nekāda oficiāla statusa.

"Uzskatu, ka tagad mūsu svarīgākais uzdevums ir panākt, lai vecajiem Garnizona kapiem (pagaidām tas vienkārši ir iecirknis koku ielokā AS "Latvijas valsts meži" teritorijā) beidzot parādītos oficiāls piemiņas vietas statuss.

Mēs jau vairākkārt esam vērsušies Latvijas Kultūras ministrijā, taču darījām to savā vārdā, kā entuziasti, ko interesē pagātnes noteikumi, un lūgumu noraidīja ar dažādiem ieganstiem," stāstīja Prutkovs.

Viņš pauda cerību, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Krievu savienība saņems vietas Salaspils domē, un tad jau būs iespējams izdarīt oficiālu pieprasījumu no pašvaldības puses, tātad izredzes panākt taisnīgu Kultūras ministrijas lēmumu būs daudz lielākas.

6
Tagi:
Vēsture, Salaspils
Pēc temata
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Salaspils Garnizona kapu noslēpumi
Mēs nevienu nenododam: Garnizona kapos notika tradicionālā talka
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

16
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

16
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri