ABLV

Lieta par 50 miljonu eiro atmazgāšanu: vai ABLV līdzīpašnieks nonācis aizdomās?

59
(atjaunots 14:26 03.02.2020)
Parādīt aktīvu cīņu ar "mazgātājmašīnām" vai aizstāt ABLV pašlikvidāciju ar likvidāciju, ko veiks valsts administrators – šādas ir versijas saistībā ar iemesliem, kādēļ tika ierosināta lieta par naudas atmazgāšanu ABLV.

RĪGA, 3. februāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Likvidējamās ABLV Bank līdzīpašnieks un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, iespējams, tiek skatīts kā aizdomās turamais "50 miljonu" lietā, paziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saskaņā ar programmas rīcībā esošajiem datiem, Bernis paziņoja tiesībsargājošajām iestādēm, ka viņam nekas nav bijis zināms par naudas atmazgāšanu bankā. Tāpat viņš neesot pazīstams nedz ar Andri Putniņu (juristu, kuru pagājušajā nedēļā arestēja lietā par iespējamo 50 miljonu eiro atmazgāšanu caur ABLV Bank), nedz ar Krievijas pilsoni Vjačeslavu Ivanovu (viņu prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi). Grupas sastāvā, kā vēsta de facto ar atsauci uz izmeklēšanas materiāliem, ir vairāki Baltkrievijas pilsoņi un bijušais ABLV Bank vadītājs Minskā Jevgēnijs Terjohins.  Sestdien viņu arestēja.

Patlaban no 12 personām, kuras var būt aizdomās turamie šajā lietā, arestēti ir jau trīs. Trešais arestētais ir uzņēmējs Andris Ovsjaņņikovs (izmeklēšana neizslēdz iespēju, ka viņš bijis draugos ar arestēto Andri Putniņu).

Saskaņā ar prokuratūras versiju, līdz 2016. gada janvārim Putniņš kopā ar vairākiem ārzemju pilsoņiem reģistrēja uzņēmumus vairākas valstīs, lai uz viltus dokumentu pamata pārskaitītu noziedzīgi iegūto naudu. Iespējams, šo uzņēmumu skaitā ietilpst igauņu kompānija iPeak International, Latvijas Innotecnica GmbH, kā arī tās filiāle Cūgā (Šveice). Šajos uzņēmumos Putniņš bija gan amatpersona, gan īpašnieks.

Tiesa, prokuratūra uzskata, ka Putniņa mērķis bija slēpt patiesā labuma guvējus, kuri kontrolēja kontus, kurus kompānijas atvēra bankās, tostarp arī ABLV. Prokuratūra uzskata, ka pa šiem diviem gadiem organizētās grupas locekļi ar fiktīvu darījumu un dokumentu palīdzību spēja izlaist cauri kontiem ne mazāk kā 50 miljonus eiro.

Atgādināsim, ka aktīvas tiesībsargājošo iestāžu darbības pret likvidējamo ABLV Bank tika iesāktas aizritējušajā otrdienā, kad bankas galvenajā birojā (kā arī vēl dažu uzņēmumu birojos) paviesojās minēto iestāžu pārstāvji. Bankas aprindās pārsvarā valda uzskata, ka plašā akcija pret "sliktajiem baņķieriem" varētu būt pilnībā saistīta ar FATF vērtējumu, kuru Latvijai paredzēts saņemt šomēnes. Tādējādi finanšu nozares ierēdņi vēlas nodemonstrēt "efektīvu naudas atmazgāšanas apkarošanu".

Otra versija, kura, tiesa, nav pretrunā ar pirmo, ir tāda – Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, nu jau ar jaunu vadību, vēlas izdarīt visu iespējamo, lai pārņemtu bankas pašlikvidācijas procesu. Atzīmēsim, ka jaunā Finanšu un kapitāla komisijas vadītāja jau vairākas reizes paziņoja par iespēju, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju tiks pārskatīts par labu tās nodošanai maksātnespējas administratoriem, kurus nozīmēs valsts.

Pašlikvidācijas process tika apstiprināts 2018. gada vasarā, drīz pēc advokāta Mārtiņa Bunkus noslepkavošanas. Viņu, kā tiek ziņots, sauca par vienu no iespējamajiem pretendentiem bankas likvidatora postenim, turklāt viņš centās nodot ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem dokumentus, kas bija saistīt ar ABLV Bank darbību.

Un lai arī bankas pašlikvidācijas process turpinās kopš tā laika jau teju divus gadus, bez šaubām, bankas rīcībā paliek vairāk nekā ievērojami finanšu resursi. Viens no nerealizētajiem bankas projektiem ir un paliek New Hanza City, kurš paredz vesela kvartāla apbūvi Skanstes un Pulkveža Brieža ielu rajonā, kura kopējā plātība ir ap 25 hektāriem. Investīciju apjoms plānošanas posmā tika lēsts ne mazāk kā 100 miljonu eiro apmērā.

59
Pēc temata
Znotiņa par Latvijas bankām: ballīte beigusies
Zaļo un zemnieku savienība saņems naudu, bet Latvijas Krievu savienība – nē
Citadeles veiksmes josla: amerikāņu banka Latvijā pārņem Danske filiāli
Ekonomiste: Latvija nozāģējusi zaru, uz kura pati sēdēja, taču Kariņš ir gandarīts
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

3
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

3
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
CSNg

Avārija Viļakas novadā: viens cilvēks gājis bojā, viens atrodas smagā stāvoklī

13
(atjaunots 09:40 21.09.2020)
Sestdien vakarā Viļakas novadā Audi vadītājs netika galā ar spēkratu, kā rezultātā mašīna aizgāja sānslīdē, ir bojāgājušie un cietušie.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Sestdien, 19. septembrī, Šķilbēnu pagastā neilgi pirms pusnakts notika avārija, kurā gājis bojā viens cilvēks, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valsts policiju.

Autovadītājs ar automobili Audi 80 netika galā ar spēkratu un ielidoja grāvī. Mašīna vairākas reizes apgriezās. Viens no pasažieriem gājis bojā notikuma vietā, otrs tika steigšus nogādāts slimnīcā.

​Kopā laikā no sestdienas līdz svētdienai tika reģistrēti 70 CSNg, cietuši 24 cilvēki, viens gājis bojā. Ierosinātas 486 administratīvā pārkāpuma lietas, tai skaitā 222 par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, 16 cilvēki atradušies pie stūres alkohola reibumā.

​Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka Ginta Ešenvalda domām, visbiežāk par avārijas iemeslu kļūst nogurums, neuzmanība un distances neievērošana. Turklāt katru gadu palielinās autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres reibuma stāvoklī.

13
Tagi:
CSN
Pēc temata
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Vārds "saindēšana" šeit neiederas: "Novičok" izstrādātājs par Navaļniju

0
(atjaunots 11:32 21.09.2020)
Viens no "Novičok" izstrādātājiem RT intervijā komentēja Krievijas blogera Alekseja Navaļnija "saindēšanas" versijas, pastāstot, kā organismam būtu jāreaģē uz šo indīgo vielu.

Pēc "Novičok" izstrādātāju grupas locekļa, ķīmijas zinātņu doktora Leonīda Rinka sacītā, Krievijas blogeris Aleksejs Navaļnijs nevarēja būt saindēts ar šo vielu, jo tādā gadījumā viņš nebūtu bijis spējīgs iziet no viesnīcas pat ar vismazākās devas nokļūšanu organismā.

Saindēšanas versijas Rinks dēvē par neiespējamām.

Plašāk skatieties RT videomateriālā.

Krievijas blogeris Aleksejs Navaļnijs tika nogādāts Omskas slimnīcā 20. augustā pēc pašsajūtas pasliktināšanās lidmašīnā lidojuma laikā. Pēc divām dienām viņu pārveda uz Berlīnes klīniku Charite. Atsaucoties uz militārajiem mediķiem, VFR valdība paziņoja, ka Navaļnijs it kā tika saindēts ar substanci no "Novičok" kaujas indīgo vielu grupas.

Maskava aicināja Vāciju ar dokumentiem apstiprināt savu paziņojumu un atgādināja, ka, saskaņā ar Krievijas izmeklējumu rezultātiem, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0