Bērni bērnu dārzā, foto no arhīva

Pat latviešu grupā runā krieviski: Saeimas deputāts par Latvijas bērnudārziem

34
(atjaunots 13:31 02.02.2020)
Latviešu bērnudārzos bieži vien nepietiek brīvu vietu, tādēļ bērnus nākas sūtīt nacionālo mazākumtautību bērnudārzos, bet tur runā krieviski: Saeimas deputāts Edgars Kucins pastāstīja par izglītības reformas bezjēdzību.

RĪGA, 2. februāris – Sputnik. Saeimas deputāts no "Saskaņas" Edgars Kucins pastāstīja par jaunā Vispārējās izglītības likuma bezjēdzību Latvijā, raksta Mixnews.lv.

Viņš atzīmēja, ka patiesībā likums, kurš nosaka iespēju iegūt izglītību Latvijā valsts valodā, tika pieņemts jau 1998. gadā, un šoreiz Latvijas valdība nav izdomājusi neko jaunu, tikai šis likums nestrādāja un būtībā nestrādā. To viņš noskaidroja pēc savas pieredzes.

Kucins pastāstīja, ka viņa dēls iet latviešu bērnudārzā. Taču no 23 bērniem grupā tikai daži runā latviski. Paradoksāli ir tas, ka krieviski runā pat tajā grupā, kur bija domāts, ka runā tikai valsts valodā.

Tādēļ, neraugoties uz to, ka Vispārējās izglītības likums paredz, ka izglītībai, tostarp Latvijas bērnudārzos, jābūt nodrošinātai valsts valodā, vietu trūkuma latviešu bērnudārzos dēļ bērniem nākas iet krievu grupās, kur vietu skaits ir lielāks.

Sevišķi tas skar Rīgu un Daugavpili.

Turklāt Kucins uzsvēra, ka patlaban Daugavpilī nepietiek 144 pedagogu, kuri varētu strādāt latviešu valodā. Savukārt krievu grupās šobrīd ir 37 brīvas vietas.

Iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notika kārtējā Nacionālās apvienības piedāvāto Izglītības likuma grozījumu apspriešana, kuri paredz obligātās latviešu plūsmas organizēšanu Latvijas bērnudārzos.

Taču kā Sputnik Latvija intervijā skaidroja Latvijas Skolu ar krievu mācībvalodu asociācijas pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas Konstitucionālās padomes nacionālo mazākumtautību lietās loceklis Konstantīns Čekušins, šis ir ideoloģisks lēmums, kurš absolūti nebalstās uz reālām cilvēku vajadzībām un iespējām.

Latvijas valdība nospraudusi ar noteikumiem latviešu valodas izmantošanu kā galveno rotaļu valodu bērniem līdz piecu gadu vecumam visās Latvijas Pirmsskolas izglītības iestādēs. Eksperti jau brīdinājuši, ka izglītības likvidēšana nacionālo mazākumtautību valodās pasliktinās izglītības kvalitāti Latvijā.

Krievija devusi asi negatīvu vērtējumu Latvijas izglītības iestāžu pārejai uz mācībām tikai un vienīgi valsts valodā. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka šāds solis ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību ievērošanas jomā.

34
Pēc temata
Krievus nicināt, bet paši angļu valodu nezināt: latviete izsmēja emigrantus
Eirodeputāts no Latvijas vēlējās pasūdzēties par airBaltic un "sāka cienīt" krievu valodu
"Latviešu diskriminācija": Austrumu slimnīcas zvanu centru izkritizēja par krievu valodu
Sasveicinos latviski, bet atbild man krieviski! Latviešus šokē Bolderāja
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

5
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

5
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

10
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

10
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink