Mikroblogu vietnes Twitter lapa uz planšetdatora ekrāna, foto no arhīva

Sāciet ar partiju solījumiem: Latvijā vēlas ieviest kriminālatbildību par viltus ziņām

74
(atjaunots 15:26 31.01.2020)
Daži Saeimas koalīcijas deputāti iesnieguši parlamentam Krimināllikuma grozījumus, kuri paredz kriminālo atbildību par viltus ziņu izplatīšanu savtīgos nolūkos.

RĪGA, 31. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Saeima iesniegusi komisijām Krimināllikuma grozījumus, kuri paredz kriminālās atbildības ieviešanu par viltus ziņu izplatīšanu Internetā. Opozīcija debatēs pierādīja, ka viltus ziņām grozījumu esošajā redakcijā var tikt pielīdzināti partiju priekšvēlēšanu solījumi.

Tas ir kiberhuligānisms!

Ieviest kriminālatbildību par "viltus ziņām" vai nepatiesu informāciju Latvijas Interneta segmentā piedāvāja deputātu grupa ar Uldi Budriķi priekšgalā (Jaunā konservatīvā partija). Viņam pievienojās arī daudzi Nacionālās apvienības deputāti.

Motivējot kolēģus atbalstīt grozījumus, Budriķis tostarp sacīja: "Latvijas informatīvajā telpā popularitātes pieaugumu arvien vairāk piedzīvo tā dēvētās klikšķu ķeršanas tīmekļa vietnes. Tās nav reģistrētas kā masu saziņas līdzekļi likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" izpratnē, taču mēģina iekarot reklāmas tirgu, savā saturā apzināti iekļaujot provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju…"

Politologs Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Tālāk sekoja piemēri: "No marta otra valsts valoda būs krievu valoda". Tālāk: "No 1. marta par ieeju skolā bērniem būs jāmaksā 1 eiro"… "Mediķi brīdina: februāra sākumā gaidāms koronavīrusa uzliesmojums Latvijā"… "Cēsīs reģistrēti pirmie koronavīrusa gadījumi," uzskaitīja piemērus Budriķis.

Deputāts secina: tas ir kiberhuligānisms. "Šis ir kiberhuligānisms. Tam ir mantkārīgs raksturs, jo šo ziņu ievietotājs gūst labumu un... no šo aplamo ziņu ievietošanas. Šādu ziņu veidošana un atsevišķu tīmekļa vietņu veidošana ir atkal ar mantkārīgu raksturu. Šis kiberhuligānisms ir salīdzinoši jauna tendence. Likumdevējs par šāda veida kiberpārkāpumiem nav paredzējis nekādu atbildību," sacīja Budriķis. Pēc viņa teiktā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā nedaudz ir teikts par viltus ziņu izplatīšanu, taču viņš uzskata, ka ir skaidrāk jānosaka atbildība par šāda veida pārkāpumiem, jo dažkārt šādas ziņas tiek izplatītas ar mērķi pārkāpt sabiedrisko kārtību un mieru kibertelpā, materiālā labuma gūšanai.

Arī priekšvēlēšanu solījumi?

Deputāts Aldis Gobzems paziņoja, ka grozījumi ir slikti sagatavoti, un paskaidroja, kādēļ (viņa uzstāšanos vairākkārt pārtrauca ar smiekliem un aplausiem sēžu zālē).

"JKP rakstveidā, mutvārdos solīja "3 × 500". Tā ir viltus ziņa vai nav viltus ziņa? Tā raisīja trauksmi sabiedrībā? Un vai tā bija mantkārīgā nolūkā, lai iekļūtu Saeimā? JKP solīja pensijas 200 eiro minimālās no 2019. gada. Tas raisīja trauksmi pensionāros? Tas bija mantkārīgā nolūkā, lai jums būtu amati? Bija. Atbilst šim Krimināllikuma pantam!" sacīja Gobzems.

Deputāts minēja vēl kādu piemēru: "Šorīt sociālajā tīklā Daniels Pavļuts ievieto ziņu: "Mēs cīnāmies par PVN samazināšanu medikamentiem." Viņš pats balsoja, balsojot "atturoties", kas ir "pret". Tā ir viltus ziņa? (Starpsauciens: "Jā!") Mantkārīgā nolūkā, lai viņš būtu frakcijas vadītājs un būtu ar attiecīgu algu, ja."

Tālāk – par nepatiesas informācijas izplatīšanu: "Tātad visi, kas ir nošērojuši Daniela Pavļuta ierakstu, ka viņš cīnās par PVN samazināšanu vai JKP solījumus "3 × 500" un par 200, tie visi arī cietumā uzreiz ir jāliek. Tā tas sanāk pēc šīs redakcijas."

Nobeigumā deputāts atzīmēja, ka viņš, protams, nesveic viltus ziņu izplatīšanu medijos, tomēr aicina sagatavot kvalitatīvāku likumprojektu: "Es, protams, esmu par to, ka izplatīt nepatiesību presē nevajag, bet es aicinu jūs, pirms jūs sagatavojat šādus jautājumus, ne tikai visus iznīcināt, visus ielikt cietumā, bet visupirms stiprināt ne tikai vārdos, bet arī darbos, stiprināt medijus, stiprināt mediķus, pildīt savus solījumus un neizplatīt viltus ziņas, kas ir pilnas jūsu partiju programmas," teica Gobzems.

Rezultātā "par" piedāvājumu nosūtīt grozījumus izskatīšanai komisijās nobalsoja 52 parlamenta deputāti, pret uzstājās 25.

74
Pēc temata
NATO pateica "vajag"! Latvijā plāno pastiprināt sociālo tīklu cenzūru
Par baumām draud cietums: kāpēc Swedbank klienti metās izņemt naudu no kontiem
Bruņojies ar sīkrīku un ļoti bīstams, jeb Latvijas armijas nākotne
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

22
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

22
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

24
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

24
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna