Starptautiskās militārās mācības Saber Strike Latvijā

Latviju neizglābs 6 tūkstoši karavīru: igauņu ģenerālis par obligāto dienestu un krieviem

74
(atjaunots 17:06 29.01.2020)
Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris Ants Lāneotss pastāstīja, kā sastrīdējies ar kolēģiem Latvijā par profesionālo armiju.

RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Latvieši neaptver, ka profesionāla armija ar sešiem tūkstošiem kareivju nespēj aizsargāt valsti, Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris Ants Lāneotss paziņoja diskusijā telekanāla EWTV+ pārraidē "Sava taisnība". Par pieņemamāku variantu viņš uzskata obligāto karadienestu, un pauda pārliecību par Igaunijas armijā iesaukto krievu kareivju lojalitāti.

Viņš atklāja, ka šajā jautājumā pat sastrīdējies ar latviešiem. "Viņi nekādi nesaprot, ka profesionāla armija ar sešiem tūkstošiem kareivju nespēj aizsargāt Latviju," Lāneotsa teikto citēja InoSMI.

Savukārt Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Indrejs Sirels atzīmēja, ka iesaukuma dēļ valstī pat mazinātas prasības pret potenciālo jaunkareivju veselības stāvokli. "Līdz 2026. gadam mēs gribam palielināt iesaucamo skaitu līdz 4 tūkstošiem gadā. Ir jānodrošina plašāks jauniesaucamo sociālais loks," viņš ieteica.

Arī Lāneotss atzina, ka prasības ir mazinātas: "Mēs patiešām mazliet vājinājām medicīniskās prasības obligātajam karadienestam. Kāpēc? Mums ir ziemeļu kaimiņš, kas uzvarēja Otrajā pasaules karā un nosargājās Pirmajā pasaules karā. Viņiem katru gadu obligātajā karadienestā iet 92% iesaucamo. Krievija var atļauties neiesaukt armijā tos, kam ir veselības problēmas. Taču Igaunijā mazāk nekā 50% potenciālo iesaucamo sāk obligāto karadienestu, pārējie izvairās. Trešā daļa puišu iet dienēt brīvprātīgi. Vajag vienkārši paplašināt jauniešu kontingentu, kuri iziet obligāto dienestu," viņš teica.

Viņi pauda pārliecību arī par krievu tautības kareivjiem obligātajā karadienestā.

"Esmu pārliecināts par mūsu krieviem! Kad viņi saprot, ko vajag aizstāvēt un jūtas kā daļa no viena vesela, es domāju, ka esmu par viņiem pārliecināts," teica Sirels.

"Protams! Es par to pat nešaubos. Ja jau viņi ir iestājušies armijā, viņi uzskata Igauniju par savu dzimteni, ko vajag aizstāvēt. Un problēmu nav!" viņam piebalsoja Lāneots.

Pēc viņa domām, svītra jānovelk nevis starp igauņiem un krieviem, bet gan tiem, kuri iestājušies armijā, un tiem, kuri ne.

"Ja kareivis nav ieradies, tas nozīmē, ka viņš ir pretinieks," uzsvēra ģenerālis un atgādināja piemērus no pagātnes: "Paskatieties atpakaļ, kad Krievijas nācija sadalījās baltgvardos, sarkanajos un pārējos. Tas pats tagad notiek Ukrainas austrumos. Te ir nozīme pārliecībai – kareivis atnāks vai neatnāks," viņš teica.

Iepriekš līdzīgu viedokli par krievvalodīgajiem armijā pauda arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Armijā mēs nešķirojam cilvēkus pēc etniskās pazīmes, mums ir daudz cilvēku, kuri nav etniskie latvieši, un neredzu problēmas armijā, tur viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Par otro (kas attiecas uz pilsonisko sabiedrību – red.) būšu mazliet cinisks, taču lojalitāte šeit (militāra konflikta gadījumā – red.) nav galvenais jautājums, galvenais ir – gribat dzīvot vai ne. Nav svarīgi, cik lojāli esat, ja būs krīze, nedod Dievs, karš, raķetes vai bumbas jums neprasīs, vai esat ļoti lojāls Latvijas valstij vai neesat. Ja gribat būt gatavi aizsargāt savas ģimenes no uzbrucējiem, labāk turieties visi kopā valstī. Es domāju, dažiem slāņiem tas, iespējams, palīdzēs kļūt lojālākiem, ja tādu nav," konstatēja Pabriks.

74
Pēc temata
Lai NATO skauž: Latvijas armija aicina sievietes dienēt
Bruņojies ar sīkrīku un ļoti bīstams, jeb Latvijas armijas nākotne
Kara gadījumā Igaunijā krievus iesauks armijā līdz ar citiem iedzīvotājiem
Bergmanis: obligātais militārais dienests izjauks Latvijas armiju
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

32
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

32
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

7
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums