Jurijs Petropavlovskis

LKS novērtēja Šadurska ieceri kļūt par deputātu cīņai pret krievisku Rīgu

35
(atjaunots 11:32 05.02.2020)
Tā pati asimilācija, tikai jaunā mērcē: Latvijas Krievu partijas līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis novērtējis eksministra Kārļa Šadurska ieceri cīnīties ar Latvijas galvaspilsētas "rusifikāciju" Rīgas domes deputāta postenī.

RĪGA, 5. februāris – Sputnik. EP deputāts no Latvijas, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja par nodomu pretendēt uz Rīgas domes deputāta vietu. Politiķis norādīja, ka viņa izredzes Rīgas domes vēlēšanās esot visai augstas, vēsta RuBaltic.Ru. Pēc viņa domām, pēdējo desmit gadu laikā notikusi Rīgas rusifikācija, tāpēc nākamajā cēlienā pie varas jānākot latviešu partijām.

Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis nosauca Šadurska izteikumus par reklāmas akciju ar mērķi atgādināt par sevi.

"Šadurskis izdarīja to, ko neviens neuzdrošinājās – atklāti noformēja asimilāciju un krievu izglītības, krievu valodas likvidāciju Latvijā. Taču rezultātā visi reformas līdzautori ar Šadurski priekšgalā vēlēšanās "izgāzās". Uzsveru – šo vērtējumu sniedza latviešu vēlētāji. Šadurskis ir visnepopulārākais starp visiem Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem – tā viņu novērtēja viņa paša domubiedri. Ne par kādu popularitāti nevar būt ne runas, viņam vienkārši gribas atgādināt par sevi," Petropavlovskis pauda sarunā ar Sputnik Latvija.

Bijušais ministrs, lielās reformas iniciators ir aizvainots, jo viņu ir aizmirsuši, uzskata Petropavlovskis, taču tamlīdzīgi izteikumi, pēc viņa domām, ir provinciāls balagāns cilvēkam, kas pretendē uz skaļu lomu vēsturē.

"Tas pat nav PR, tā ir tirgus reklāma. Šadurskis vientiesīgi, padomju aģitācijas žanrā ziņo, ka priekšvēlēšanu mērķis ir latviska Latvija – lai visi būtu latvieši, lai vienīgā saziņas valoda, pat ģimenē, būtu latviešu valoda. Tā ir tā pati asimilācija, tikai pasniegta citādi," uzsvēra Petropavlovskis.

Viņš atgādināja, ka visu latviešu partiju mērķis ir viens – latviska Latvija, kā rakstīts Satversmes preambulā, taču, pēc politiķa domām, tas ir fantastisks mērķis, un Šadurskis to lieliski saprot.

"Pat Lielbritānija valodu ziņā nespēja "sagremot" valliešus – valstī dzīvo cilvēki, kuri runā valliešu valodā, mācās valliešu skolās. Arī Brexit parādīja, ka angļi vēlas būt angļi, nevis Briseles politiskās konstrukcijas pavalstnieki. Tā saucamās nacionālās valstis Eiropā tuvojas beigām, kāpēc Latvija pēkšņi konsolidētos? Tas ir absolūti izslēgts, tāpēc Šadurska paziņojums ir tikai reklāmas akcija ar mērķi atgādināt par sevi," secināja politiķis.

Šadurska iniciētās izglītības reformas rezultātā vidējā izglītība valstī pilnībā pāriet pie latviešu mācību valodas. Bilingvālo izglītību plānos likvidēt līdz 2021./22.mācību gadam.

Pagājušā gada decembrī valsts apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ierosināja atlaist Rīgas domi, aizbildinoties ar tās nespēju kontrolēt atkritumu izvešanu. Likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu izgāja pirmo lasījumu parlamentā, nākamais paredzēts 13.februārī.

Петропавловский прокомментировал желание Шадурскиса из думы сделать Ригу латышской
35
Pēc temata
"Krievu" Rīgas nāve un politiskais apvērsums Latvijā: Lindermans par "X stundu" latviešiem
Latviešu valoda un mūžīgā vara: Nacionālās apvienības deputāti Rīgā lēma Latvijas likteni
Atstumto mēru tandēms: vai Ušakovs un Lembergs apvienosies vēlēšanās Rīgā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

2
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

2
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

7
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

7
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis