Lietus

Zinātnieks: Latvijai nav jābaidās no globālās sasilšanas, ir nopietnākas problēmas

468
(atjaunots 16:11 27.01.2020)
Speciālists klimatiskās politikas jautājumos Andrejs Ribalovs pastāstīja, ka Latviju gaida daudz nopietnāka problēma, nekā klimata pārmaiņas.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Galvenās grūtības Latvijā radīs nevis manāmās klimata pārmaiņas, bet gan klimata mitruma pieaugums. Tas ir daudz bīstamāks faktors, uzskata klimatologs, speciālists klimatiskās politikas jautājumos Andrejs Ribalovs, raksta "MK Latvija".

Pēc viņa domām, pat saimnieciskās darbības apturēšana neapstādinās klimata procesus.

"Paleoklimatiskie pētījumi, principā, jebkādi ilgtermiņa procesi liecina, ka klimats mainās visā cilvēces vēsturē un visā Zemes vēsturē. Mes redzam to, kas zināmā mērā pagaidām nav saprotams, nav pietiekami skaidras zinātniskās izpratnes, cik lielā mērā pašreizējā sasilšana saistīta ar faktoriem, kas nav saistīti ar mums," pastāstīja Ribalovs.

Analītiķis uzsvēra, ka klimata sasilšana Latviju neapdraud, jo patlaban tā ir relatīvi auksta valsts. Lielākas bažas rada mitruma pieaugums. Latvijā ir liels skaits upju ar zemiem krastiem, kā arī virkne hidrotehnisku būvju.

Ribalovs atzīmēja, ka Latvijai būtu nepieciešams prognozējams klimata pārmaiņu modelis, lai attīstītu hidrotehnisko sistēmu, saprastu, kur būvēt jaunus dambjus un tā tālāk.

"Paturēsim prātā arī krasta būves un visu, kas saistīts ar ostu infrastrukturu. Mainās arī vējš, vētru skaits un daudz kas cits... Tātad būs jāpadomā nevis par karstumu, bet gan par mitrumu," akcentēja speciālists.

Tropiskās naktis

Pēc zinātnieka domām, tuvāko 100-200 gadu laikā klimats uz Zemes kļūs komfortablāks. Piemēram, Ziemeļāfrika un arābu reģions kļūs vēsāks un mitrāks, bet ziemeļvalstīs kļūs siltāks.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un metodoloģijas nodaļas vadītāja Svetlana Aņiskeviča apstiprināja, ka tuvākajā laikā ziemas Latvijā kļūs siltākas un mitrums pieaugs.

Latvijas Meteoroloģijas centrs ir aprēķinājis tā saucamos klimata pārmaiņu scenārijus, un uz to pamata iespējams secināt, kāds būs klimats gadsimta beigās, viņa atklāja. Speciāliste konstatēja, ka vidējās pārmaiņas var būt nozīmīgas, pieaugs vidējā temperatūra un gaisa temperatūra. Visvairāk, pēc viņas domām, pieaugs minimālā temperatūra – līdz pat +10 grādiem. Tātad ziemas, pēc viņas vārdiem, būs daudz siltākas.

Aņiskeviča ir pārliecināta, ka mainīsies arī tropisko nakšu skaits. Piemēram, agrāk tropiskās naktis Latvijā tikpat kā nebija novērotas, taču līdz gadsimta beigām to skaits varētu sasniegt pat 15 gada laikā.

Lielākie nokrišņi būs vērojami ziemas periodā, tie var pieaugt līdz 50%. Ziemas Latvijā būs apmākušās, visbiežāk būs novērojams lietus.

Iepriekš vēstīts, ka eksperti prognozē: tuvākajos gados jūra Rīgas līča akvatorijā nesīs virkni nelaimju – cilvēki zaudēs mājas un ceļus.

Ar katru gadu jūra samazina Latvijas sauszemes teritoriju. Tuvākajos gadu desmitos Latvijas teritorija saruks aptuveni par 9,2 kvadrātkilometriem.

468
Pēc temata
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
Jūra turpina "ēst" Latvijas krastu: Kurzemē jauns nogruvums
Zemnieki Latvijā spiesti pielāgoties klimata pārmaiņām dabā
Meteorologi uzskata: aizvadītā desmitgade bija pati karstākā
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

0
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

0
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

13
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

13
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā