Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit

37
(atjaunots 09:16 03.02.2020)
Kā Brexit pārejas periods ietekmēs Latvijas pilsoņus? Valsts Ārlietu ministrijā pastāstīja Latvijas iedzīvotājiem pastāstīja par to, kas viņus sagaida.

RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Piektdien, 31. janvārī, plkst. 23:00, Lielbritānija oficiāli pameta Eiropas Savienību, pēc trīs ar pusi gadiem kopš referenduma norises. Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) pastāstīja, kā Brexit pārejas periods ietekmēs Latvijas iedzīvotāju dzīvi, vēsta Bb.lv.

Līdz 2020. gada 31. decembrim attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju darbosies pārejas periods. Šajā periodā Anglijai, vairs nebūdama Eiropas Savienības dalībvalsts, vienalga būs ES valsts tiesības un, attiecīgi, pienākumi.

Līdzšinējā apmērā saglabāsies studiju maksas nosacījumi ES valstu pilsoņiem un piekļuve kredītiem esošajā un nākamajā mācību gadā. Braucienus uz Lielbritāniju visa 2020. gada garumā varēs īstenot līdzšinējā kārtībā. Līdz 31. decembrim nebūs nekādu izmaiņu muitas kontrolē. Tas skar gan privātpersonas, gan uzņēmumus.

ES izsniegtās autovadītāju tiesības joprojām ir derīgas Lielbritānijā.

Taču nosacījumi iebraukšanai Lielbritānijā darba nolūkos gada garumā var mainīties. Un no 2021. gada identifikācijas kartes vairs netiks atzītas par dokumentiem, kuri ir derīgi iebraukšanai.

Latvijas ĀM aicina jau šobrīd saņemt pasi Lielbritānijas robežas šķērsošanai.

Turklāt Latvijas valstspiederīgos brīdina, ka tagad ES pilsoņiem Lielbritānijā ir jāiesniedz pieteikums pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusa piešķiršanai.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Lielbritānijā ilgāk nekā piecus gadus, var iesniegt pieteikumu pastāvīgā statusa iegūšanai, savukārt tie, kas nodzīvojis Lielbritānijā mazāk nekā piecus gadus, tostarp arī tie, kas ieradīsies valstī līdz šī gada 31. decembrim, varēs iesniegt pieteikumu pagaidu statusa piešķiršanai.

Noformējieties

Iepriekš ziņots, ka desmitiem tūkstošiem Anglijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo joprojām nav piereģistrējuši šajā valstī nedz pastāvīgo, nedz pagaidu uzturēšanās statusu. Lielbritānijā dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, par ko liecina ĀM dati.

Lielbritānija izstājusies no ES
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Lielbritānijas IeM konsultante darbā ar Latvijas valstspiederīgajiem aicināja to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Iemesls ir tajā, ka jau tagad Latvijas valstspiederīgie Anglijā dažādās ikdienas situācijās sāk saskarties ar problēmām. Piemēram, grūtības rodas, kad tiek mēģināts noīrēt istabu vai māju.

Arī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā to apstiprina. Kas ir būtiski: pēc Brexit bez pastāvīgā vai pagaidu statusa mūsu tautiešiem draud pat deportācija no Lielbritānijas.

Šajā steigā britu IeM konsultante brīdināja tautiešus, lai viņi neuzķeras uz krāpnieku āķa. Jūtami aktivizējušās nelicencētas kompānijas, kas piedāvā noformēt pastāvīgā iedzīvotāja statusu par samaksu, kas svārstās no 50 līdz pat 300 britu mārciņām. Statusu var viegli nokārtot pats, izejot cauri nesarežģītai reģistrācijas procedūrai.

Visa informācija par statusa iegūšanu ir pieejama šajā mājaslapā.

37
Pēc temata
Eksperts: 2020. gads Baltijas valstu ekonomikai būs ārkārtīgi nelabvēlīgs
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Londona vēlas ar draudiem paātrināt tirdznieciskās pārrunas ar ES
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

15
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

15
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

13
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

13
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem

"Vispirms nobaroja, pēc tam ņēma asinis": gūstekne par Salaspils koncentrācijas nometni

0
(atjaunots 13:14 25.09.2020)
Salaspils koncentrācijas nometnes mazgadīgā gūstekne Elfrīda Kolobuhova nesaprot, kā var Salaspili nosaukt par "darba" vai "audzināšanas" nometni.

Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienas priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā sākusi publicēt savā kanālā YouТube gūstekņu atmiņas par šo šausmīgo vietu.

Pirmajā video sižetā savu stāstu atklāja Elfrīda Kolobuhova. Viņa tika nogādāta nometnē trīs gadu vecumā.

Kopā ar viņu nometnē bija arī viņās 13 gadus vecā māsa. Pat daudzus gadus vēlāk sievietes tiekoties nespēja atcerēties šo laiku bez asarām.

Elfrīda Kolobuhova pastāstīja, kā gūstekņus ēdināja un kā "audzināja". Sīkāk – video ierakstā.

0
Tagi:
Salaspils koncentrācijas nometne, Latvija, Vēsture, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
"Kauns šiem cilvēkiem": Latvijas valdība aizmirsa par Salaspils atbrīvošanu
Lai neatcerētos: kā Latvijā pārraksta Salaspils koncentrācijas nometnes vēsturi
Korens: Latvijas tagadējie varasvīri ir parādījuši, cik tuvi viņiem ir Salaspils apsargi