Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit

36
(atjaunots 09:16 03.02.2020)
Kā Brexit pārejas periods ietekmēs Latvijas pilsoņus? Valsts Ārlietu ministrijā pastāstīja Latvijas iedzīvotājiem pastāstīja par to, kas viņus sagaida.

RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Piektdien, 31. janvārī, plkst. 23:00, Lielbritānija oficiāli pameta Eiropas Savienību, pēc trīs ar pusi gadiem kopš referenduma norises. Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) pastāstīja, kā Brexit pārejas periods ietekmēs Latvijas iedzīvotāju dzīvi, vēsta Bb.lv.

Līdz 2020. gada 31. decembrim attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju darbosies pārejas periods. Šajā periodā Anglijai, vairs nebūdama Eiropas Savienības dalībvalsts, vienalga būs ES valsts tiesības un, attiecīgi, pienākumi.

Līdzšinējā apmērā saglabāsies studiju maksas nosacījumi ES valstu pilsoņiem un piekļuve kredītiem esošajā un nākamajā mācību gadā. Braucienus uz Lielbritāniju visa 2020. gada garumā varēs īstenot līdzšinējā kārtībā. Līdz 31. decembrim nebūs nekādu izmaiņu muitas kontrolē. Tas skar gan privātpersonas, gan uzņēmumus.

ES izsniegtās autovadītāju tiesības joprojām ir derīgas Lielbritānijā.

Taču nosacījumi iebraukšanai Lielbritānijā darba nolūkos gada garumā var mainīties. Un no 2021. gada identifikācijas kartes vairs netiks atzītas par dokumentiem, kuri ir derīgi iebraukšanai.

Latvijas ĀM aicina jau šobrīd saņemt pasi Lielbritānijas robežas šķērsošanai.

Turklāt Latvijas valstspiederīgos brīdina, ka tagad ES pilsoņiem Lielbritānijā ir jāiesniedz pieteikums pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusa piešķiršanai.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Lielbritānijā ilgāk nekā piecus gadus, var iesniegt pieteikumu pastāvīgā statusa iegūšanai, savukārt tie, kas nodzīvojis Lielbritānijā mazāk nekā piecus gadus, tostarp arī tie, kas ieradīsies valstī līdz šī gada 31. decembrim, varēs iesniegt pieteikumu pagaidu statusa piešķiršanai.

Noformējieties

Iepriekš ziņots, ka desmitiem tūkstošiem Anglijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo joprojām nav piereģistrējuši šajā valstī nedz pastāvīgo, nedz pagaidu uzturēšanās statusu. Lielbritānijā dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, par ko liecina ĀM dati.

Lielbritānija izstājusies no ES
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Lielbritānijas IeM konsultante darbā ar Latvijas valstspiederīgajiem aicināja to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Iemesls ir tajā, ka jau tagad Latvijas valstspiederīgie Anglijā dažādās ikdienas situācijās sāk saskarties ar problēmām. Piemēram, grūtības rodas, kad tiek mēģināts noīrēt istabu vai māju.

Arī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā to apstiprina. Kas ir būtiski: pēc Brexit bez pastāvīgā vai pagaidu statusa mūsu tautiešiem draud pat deportācija no Lielbritānijas.

Šajā steigā britu IeM konsultante brīdināja tautiešus, lai viņi neuzķeras uz krāpnieku āķa. Jūtami aktivizējušās nelicencētas kompānijas, kas piedāvā noformēt pastāvīgā iedzīvotāja statusu par samaksu, kas svārstās no 50 līdz pat 300 britu mārciņām. Statusu var viegli nokārtot pats, izejot cauri nesarežģītai reģistrācijas procedūrai.

Visa informācija par statusa iegūšanu ir pieejama šajā mājaslapā.

36
Pēc temata
Eksperts: 2020. gads Baltijas valstu ekonomikai būs ārkārtīgi nelabvēlīgs
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Londona vēlas ar draudiem paātrināt tirdznieciskās pārrunas ar ES
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu

13
(atjaunots 08:16 05.07.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tika izsaukti pie valsts austrumu robežām Covid-19 pandēmijas straujas izplatības periodā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka valsts Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aiziet no austrumu robežas, vēsta Bb.lv.

NBS, kuri bija aicināti atbalstīt Valsts robežsardzi Covid-19 pandēmijas radītās asās krīzes periodā, pametīs dienestu pēc 9. jūlija.

Pabriks uzsvēra, ka situācija patlaban nav tik sarežģīta, tāpēc karavīri pie robežām nav vajadzīgi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi atradās pie Latvija un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežam no 30. marta. Viņi palīdzēja robežsargiem pildīt patruļu dienestu.

Patrulēšanā piedalījās aptuveni 60 kareivji un zemessargi ar ne vairāk kā 15 transporta līdzekļiem.

Pabriks atzīmēja, ka tālākās darbības robežsargu atbalstam ar NBS spēkiem tiks izvērtētas, ņemot vērā risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas režīma noslēguma.

Pēdējās diennakts laikā Krievijā fiksēti 6632 inficēšanās gadījumi, Baltkrievijā – 273 jauni koronavīrusa gadījumi.

Latvijā pēdējā diennaktī fiksēts tikai viens jauns infekcijas gadījums. Pandēmijas periodā konstatēti 1123 slimības gadījumi.

No 10. jūnija valstī atcelts ārtkārtējās situācijas režīms un stingrie ierobežojumi.

13
Tagi:
NBS, Latvija, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

21
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

21
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

0
(atjaunots 10:12 05.07.2020)
Saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet tādiem noziegumiem noilgums nav paredzēts.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja turpinās fiksēt nacisma noziegumu faktus, tostarp – arī saskaņā ar valsts Kriminālkodeksa 357. pantu, par glenocīdu, pastāstīja resora vadītājs Aleksandrs Bastrikins intervijā RIA Novosti.

"Izmeklēšanas komiteja aktīvi turpinās fiksēt noziedzīgo darbību faktus, kuru pamatā ir rasu pārākuma, nacisma idejas, un sniegs tiem atbilstošo tiesisko vērtējumu, arī saskaņā ar KF KK 357. pantu," viņš teica.

Bastrikins atgādināja, ka saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet 1968. gada 26. novembrī pieņemtā Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci neparedz noilgumu šiem noziegumiem.

Arhīvu dati liecina, ka okupācijas gados KPFSR teritorijā tīši nogalināti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku no civiliedzīvotāju vidus. Visi fakti vēl nav izmeklēti, vēl nav identificētas un tiesas priekšā sauktas visas vainīgās personas. Meklētāju nodaļu darbs un arhīvu atklāšana devusi iespēju noskaidrot ar civiliedzīvotāju masu slepkavībām saistīto traģisko notikumu nianses Novgorodas apgabalā, Krasnodaras novadā un Rostovas apgabalā. Pērn IK ierosinājusi krimināllietas par vairāk nekā 30 tūkstošu padomju pilsoņu slepkavībām.

Krievijas IK izmeklē nacistu noziegumus saskaņā ar valsts  un starptautiskajām tiesiskajām normām, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Krievijas izmeklēšanas pamatā ir nacionālās likumdošanas un starptautisko tiesību normas," norādīja Bastrikins, jautāts, saskaņā ar kādiem likumiem vajadzētu atbildēt par kara gados pastrādātajiem noziegumiem apsūdzētās personas.

Viņš atgādināja, ka Krievijas likumdošanā kriminālatbildība par nacistisko iebrucēju un viņu līdzskrējēju noziegumiem ieviesta saskaņā ar PSRS Augstākās padomes dekrētu no 1943 gada "Par soda mēriem vācu fašistiskajiem ļaundariem, kas vainojami par padomju civiliedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu slepkavībām un spīdzināšanu, spiegiem, Dzimtenes nodevējiem no padomju pilsoņiem un viņu līdzzinātājiem".

"Noziegumu organizētājiem un izpildītājiem dekrēts bez ierunām paredzēja augstāko soda mēru – nāves sodu pakarot. Krievijas Kriminālkodeksā ir norma par atbildību par genocīda noziegumiem, kas paredz mīkstāku pamata sodu, un ar to pieļauj krimināllikuma atgriezeniskā spēka pielietošanu," atzīmēja Bastrikins.

Nirnbergas tribunāls nesodīja visus kara noziedzniekus, dažiem izdevās paslēpties. Ir jānoskaidro visi vainīgie – gan dzīvie, gan mirušie, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Esam nosprauduši vairākus uzdevumus. Nebūt ne visus noziedzniekus tiesāka starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā un citi pēckara procesi: daudziem nežēlīgus noziegumus pastrādājušiem nacistiem diemžēl izdevās izbēgt no tiesas un izvairīties no soda," teica Bastrikins.

Viņš atzīmēja, ka jānoskaidro visi vainīgie, īstenojot soda neizbēgamības principu.

"Vienalga, viņi ir dzīvi vai ne, mums ir jānosauc šie vārdi un jāparāda, ko šie cilvēki nodarījuši," konstatēja IK vadītājs.

Amatpersonas Rietumos cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus, spriežot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu uzvarā pār fašismu, konstatēja A. Bastrikins.

"Mēs redzam virkni mēģinājumu atainot vēsturi gluži citā interpretācijā, kad, piemēram, rietumvalstu amatpersonas, apkopojot Otrā pasaules kara rezultātus, runājot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu un tīšām ignorē PSRS galveno lomu uzvarā pār fašismu, cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus," viņš teica.
0
Tagi:
Nirnbergas tribunāls, Krievija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona