RĪGA, 4. februāris – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš dodas darba vizītē uz Briseli, kur viņam paredzētas tikšanās ar Eiropas Padomes vadītāju Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski ar mērķi apspriest Baltijas valsts finansējuma perspektīvas ES 2021.-2027.gg.budžeta ietvaros. Provizoriska aplēse liecina, ka dotāciju apjoms Latvijai no Briseles samazināsies apmēram par trešo daļu.
Eiropas Savienība ir novedusi Latviju, Lietuvu un Igauniju sev ērtā stāvoklī, tāpēc savu labdarbības programmu noslēdz, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu kandidāts, Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta eksperts Mihails Beļajevs.
"Baltijas valstis bija vajadzīgas Eiropas Savienībai noteiktai spēlei, pārsvarā – ģeopolitiskiem mērķiem. Šiem nolūkiem, no Briseles viedokļa, bija nepieciešams sakārtot noteiktus infrastruktūras objektus un ceļu tīklu. Tagad kļuvis skaidrs, ka zem šīs programmas pavilkta svītra," konstatēja Beļajevs.
Eksperts norādīja, ka ES nav nospraudusi mērķi panākt šo reģionu ekonomisko attīstību, kā to parasti dara starptautiskie finanšu institūti.
"Pēc iestāšanās ES Brisele ir novedusi Austrumeiropas valstis sev izdevīgā stāvoklī, un tās labdarība ir beigusies. Tāpēc tagad Latvijas centieniem saņemt no Eiropas Savienības papildu līdzekļus nav nekādas perspektīvas," secināja Beļajevs.
Eiropas Savienības 2021.-2027.gg.budžeta projektā paredzēts būtiski ierobežot subsīdijas Austrumeiropas valstīm.
Pagājušajā nedēļā Lietuva paziņoja, ka ir neapmierināta ar dotāciju gaidāmo sarukumu un plāno cīnīties par Briseles finansējuma palielināšanu. Šajā kontekstā eksperts Aleksejs Zubecs atgādināja, ka ES pieņēmusi lēmumu samazināt palīdzību "jaunajiem eiropiešiem" jau pirms 3-4 gadiem. Zubecs norādīja, ka Baltijas valstīm jau toreiz bija jāpārliecina ES vadība par nepieciešamību pagarināt dotēšanas programmu – tagad Baltijas valstis vairs neinteresē ES, jo to ekonomiskais potenciāls ir izsmelts.
