Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit

44
(atjaunots 09:16 03.02.2020)
Kā Brexit pārejas periods ietekmēs Latvijas pilsoņus? Valsts Ārlietu ministrijā pastāstīja Latvijas iedzīvotājiem pastāstīja par to, kas viņus sagaida.

RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Piektdien, 31. janvārī, plkst. 23:00, Lielbritānija oficiāli pameta Eiropas Savienību, pēc trīs ar pusi gadiem kopš referenduma norises. Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) pastāstīja, kā Brexit pārejas periods ietekmēs Latvijas iedzīvotāju dzīvi, vēsta Bb.lv.

Līdz 2020. gada 31. decembrim attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju darbosies pārejas periods. Šajā periodā Anglijai, vairs nebūdama Eiropas Savienības dalībvalsts, vienalga būs ES valsts tiesības un, attiecīgi, pienākumi.

Līdzšinējā apmērā saglabāsies studiju maksas nosacījumi ES valstu pilsoņiem un piekļuve kredītiem esošajā un nākamajā mācību gadā. Braucienus uz Lielbritāniju visa 2020. gada garumā varēs īstenot līdzšinējā kārtībā. Līdz 31. decembrim nebūs nekādu izmaiņu muitas kontrolē. Tas skar gan privātpersonas, gan uzņēmumus.

ES izsniegtās autovadītāju tiesības joprojām ir derīgas Lielbritānijā.

Taču nosacījumi iebraukšanai Lielbritānijā darba nolūkos gada garumā var mainīties. Un no 2021. gada identifikācijas kartes vairs netiks atzītas par dokumentiem, kuri ir derīgi iebraukšanai.

Latvijas ĀM aicina jau šobrīd saņemt pasi Lielbritānijas robežas šķērsošanai.

Turklāt Latvijas valstspiederīgos brīdina, ka tagad ES pilsoņiem Lielbritānijā ir jāiesniedz pieteikums pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusa piešķiršanai.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Lielbritānijā ilgāk nekā piecus gadus, var iesniegt pieteikumu pastāvīgā statusa iegūšanai, savukārt tie, kas nodzīvojis Lielbritānijā mazāk nekā piecus gadus, tostarp arī tie, kas ieradīsies valstī līdz šī gada 31. decembrim, varēs iesniegt pieteikumu pagaidu statusa piešķiršanai.

Noformējieties

Iepriekš ziņots, ka desmitiem tūkstošiem Anglijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo joprojām nav piereģistrējuši šajā valstī nedz pastāvīgo, nedz pagaidu uzturēšanās statusu. Lielbritānijā dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, par ko liecina ĀM dati.

Lielbritānija izstājusies no ES
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Lielbritānijas IeM konsultante darbā ar Latvijas valstspiederīgajiem aicināja to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Iemesls ir tajā, ka jau tagad Latvijas valstspiederīgie Anglijā dažādās ikdienas situācijās sāk saskarties ar problēmām. Piemēram, grūtības rodas, kad tiek mēģināts noīrēt istabu vai māju.

Arī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā to apstiprina. Kas ir būtiski: pēc Brexit bez pastāvīgā vai pagaidu statusa mūsu tautiešiem draud pat deportācija no Lielbritānijas.

Šajā steigā britu IeM konsultante brīdināja tautiešus, lai viņi neuzķeras uz krāpnieku āķa. Jūtami aktivizējušās nelicencētas kompānijas, kas piedāvā noformēt pastāvīgā iedzīvotāja statusu par samaksu, kas svārstās no 50 līdz pat 300 britu mārciņām. Statusu var viegli nokārtot pats, izejot cauri nesarežģītai reģistrācijas procedūrai.

Visa informācija par statusa iegūšanu ir pieejama šajā mājaslapā.

44
Pēc temata
Eksperts: 2020. gads Baltijas valstu ekonomikai būs ārkārtīgi nelabvēlīgs
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Londona vēlas ar draudiem paātrināt tirdznieciskās pārrunas ar ES
Neatliekamās palīdzības mašīna, foto no arhīva

Ārsts izsauca "ātros" pēc 10 dienām: skandāls ap baltkrievu bēgļa ārstēšanu Muceniekos

23
(atjaunots 16:26 05.05.2021)
No 65 Mucenieku centra iemītniekiem 41 diagnosticēts Covid-19, slimo arī trīs darbinieki. Centra iemītnieka ārstēšanas dēļ pat izcēlies skandāls.

RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas uzliesmojums patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos izrādījies nopietnāks, nekā ziņots. Vienam no centra iemītniekiem slimības gaita ir smaga, viņa ģimene pārmet centra ārstam nevērību, vēsta LTV7 krievu valodā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka no 22. aprīļa Muceniekos noteikta karantīna, tā iemītniekus no centra neizlaiž. Infekcija fiksēta desmit centra iemītniekiem un diviem darbiniekiem. Tika ziņots, ka trīs pacienti hospitalizēti.

Tomēr atkārtota testēšana 27. aprīlī parādīja, ka Covid-19 uzliesmojums ir daudz nopietnāks, saslimušo iemītnieku skaits vismaz četrkārt lielāks, nekā ziņots.

Viens no inficētajiem – Jevgēņijs no Baltkrievijas – patlaban smagā stāvoklī ārstējas Infektoloģijas centrā. Viņa tuvinieki uzskata, ka centrā strādājošā ārsta nevērība nav ļāvusi saņemt palīdzību laikus.

Vīrieša tuvinieki pastāstīja, ka viņš juties slikti jau 16. aprīlī, pie centra ārsta izdevies nokļūt tikai 19. aprīlī, kad jau četras dienas temperatūra turējās 38 grādu līmenī, un ar paracetamola palīdzību to pazemināt neizdevās "Ārsts teica dzert paracetamolu, gulēt. Izmeklēšanas nebija," pastāstīja bēgļa sieva.

20. aprīlī viņa stāvoklis pasliktinājās, sāpēja kakls, bet ārsts pēc apskates paziņojis, ka kakls esot "normāls", un ieteicis joprojām dzert paracetamolu.

Divas dienas vēlāk temperatūra pacēlās līdz 39. "Ārsts izklausīja un teica, ka viss esot normāli. Jevgēņijs sūdzējās, ka trūkst elpas. Pēc skandāla vakarā ārsts atnesa antibiotikas," stāsta tuvinieki.

Tikai 22. aprīlī veikts Covid-19 tests, taču tā rezultāti pazuduši, un ārsts par tiem neko nezina.
26. aprīlī vīrieša pašsajūta, pēc tuvinieku vērtējuma, kļuva kritiska. "Tikai pēc skandāla ārsts piekrita izsaukt ātros," stāsta Jevgēņija tuvinieki.

"Ātrie" nogādāja pacientu slimnīcā, kur viņu tūlīt pieslēdza pie skābekļa – viņš vairs nespēja elpot patstāvīgi. Konstatēts Covid-19 un abpusēja vīrusu pneimonija ar komplikācijām. Arī viņa sieva un bērns ir saslimuši.
Centra vadītājs Pēteris Grūbe komentāros LTV7 pastāstīja, ka par situāciju ir informēts, taču pagaidām negribētu spriest, vai tuvinieku teiktais atbilstot patiesībai.

Viņš atklāja, ka saslimšanas gadījumi ir, taču situācija esot stabila un tiekot kontrolēta. Centrs sadarbojas ar SPKC, ar Veselības ministriju, ar neatliekamo palīdzību. Centrā ir ārsts un divas māsas, ārsts ierodas nepieciešamības gadījumā, izmeklē pacientus, māsas pastāvīgi seko iemītnieku veselībai.

Grūbe atzīmēja, ka ģimenes ārsts apmeklē centru uz četrām stundām trīs reizes nedēļā, vajadzības gadījumā biežāk, un pretenziju pret viņa darbu neesot.

Tomēr vairāki informācijas avoti pastāstīja LTV7, ka bēgļi vairākkārt sūdzējušies par ārstu PLMP, bet centra vadītājs paziņoja, ka nav redzējis dokumentālus sūdzību apstiprinājumus.

Sabiedriskais aktīvists Egils Grasmanis, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" vadītājs, konstatēja, ka palīdzībā bēgļiem nav izstrādāta sistemātiska pieeja, šajā jomā nav nevienas atbildīgās amatpersonas, tāpat kā vienas iestādes, kas darbu koordinētu.

23
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Apvidnieku vietā - varonīgums un radoša pieeja: kā Latvijā strādā NMPD mediķi
Parādījušās jaunas iespējas: pieraksts vakcinācijai tagad ir ērtāks
"Mucenieku" centra bēgļiem izdomāti īpaši sodi
Gāzes plīts, foto no arhīva

Jauni gāzes tarifi: SPRK pastāstīja, kam valstī augs rēķini

29
(atjaunots 15:58 05.05.2021)
No 1. jūlija gāzes plīšu īpašnieki maksās vairāk – vidēji ģimenei, kas patērē 4 kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša rēķins pieaugs par 1,24 eiro (bez PVN).

RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS "Gaso" jaunos dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifus. Tie stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Vairāku kategoriju patērētājiem gāzes cenas pieaugs, liecina informācija regulatora vietnē.

Dabasgāzes padeves pakalpojumu maksājums sastāv no divām daļām – fiksētās (tā tiek noteikta saskaņā ar atļautā pieslēguma jaudu) un mainīgās (atkarīga no patērētās gāzes apjoma). Apstiprinātie tarifi sadalīti astoņām patērētāju grupām atbilstoši izmantotās dabasgāzes apjomam.

Mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi ēdiena gatavošanai, fiksētā maksa būs par 0,93 eiro (bez PVN) mēnesī augstāka nekā līdz šim. Savukārt tarifa mainīgā daļa (maksa par patēriņu) būs zemāka visām grupām, izņemot grupu ar zemāko vidējo patēriņu – mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi ēdiena gatavošanai.

Vidēji ģimenei, kas patērē dabasgāzi 4 kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša rēķins pieaugs par 1,24 eiro (bez PVN). Mājsaimniecības, kas gāzi izmanto apkurei un patērē relatīvi vairāk – sākot no 210 kubikmetriem (100-120 kvadrātmetru platības apkurei) mēnesī, izmaksas nemainīsies vai nedaudz samazināsies.

AS "Gaso" skaidro, ka tarifa palielināšanās skaidrojama ar kopējo izdevumu pieaugumu personāla vajadzībām, tostarp – sistēmas montāžniekiem un iekārtu operatoriem.

"Pēdējos gados novērots straujš dabasgāzes patēriņa kritums ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā un augsts fiksēto izmaksu īpatsvars gāzes piegādē, kas nemainās atkarībā no piegādātā gāzes apjoma," atzīmēts SPRK materiālā.

29
Tagi:
cenas, Latvija, gāze
Pēc temata
Rekordzems tarifs Rīgā: gāzes cenas mainās trešo reizi četru mēnešu laikā
PEESA jums, nevis gāzi. ASV draud Eiropai ar stāsta beigām
Latvija uzstāda jaunu rekordu gāzes lētuma ziņā: jaunie tarifi stājas spēkā no 1. jūlija
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

0
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

0
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā