Sagatavošana dzemdībām. Foto no arhīva

Dzemdēt varēs ne visur: medicīnas pakalpojumi Latvijā kļūs vēl mazāk pieejami

38
(atjaunots 10:30 08.02.2020)
Trešā daļa slimnīcu, ko pārbaudījusi Veselības ministrija, nespēj nodrošināt norādīto pakalpojumu līmeni, tādēļ gada garumā vietu skaits, kur varēs saņemt specializētu medicīnisko palīdzību virknē jomu, samazināsies, pastāstīja ministre Ilze Viņķele.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Daudzas Latvijas slimnīcas nevar nodrošināt pieteikto pakalpojumu līmeni, teikts starpziņojumā, kurš tika prezentēts izskatīšanai valdībā 4. februārī. Līdz ar to gada garumā to pakalpojumu spektrs tiks mainīts, pastāstīja Latvijas Radio veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

Ziņojums par slimnīcu līmeņa novērtējumu valdībai bija jāskata vēl pirms mēneša, taču šis jautājums daudzas reizes tika atlikts.

Viņķele atzīmēja, ka pārbaude tika veikta, lai pārliecinātos, ka visas slimnīcas patiešām nodrošina pieteiktā līmeņa pakalpojumus.

"Mērķis ir noskaidrot, vai slimnīcu pašu uzņemtās saistības, jo līmenis ir noteikts atbilstoši slimnīcas pašas vērtējumam, tiek izpildīts. Un vai pēc tā vispār ir vajadzība – vai slimnīcā "x" kādā no Latvijas reģioniem patiešām ir nepieciešams dežurējošais ginekologs cauru diennakti, visas dienas nedēļā," pastāstīja Viņķele.

Ziņojuma dati liecina, ka daudzas slimnīcas uzņēmās pienākumus, kurus nespēj izpildīt un kuriem nav pieprasījuma.

"Tas nozīmē, ka gada laikā mēs sagaidīsim slimnīcu pakalpojumu klāsta maiņu.

Vēlos apliecināt, ka neviena slimnīca slēgta netiks. Tas, kas varētu notikt, varētu notikt, ka vairāki diennakts pakalpojumi, kuri it kā pastāv, bet īstenībā nē, šādu spēli ar izlikšanos pārtrauktu.

Un tad nodrošinātu vai nu papildus ambulatoros pakalpojumus, ja pēc tiem tur ir vajadzība, un kombinētu ar niansētāku neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un skaidrāku kartējumu, kur noteiktos gadījumos cilvēks ir jāved," atzīmēja ministre.

Izvēles nav

Tas nozīmē, ka var samazināties vietu skaits, kur varēs iegūt konkrētus pakalpojumus. Viņķele paskaidroja, ka tas ir nepieciešams, lai būtu pārliecinātiem, ka slimnīcās, kur šie pakalpojumi būs pieejami, tie tiek sniegti augstākajā līmenī. Pēc viņas domām, ir svarīgi, lai mediķiem būtu daudz konkrētu gadījumu, lai viņi var uzturēt savu profesionālismu.

Ministre piemēra kārtā minēja insultu ārstēšanu – ir svarīgi, lai ārsts spēj to diagnosticēt, savukārt šim nolūkam ir nepieciešams regulārs darbs.

Vēl viena nozare, kur speciālistiem ir nepieciešama pastāvīga prakse, ir dzemdību palīdzība.

"Tas ir ļoti augsta riska pasākums. Kā dzemdību speciālisti un vecmātes stāsta, vienā acumirklī var samesties tā, ka ir nepieciešama plašāka palīdzība ne tikai mammai, bet arī bērniņam. Un to var nodrošināt daudzprofilu slimnīcās. Protams, arī vietās, kur mēs sniedzam dzemdību palīdzību, ir jābūt skaidrībai, ka ārsti un vecmātes ir tik pieredzējuši, ka viņi var tikt galā arī ar sarežģītākiem gadījumiem.

Mana prognoze, ka dzemdību palīdzībai vietas, kur varēs droši dzemdēt, vietu skaits būs mazāks," pastāstīja ministre.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte pastāstīja, ka, spriežot pēc ministres sagatavotās informācijas, top skaidrs, ka kopumā tika pārbaudītas desmit slimnīcas, un trešā daļa no tām neatbilst pieteiktajam līmenim, ko paredzēts pārskatīt.

Rudzīte atzīmēja, ka daudzām reģionālām slimnīcām nepietika atgriezeniskās saites no ministrijas pēc pārbaužu veikšanas, tādēļ tās nezina, kas sekos tālāk. Gaidāms, ka līdz gada beigām tiks sniegts datu apkopojums.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka slimnīcu līmeņa pazemināšana novedīs pie tā, ka atsevišķi veselības aprūpes pakalpojumi reģionu iedzīvotājiem kļūs mazāk pieejami.

38
Pēc temata
Vēzis Latvijā ir bizness: bez naudas onkoloģijas slimnieki klusām nomirst
Latvijas premjerministra padomnieks aizgāja strādāt slimnīcā un uzrakstīja atlūgumu
Latvija – trešajā vietā ES tuberkulozes slimnieku mirstības ziņā
Čakša atļāvusi dzemdēt jebkurā slimnīcā Latvijā
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

4
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

4
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
CSNg

Avārija Viļakas novadā: viens cilvēks gājis bojā, viens atrodas smagā stāvoklī

14
(atjaunots 09:40 21.09.2020)
Sestdien vakarā Viļakas novadā Audi vadītājs netika galā ar spēkratu, kā rezultātā mašīna aizgāja sānslīdē, ir bojāgājušie un cietušie.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Sestdien, 19. septembrī, Šķilbēnu pagastā neilgi pirms pusnakts notika avārija, kurā gājis bojā viens cilvēks, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valsts policiju.

Autovadītājs ar automobili Audi 80 netika galā ar spēkratu un ielidoja grāvī. Mašīna vairākas reizes apgriezās. Viens no pasažieriem gājis bojā notikuma vietā, otrs tika steigšus nogādāts slimnīcā.

​Kopā laikā no sestdienas līdz svētdienai tika reģistrēti 70 CSNg, cietuši 24 cilvēki, viens gājis bojā. Ierosinātas 486 administratīvā pārkāpuma lietas, tai skaitā 222 par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, 16 cilvēki atradušies pie stūres alkohola reibumā.

​Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka Ginta Ešenvalda domām, visbiežāk par avārijas iemeslu kļūst nogurums, neuzmanība un distances neievērošana. Turklāt katru gadu palielinās autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres reibuma stāvoklī.

14
Tagi:
CSN
Pēc temata
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

0
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

0
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19