Latvijas prezidents Egils Levits

"Tālāk ko grāmatas dedzināt?" Levits piedāvā ierobežot TV programmas krievu valodā

80
(atjaunots 13:41 11.02.2020)
Jaunie Levita grozījumi ierobežos televīzijas programmu daļu krievu valodā; droši vien tālāk valsts vadītājs piedāvās ieviest kvotu krievu grāmatām bibliotēkās, ironizē Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 11. februāris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits piedāvā likumīgi ierobežot krievvalodīgu programmu proporciju televīzijā, tiek ziņots valsts vadītāja mājaslapā.

Levits uzskata par nepieciešamu veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņa līdzekļu likumā, saskaņā ar kuriem katrai telekanālu pamata paketei, ko piedāvā abonentiem, būs jāsatur Latvijas sabiedriskās televīzijas, reģionālo un vietējo telekanālu programmas, savukārt 80% pārējo programmu būs jāveido tādiem, kuru saturs sākotnēji veidots Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas oficiālajās valodās. Tādējādi, programmu proporcija krievu valodā faktiski tiks ierobežota. Proporcija būs jāievēro arī kabeļtelevīzijas retranslētājiem.

Attiecīgo piedāvājumu prezidents iesniegs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izskatīšanai.

​"Stipra informatīvā telpa ir būtisks Latvijas demokrātijas un valsts drošības jautājums. Likumdevējam jāspēj nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas kvalitatīvas un plurālistiskas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un sekmē Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā," uzskata valsts vadītājs.

Piedāvātais elektronisko PSL likuma papildinājums ļaus atrisināt "sen apzinātu problēmu, ko līdz šim ar citiem mehānismiem nav bijis iespējams efektīvi novērst", skaidro prezidents.

Svinīgi nodedzināt

Levita iniciatīvu jau sarkastiski komentējis "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

"Droši vien nākamā Levita iniciatīva būtu noteikt, ka 80% grāmatu saturam bibliotēkās jābūt ražotam kādā no ES dalībvalstu oficiālajām valodām.

Visas pārejas svinīgi nodedzināt.

Tāda, lūk, izpratne par "Rietumu vērtībām"," uzrakstīja Dombrovskis Twitter vietnē.

​Iepriekš prezidents Levits atbalstīja bilingvālās izglītības likvidēšanu Latvijā, dēvējot to par soli pie vienotas Latvijas sabiedrības izveides un izkritizēja krievu skolotājus, kuri neizrādījās gatavi pasniegt latviešu valodā pēc 30 gadiem latviskā Latvijā.

"Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs norādīja, ka valdošā elite "apbalvoja" Levitu ar prezidenta krēslu kā reizi par viņa pienesumu krievvalodīgo diskriminācijai un etniskās nevienlīdzības leģitimācijai Latvijā.

80
Pēc temata
Latvijai neveicas ar prezidentiem: profesore kritizē Levitu
LKS novērtēja Latvijas prezidenta ierosināto mazākumtautību nosaukumu
Petropavlovskis: Levits pārāk ilgi dzīvojis svešumā, lai saprastu Latviju
Tā ir mānīšana: juriste izkritizēja Levitu par "latviskas Latvijas" būvēšanu
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

1
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
1
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Ilga Šuplinska

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

3
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šonedēļ centīsies panākt izlīgšanu starp izglītības un zinātnes ministri un skolotāju arodbiedrību.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Jaunie ierobežojumi, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, izraisīja jaunu konflikta vilni starp skolotāju arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vēsta Latvijas Radio.

Saskaņā ar jaunajām prasībām, kuras vakar atbalstīja valdība, no 30. novembra katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir jālieto sejas maskas, arī mācību stundu laikā. Ja skola nespēj nodrošināt šo normu izpildi, tai ir jāorganizē tālmācības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina ideja autorus iedomāties klasi 90 kvadrātmetru platībā, kur skolotājam maskā ir jāsaņem atgriezeniskā saite no katra skolēna.

Viņa uzskata, ka jaunajos ierobežojumos ir zināma daļa cinisma – mazas klases visātrāk pāries pie tālmācībām, jo fiziski nav iespējams izpildīt šīs prasības. Tādējādi, valdības lēmuma faktiskais mērķis ir, lai bērni vairāk mācās attālināti.

"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve, paskaidroja, ka galvaspilsētā izpildīt prasības par 3 kvadrātmetriem uz vienu bērnu būs grūti. Pēc viņas sacītā, Rīgā vismaz trešdaļā skolu klasēs ir pa 30-33 skolēniem. Dome sazināsies ar katru izglītības iestādi, lai vienotos, kā izpildīt prasības, un noskaidrot, kuras var un kuras nevar īstenot jaunās normas.

Skolotāju arodbiedrības padome šodien pieņems lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.

Lēmumu par to plānoja pieņemt arī agrāk, taču organizācija deva ministrei iespēju izskaidrot savu pozīciju. Skolotāji gaidīja atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, pēc Vanagas sacītā, daļa saņemto paskaidrojumu bija "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".

Premjerministrs Krišjānis Kariņš piedalīsies Šuplinskas un Vanagas dialogā un cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

"Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," paziņoja premjers.

Tikšanās ir ieplānota ceturtdien – pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

3
Tagi:
skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Varbūt vismaz slēpes novilksim: Krivcova piedāvā izmantot Šuplinskas apgaismības mirkli
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs