Latvijas pilsoņa pase un Uzturēšanas atļauja KF. Foto no arhīva

Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro

50
(atjaunots 08:50 10.02.2020)
Ārzemju investīcijas, kas saistītas ar Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanu, 10 gadu laikā sastādīja pusotru miljardu eiro, neraugoties pat uz to, ka pieteikumu skaits Pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanai ir samazinājies.

RĪGA, 10. februāris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Latvijas varasiestādes kopš 2014. gada konsekventi pastiprina Pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumus, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro, Latvijai tomēr ir izdevies nopelnīt uz tās rēķina 1,5 miljardu eiro, vēsta Mixnews.lv.

Iekšlietu ministrijas ziņojumā valdībai norādīts, ka no 2010. gada jūlija līdz 2019. gada vasarai šīs programmas ietvaros ārzemnieki Latvijā ieguldījuši 1,5 miljardus eiro.

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) investīciju programmas ietvaros izsniegusi aptuveni 18 tūkstošus Pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Taču 177 gadījumos Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanā tika atteikts, 1633 atļaujas tika anulētas.

2018. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi, 2019. gada 1. jūlijā – 8 751.

1,25 miljardus eiro, jeb 82,9%, ārzemnieki Latvijā investēja nekustamajos īpašumos. 158 miljonus eiro – 10,5% – ieguldīja kredītiestāžu subsidētajās saistībās. 6% - uzņēmumu pamatkapitālā, 0,6%, jeb 9,5 miljonus eiro – bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē.

Turklāt 85% visu Pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā pretendentu ir bijušās PSRS valstu pilsoņi.

Iepriekš ziņots, ka Krievijas pilsoņu pieprasījums pēc ārvalstu nekustamajiem īpašumiem kopš 2014. gada ir ievērojami samazinājies, un tagad arvien vairāk ārzemju objektu īpašnieku tiecas tos pārdot.

Lai gan, sākot kopš 90. gadiem, mājokļa iegāde ārzemēs Krievijas pilsoņu vidū bija visnotaļ populāra.

Kopš 2014. gada, kad investīciju robeža tika palielināta no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro, Latvijas varasiestādes konsekventi pastiprināja Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumus. Rezultātā programmu turpināja pastāvīgi ierobežot, pirmām kārtām pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura jaunajos investoros redz rusifikācijas draudus.

Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ieviesa obligāto maksājumu par Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldījis līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās. Runa ir par 5000 eiro maksu par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.

50
Pēc temata
Aizsardzība no "sliktās naudas": Latvijai nav vajadzīgi bagāti ārzemnieki
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Krievijā stājušies spēkā vienkāršoti uzturēšanās atļaujas saņemšanas noteikumi
Uzturēšanās atļauju programma pret investīcijām Latvijā ir gandrīz slēgta
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

3
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

6
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

6
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju