Rīgas mērs Oļegs Burovs

Rīgas budžets: mērs nolēma negaidīt deputātus

30
(atjaunots 10:08 11.02.2020)
Rīgas mērs Oļegs Burovs izdeva rīkojumu par jaunu iniciatīvu īstenošanu bez galvaspilsētas budžeta apstiprināšanas 2020. gadam.

RĪGA, 11. februāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Rīgas mērs Oļegs Burovs sava rīkojuma ietvaros īstenoja ievērojamu daļu 2020. gada budžeta iniciatīvu. Domes deputātus, kuri atteicās pieņemt budžetu, nolēma negaidīt.

Jautājums par Rīgas budžetu 2020. gadam jau sen stāv pašvaldības darba dienas kārtībā. Rīga ir vienīgā pilsētā, kur budžets šim gadam netika pieņemts. Atgādināsim, ka bijušās koalīcijas partneri piekrita nobalsot par budžetu, taču tikai tādā gadījumā, ja Oļegs Burovs būs aizgājis no mēra amata.

Faktiski uzsāktās priekšvēlēšanu kampaņas apstākļos budžeta jautājums saasinājās vēl vairāk. Un, liekas, mērs no partijas "Gods kalpot Rīgai" atrada risinājumu šim jautājumam. Kā viņš paziņoja Rīgas domes preses brīfingā, tika pieņemts lēmums, kas balstās uz Latvijas likumdošanu un 2020. gada budžeta projektu, ko sagatavoja departamentos.

Divos vārdos: likums neļauj apstiprināta budžeta trūkuma apstākļos ieviest jaunas programmas, taču ļauj strādāt uz pērnā gada budžeta pamata, attīstot esošās izdevumu pozīcijas, ņemot vērā līdzekļus, kuri ir pašvaldības rīcībā. Nauda Rīgai ir. 2019. gada budžets sastādīja 1,050 miljardus eiro, savukārt 2020. gada budžeta projektā ielikti 1,063 miljardi.

Pirmdien mērs parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru, jau no 1. februāra tiek palielinātas algas bērnudārzu audzinātājiem, auklēm – sociālās aprūpes centros, medicīnas darbiniekiem – mācību iestādēs. Turklāt mēra rīkojums ļauj ieviest papildu medicīniskās apdrošināšanas atsevišķām mācību iestāžu darbinieku grupām.

Mēra rīkojums sniedz pamatu turpināt iesāktos būvdarbus, turpināt daudzīvokļu namu iekšpagalmu sakārtošanas programmu. Paredzēti izdevumi dažādiem kultūras pasākumiem galvaspilsētā.

Atbildot uz mediju jautājumu, vai nepastāv risks, ka administrators, kurš atnāks mēra vietā pēc domes atlaišanas, var izlemt, ka šis lēmums tika pieņemts nelikumīgi, mērs atbildēja īsi: "Nē, nepastāv!"

Oļegs Burovs paziņoja, ka līdz 24. februārim (aptuveni šajā dienā ieplānota Rīgas domes atlaišana) viņš vēlreiz aicinās pašvaldības deputātus ierasties sēdē, kurā tiks veikts mēģinājums apstiprināt tās budžeta programmas, kur nepieciešams deputātu atbalsts. To skaitā ir budžeta projektā iekļautais vienreizējā pabalsta par bērna dzimšanu paaugstināšanu no 150 līdz 250 eiro un finansējuma piešķiršana fakultatīvo nodarbību rīkošanai skolās ar krievu mācībvalodu (kam ir nepieciešami aptuveni 380 tūkstoši eiro). Ar domes deputātu piekrišanu nauda var tikt piešķirta arī pilsētas piesārņoto teritoriju revitalizācijai (300 tūkstoši eiro), un Rīgas Filmu fondam (800 tūkstoši eiro) – Rīgā notiekošo filmēšanas darbu atbalstam.

Vai deputāti gribēs ierasties sēdē un atbalstīt šīs sociālās programmas – prognozēt ir grūti. Gadījumā, ka gaidāmā domes atlaišana patiešām notiks 24. februārī, pilsētas budžetu 2020. gadam nāksies pieņemt jau nākošā sasaukuma deputātiem.

30
Pēc temata
Caurspīdīgums maksimāls, bet naudas nav: slimnīcas apvainojušās uz premjeru
Sastiķējām, kā bija iespējams: Kučinskis pastāstīja par budžetu
Nabadzībā grimstošas realitātes budžets: Ameriks uzskata, ka varasvīri melo
Nauda Latvijai ir atkarota: EP deputāti apstiprina ES budžetu
Analīzes veikšana, foto no arhīva

Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami

6
(atjaunots 20:55 25.09.2020)
Vakcīna no Covid-19 līdz Ziemassvētkiem nav gaidāma, taču pagaidām situācija Latvijā ir pat pārlieku laba.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 var radīt ilūziju, ka pandēmijā nav nekā nopietna, taču tā nav, paziņoja galvenais infekciju speciālists Uga Dumpis intervijā žurnālam SestDiena.

Salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu, Covid-19 slimnieku skaits Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši neliels, tāpēc iespējams atteikties no būtiskiem ierobežojumiem.

Reti kurā valstī klājas tikpat labi, kā pie mums, uzskata Dumpis. Cilvēkiem varētu likties, ka klājas slikti, taču cipari uzrāda pretējo.

Tomēr, pēc viņa domām, zemam saslimstības rādītājam ir arī pretējā puse – cilvēki pārtrauc ievērot drošības pasākumus, jo ir pārliecināti, ka briesmas ir pārspīlētas.

Dumpis atklāja, ka, samazinoties slimības gadījumu skaitam, viņam klājas aizvien grūtāk. Visi taujā, kāpēc eksperts biedējot cilvēkus.

Situācija pasaulē ataino pretējo – valdības viena pēc otras ievieš jaunus ierobežojumus Covid-19 gadījumu skaita pieauguma fonā, bet cilvēki protestē. Piemēram, protesta akcijas notika Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā un Izraēlā.

Dumpis uzskata, ka protesta akcijas cita starpā sākas tāpēc, ka juku laikos, karu un krīžu periodā vienmēr izplatās mīti.

Pārsteidzoši daudzi tic dažādām konspiroloģiskām teorijām – par Bilu Geitsu, par vakcīnām, par to, ka vīruss izdomāts, konstatēja infekcionists.

Kad gaidīt vakcīnu

Dumpis ir pārliecināts, ka jaunais koronavīruss patiešām nonācis pie cilvēkiem Ķīnā no sikspārņiem, un, jo pasaule ir pārapdzīvotāka, jo biežāk infekcijas tiks nodotas cilvēkiem no dzīvniekiem.

Speciālists norādīja, ka jaunais koronavīruss nav tik mainīgs kā HIV, C hepatīts vai gripa, tāpēc teorētiskais pamats vakcīnas izstrādei ir pietiekami liels. Skaidrība šajā jautājumā esot gaidāma oktobrī, taču pagaidām nevar prognozēt, cik efektīva un ilgtspējīga būs vakcīna.

Komentējot Krievijas paziņojumus par to, ka tur vakcīna jau ir izstrādāta, Dumpis teica, ka nevar runāt par vakcīnu pirms klīnisko izmēģinājumu trešā posma beigām, kuros piedalījušies 20 tūkstoši cilvēku.

Uz jautājumu, vai vakcīna nav gaidāma jau līdz Ziemassvētkiem, Dumpis atbildēja noliedzoši.

6
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

12
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

12
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Iznīcinātājs-pārtvērējs MiG-31, foto no arhīva

"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs

0
(atjaunots 20:26 25.09.2020)
Hiperskaņai tuvs ātrums, visu veidu raķetes un nepārspētas īpatnības – perspektīvais tālās pārtveršanas darbības aviācijas komplekss taps uz iznīcinātāja MiG-31 bāzes.

Projekts startēja jau 2017. gadam patlaban tajā sācies izmēģinājumu-konstruktoru darbu posms. Aizsardzības ministrija jau izraudzījusies vairākus perspektīvā pārtvērēja variantus. Pat to, kāds būs jaunais "dzinējsuns", portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Aizsardzības līdzeklis

Izstrādātājs apliecināja, ka, lidmašīnas pamanāmības samazināšana konstrukcijā tiks izmantoti mūsdienīgi materiāli, turklāt būtiski pieaugs pārtveršanas rādiuss, uzlabosies ātruma un augstuma rādītāji.

Kompāniju "MiG" un "Sukhoi" ģenerāldirektors Iļja Tarasenko pastāstīja: pēc desmit gadiem beigsies iznīcinātāja MiG-31 dzīves cikls, un tam būs nepieciešama nomaiņa, neskatoties uz pastāvīgo modernizāciju.

Plānots, ka perspektīvais tālās pārtveršanas darbības aviācijas komplekss (PTPD AK) kļūs par jaunu posmu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un daļu no robežu aizsardzības globālās kompleksās sistēmas. Speciālisti norāda: tagad, kad pasaulē top aizvien tālākas darbības raķešu bruņojums un nesēji spēj to nogādāt lielā attālumā, jaunais pārtvērējs būs ļoti piemērots.

Militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka galvenais trieciena līdzeklis NATO valstīs ir lidmašīnas un vidēja darbības rādiusa spārnotās un ballistiskās raķetes. ASV rit aktīvs darbs, lai gūtu iespēju gūtu iespēju palaist lādiņus no attāluma tālu aiz pretgaisa aizsardzības darbības zonas robežām. To nepieļaus aviācijas kompleksi, kuru galvenais uzdevums ir izsist no ierindas pēc iespējas lielāku skaitu raķešu nesēju.

"Lidmašīnu darbības rādiuss ir divreiz lielāks nekā zenītraķešu sistēmām – paskaidroja Ļeonkovs. – Lidmašīnas pirmās atvaira gaisa uzbrukumu. Un pārtveršanas jautājums ir vitāli svarīgs. Jaunais iznīcinātājs ar uzlabotu ātruma rādītāju un palielinātu darbības rādiusu strādās no liela – 20-25 kilometru – augstuma."

Tāpat kā visas modernās lidmašīnas, PTPD AK saņems borta iekārtas, kas ļauj pārtvert pretinieku spēcīgas radioelektroniskās pretdarbības apstākļos. Runa ir par radioelektroniskās cīņas kompleksiem, kas novirza no kursa ienaidnieka raķetes vai neitralizē to tēmēšanas iekārtas. Acīmredzams, liela daļa lidmašīnas vadības iekārtu tiks automatizētas. Domājams, pārtvērējs spēs likvidēt pat kosmiskos objektus.

Universāls cīnītājs

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs uzskata, ka perspektīvās lidmašīnas, tāpat kā tās priekšgājēja galvenais uzdevums būs Krievijas ziemeļu teritoriju patrulēšana un aizsardzība.

"Konstruktoriem ir iespēja dziļi modernizēt iznīcinātāju MiG-31 uz jauno dzinēju rēķina, - pastāstīja Popovs. – Pārtvērējs var ilgu laiku lidot virsskaņas ātrumā bez forsāžas. Tas planēs lielā augstumā ekonomiskajā režīmā dīkstāves zonā. Tādas mašīnas palīdzēs ļoti ātri atvairīt jebkādu gaisa līdzekļu – spārnoto, ballistisko vai operatīvi taktisko raķešu, bezpilota lidaparātu un bumbvedēju – uzbrukumu." Turklāt perspektīvais iznīcinātājs varēs uzņemt daudz lielāku lietderīgo militāro kravu un izmantos plašu bruņojuma spektru.

"Radiotehnisko un navigācijas iekārtu, kā arī citu sistēmu gabarīti samazinās, - turpināja eksperts. – Tā lidmašīnā atbrīvojas vieta munīcijai. Tās spektrā ir vadāmās, koriģējamās aviobumbas, visu diapazonu "gaiss-gaiss" tipa raķetes, pretkuģu līdzekļi, hiperskaņas ieroči."

Tālā pārtveršanas rādiusa perspektīvajam kompleksam nebūs vajadzīgs tāds "neredzamības" līmenis, kāds nodrošināts, piemēram, 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57. "Pārtvērējam, kas apsargā valsts robežas, šīs īpašības nav tik svarīgas kā iznīcinātājiem, kuri strādā frontes līnijā gaisa cīņās, - precizēja Popovs. – Te galvenais ir ātri izdarīt triecienu."

Debesu "dzinējsuņi"

Tālā darbības rādiusa iznīcinātājs-pārtvērējs MiG-31 tika uzņemts bruņojumā 80. gadu sākumā. Tas ir pirmais pašmāju 4. paaudzes virsskaņas iznīcinātājs. Aptuveni tajā laikā amerikāņi izstrādāja spārnoto raķeti Tomahawk, kas spēj pārvietoties nelielā augstumā, apliecot apvidus reljefu.

Bez tam ASV rīcībā bija gaisa bāzes raķetes ar kodollādiņiem, ko nesa stratēģiskie bumbvedēji B-52. To priekšā vāji aizsargātas bija PSRS robežas no ziemeļiem un austrumiem, kur plašo teritoriju dēļ bija grūti radīt vispārēju radiolokācijas lauku un uzbūvēt pietiekamu skaitu aerodromu pretgaisa aizsardzības lidmašīnām.

Bija steidzami vajadzīga lidmašīna, kas spēj ātri pārvarēt lielu attālumu un pārtvert pretinieka raķetes vai to nesējus, pirms tie ielidos valsts gaisa telpā.

Ātrais iznīcinātājs MiG-25 spēja sasniegt ātrumu līdz 2,8 tūkstošiem kilometru stundā. Taču tas nespēja efektīvi cīnīties pret spārnotajām raķetēm. Tomēr lidmašīna bija piemērota, lai uz tā bāzes radītu labāku pārtvērēju.

Lai arī MiG-31 ārēji it ļoti līdzīgs priekšgājējām, iekšpusē tā ir gluži citāda mašīna. Pirmkārt, tā ir divvietīga – ekipāžu papildināja stūrmanis-operators. Bija pastiprināta fizelāža, un lidmašīna kļuva stabilāka lielā uzbrukuma leņķī. Pateicoties spēcīgajai radiolokācijas stacijai "Zaslon", pārtvērējs saskatīja mērķus 200 kilometru attālumā, vienlaikus pavadīja desmit objektus un uzbruka četriem no tiem. Modernizētā RLS  versija ļāva uzbrukt astoņiem mērķiem un vest 24.

Jāpiebilst, ka MiG-31 saņēma arī jaunus dzinējus: darbības augstums pārsniedza 20 km, bet 10 km augstumā lidmašīna pacēlās nepilnu astoņu minūšu laikā. Maksimālais ātrums pieauga līdz trim tūkstošiem kilometru stundā – tas bija pietiekams, lai pārtvertu pat ātros amerikāņu izlūkus SR-71 Blackbird.

0
Tagi:
iznīcinātājs, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis, Krievija
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Atbalsts sabiedrotajiem: Krievija sāk iznīcinātāju Su-30SM piegādes Baltkrievijai
Polijas izdevums novērtējis Krievijas Su-30SM spēku
Paskatieties, ko spēj Krievijas hiperskaņas "Kinžal"