Latvijas pilsoņa pase un Uzturēšanas atļauja KF. Foto no arhīva

Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro

45
(atjaunots 08:50 10.02.2020)
Ārzemju investīcijas, kas saistītas ar Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanu, 10 gadu laikā sastādīja pusotru miljardu eiro, neraugoties pat uz to, ka pieteikumu skaits Pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanai ir samazinājies.

RĪGA, 10. februāris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Latvijas varasiestādes kopš 2014. gada konsekventi pastiprina Pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumus, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro, Latvijai tomēr ir izdevies nopelnīt uz tās rēķina 1,5 miljardu eiro, vēsta Mixnews.lv.

Iekšlietu ministrijas ziņojumā valdībai norādīts, ka no 2010. gada jūlija līdz 2019. gada vasarai šīs programmas ietvaros ārzemnieki Latvijā ieguldījuši 1,5 miljardus eiro.

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) investīciju programmas ietvaros izsniegusi aptuveni 18 tūkstošus Pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Taču 177 gadījumos Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanā tika atteikts, 1633 atļaujas tika anulētas.

2018. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi, 2019. gada 1. jūlijā – 8 751.

1,25 miljardus eiro, jeb 82,9%, ārzemnieki Latvijā investēja nekustamajos īpašumos. 158 miljonus eiro – 10,5% – ieguldīja kredītiestāžu subsidētajās saistībās. 6% - uzņēmumu pamatkapitālā, 0,6%, jeb 9,5 miljonus eiro – bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē.

Turklāt 85% visu Pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā pretendentu ir bijušās PSRS valstu pilsoņi.

Iepriekš ziņots, ka Krievijas pilsoņu pieprasījums pēc ārvalstu nekustamajiem īpašumiem kopš 2014. gada ir ievērojami samazinājies, un tagad arvien vairāk ārzemju objektu īpašnieku tiecas tos pārdot.

Lai gan, sākot kopš 90. gadiem, mājokļa iegāde ārzemēs Krievijas pilsoņu vidū bija visnotaļ populāra.

Kopš 2014. gada, kad investīciju robeža tika palielināta no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro, Latvijas varasiestādes konsekventi pastiprināja Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumus. Rezultātā programmu turpināja pastāvīgi ierobežot, pirmām kārtām pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura jaunajos investoros redz rusifikācijas draudus.

Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ieviesa obligāto maksājumu par Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldījis līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās. Runa ir par 5000 eiro maksu par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.

45
Pēc temata
Aizsardzība no "sliktās naudas": Latvijai nav vajadzīgi bagāti ārzemnieki
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Krievijā stājušies spēkā vienkāršoti uzturēšanās atļaujas saņemšanas noteikumi
Uzturēšanās atļauju programma pret investīcijām Latvijā ir gandrīz slēgta
Ātrā HIV testēšana, foto no arhīva

Bēdīgs rekords: Latvija ir pirmā Eiropā pēc HIV saslimušo skaita

5
(atjaunots 16:53 02.07.2020)
Straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, turklāt biežāk runa ir par heteroseksuāliem cilvēkiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Latvija kopš 2016. gada saglabā līderpozīciju ES valstīs pēc HIV inficēšanās skaita, vēsta Baltijas HIV asociācija.

Lai arī 2019. gadā Latvijā tika reģistrēts par 31 HIV gadījumu mazāk, nekā pirms gada, tās "līderpozīcija" ES saglabājas.

HIV izplatība ES tiek aprēķināta ar jaunu saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pērn Latvijā bija reģistrēti 295 jauni inficēšanās gadījumi, Lietuvā 151, savukārt Igaunijā 178. Tādējādi Latvijā bija 15,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Lietuvā – 5,4, savukārt Igaunijā – 13,4.

Baltijas valstu vidū Latvija izceļas arī ar neapmierinošu statistiku par jaundzimušajiem, kurus inficējušas mātes ar HIV. Un lai arī pastāv visas iespējas pasargāt bērnus no inficēšanās (mātei ir jādzer pretvīrusa preparāti), pērn piedzima divi inficēti bērni. Citās Baltijas valstīs šādu gadījumu nebija.

2019. gadā cilvēki visbiežāk inficējās seksuālu attiecību laikā – 36% heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālās attiecībās biežāk inficējās sievietes. Narkotiku lietošanas rezultātā ar HIV inficējās 15%, lielākoties, tie ir vīrieši. Diemžēl, gandrīz pusē gadījumu - 42%, inficēšanās ceļš nav zināms.

Kopumā, HIV joprojām vairāk ir izplatīts starp vīriešiem – pērn 61% jaunu HIV gadījumu tika atklāti vīriešiem un 39% sievietēm. Viena trešdaļa gadījumu tiek atklāta vecuma grupā 30-39 gadi, taču straujš HIV gadījumu skaita pieaugums tiek novērots arī vecuma grupā virs 50 gadiem, atšķirībā no citām vecuma grupām, kur pērn bija vērojams HIV gadījumu skaita kritums. Šajā grupā vairums inficēšanās gadījumu ir saistīti ar heteroseksuālām attiecībām.

Iepriekš organizācijas AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veikenieks paziņoja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas beigām Latvijā var notikt atklāto HIV inficēto skaita kāpums, jo ārkārtējās situācijas režīma laikā iespējas nodot analīzes bija ierobežotas.

Saskaņā ar organizācijas datiem, aptuveni 30% HIV inficēto Latvijā, jeb gandrīz divi tūkstoši cilvēku, nezina, ka ir slimi.

Saskaņā ar Pētījuma "HIV inficēto stigmatizācijas indekss" dati liecina, ka 18% slimnieku Latvijā slēpj HIV diagnozi no savas ģimenes, 24% neko nestāsta draugiem, 92% nesniedz informāciju darba devējiem. Pie tam 26-43% aptaujāto atzina, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pārliecināti par sevi, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas.

5
Tagi:
Latvija, HIV
Pēc temata
Neizbeigtie aizspriedumi: pat ārsti Latvijā diskriminē HIV inficētos
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Jauni draudi. Zinātnieki pastāstīja par agrāk nezināmu HIV paveidu
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
Mežacūka, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām

1
(atjaunots 16:20 02.07.2020)
Atlīdzība par Latvijas iedzīvotāju atrastiem mirušu mežacūku līķiem tiks izmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus, kas atrod mirušu mežacūku, ziņot par to vietējās pašvaldības iestādēm vai teritoriālajai PVD nodaļai par atlīdzību 23 eiro apmērā, tiek ziņots PVD mājaslapā.

Izmaksājamā summa sastāda 30 eiro, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 23% apmērā, tādēļ kontā ienāks 23 eiro un 10 eirocenti.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Izdevumus apmaksās ĀCM apkarošanas programma, kuru tostarp finansē Eiropas Komisija.

Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas ĀCM, kurš spēj inficēt. Viens no efektīvākajiem mežacūku populācijas atveseļošanas pasākumiem ir aktīva to līķu meklēšana un iznīcināšana.

Lai arī ĀCM nav cilvēkiem bīstams, mežacūku līķus labāk būtu neaiztikt, savukārt pēc atgriešanās mājās – izmazgāt apavus.

Šogad ĀCM Latvijā tika atklāts 150 mežacūkām.

ĀCM epidēmijas Latvijā izceļas periodiski, sākot no 2014. gada. ĀCM vīruss spēj izdzīvot vairākas nedēļas uz apģērba vai automobiļa, kas ļauj tam šķērsot lielus attālumus. Pret ĀCM nepastāv vakcīna. Lai apturētu slimības izplatību, fermeri ir spiesti nokaut visu baru, šādi pasākumi rada lielus ekonomisku zaudējumus cūkkopjiem.

1
Tagi:
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests, mežs, Latvija
Pēc temata
Mežacūka apsveicinājusies ar autovadītāju
Beļģijā no ĀCM mirušas divas mežacūkas
Mēris nāk: veterināri iesaka likvidēt mežacūkas Rīgā

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

0
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

0
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā