Rīga

Maksa par dzīvokli Rīgā pieaugs

174
(atjaunots 10:43 27.01.2020)
Latvijā ir 110 970 dzīvokļu uz svešas zemes. Uz saimnieka zemes uzbūvēto saudzstāvu ēku iedzīvotāji kļuvuši par "zemes baronu" ķīlniekiem. Likums, kas aizstāv vienkāršos cilvēkus, iestrēdzis Tieslietu ministrijā.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Pērn Satversmes tiesa atcēla pakāpenisko maksas pazemināšanu par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām no 6% līdz 3% no zemes gabala kadastrālās vērtības. Līdz 2019.gada 1.maijam vēl bija spēkā samazināšana 4% apmērā gadā, taču kopš tā laika iedzīvotāji ir spiesti apmaksāt "pilno tarifu". Ja strīds starp īrniekiem un "baroniem" nokļūst tiesā, tā nosaka maksu 6% apmērā, stāsta bb.lv.

Tieslietu ministrija sagatavojusi jaunu likumprojektu, kas iemūžina maksu 4% apmērā. Saprotams, ka iedzīvotājiem tā tomēr būtu labāk, nekā maksāt 6%. Tikai projekts vēl joprojām iestrēdzis un kustas uz priekšu vien palēnām.

Likums vēl ir ceļā

Nesenajā Saeimas Valsts pārvaldes lietu komisijas sēdē deputāti iepazinās ar TM piedāvājumu noteikt piespiedu nomas maksu īpašumu attiecībās.

TM pārstāvji norāda: valsts sekretāru sapulcē likums apspriests 2019.gada 13.jūnijā. Februārī to cer saskaņot ministriju apspriedē.

Komisijas pārstāvis, deputāts Valainis ierosināja iesniegt projektu Saeimā, pat ja tas netiks saskaņots. Taču domāsim reāli, godātie lasītāji. Līdz šim "baroniem" izdevies atrisināt sev par labu virkni svarīgu jautājumu. Kāpēc būtu jādomā, ka viņu iespējas pēkšņi ir pagaisušas? Tieši šajā mirklī?

Vienlaikus arī paši zemes īpašnieki ir sarosījušies un gatavo savus ierosinājumus.

Izdevīgs piedāvājums

Kāds uz saimnieku zemes uzbūvētas mājas iedzīvotājs publicēja sociālajos tīklos kārtējo "laimes vēstuli" no zemes īpašnieka ar piedāvājumu izpirkt zemi un, tā sakot, gulēt mierīgi. Vēstules saņēmējs bija neizpratnē – ko darīt ar vēstuli, kā to saprast – vai autors raksta taisnību, vai, kā parasti...

Uzņēmuma "Pilsētas zemes dienests" vēstule adresēta mājas iedzīvotājiem Vaidavas ielā. Tajā norādīts, ka 2018.gadā bijušais mājas pārvaldnieks nodevis īpašuma pārvaldi "Rīgas namu pārvaldniekam" (RNP) un kopš tā laika nav noslēgts līgums ar zemes īpašniekiem par zemes nomu. Ir tikai pagaidu vienošanās par nomas maksas uzkrājumu izveidi.

Zemes īpašnieks ierosina noslēgt līgumu ar viņu un iekasēt nomas maksu, taču tā tiks it kā ieskaitīta zemes izpirkšanas fondā. Tātad, kad iedzīvotāji būšot gatavi pilnībā izpirkt zemi (pie tam viņš atgādina, ka procedūra līdz ar visām saskaņošanām un sapulcēm nenotiek ātri), jau būšot izveidots jūtams pamats pirkumam. Tad pirkums it kā iznāks ar atlaidi.

Lai to saņemtu, līgums jāparaksta līdz 2020.gada 27.janvārim.

Vēstulē zemes īpašnieku pārstāvji piedāvā vairākus zemes gabala izpirkšanas variantus. Vienā – par kadastra vērtību, abos pārējos – par summu, kas pārsniedz kadastra vērtību 2020.gadā. Tomēr visos variantos minēts, ka iedzīvotājiem aprēķinātā nomas maksa, ko viņi maksās vismaz nākamos 8-9 mēnešus, tiks ieskaitīta zemes izpirkuma maksā, ja lēmums par izpirkumu tiks pieņemts tuvāko 3 gadu laikā. Pēc zemes īpašnieku domām, tas ir izdevīgi.

"Pilsētas zemes dienesta" pārstāvis Normunds Šlitke sarunā ar LTV7 jau atzīmēja, ka, viņuprāt, 3 gadi ir optimāls laiks lēmuma pieņemšanai un mājas izpirkšanai. Viņš atgādināja, ka daudzi jau pērn izpirkuši zemi un tas esot izdevīgi – dzīvoklis kļūst par 7% dārgāks.

Ko darīt?

Margarita publikācijas komentāros apstiprināja: "Mēs arī saņēmām. Purvciems. Kāpēc viņš sūta tādas vēstules mums, nevis RNP, ja viņam ir līgums ar RNP, nevis ar iedzīvotājiem? Tas ir, viņš darbojas aiz RNP muguras un grib patstāvīgi savākt nomas naudu. Biedē, ka mūsu samaksātā nauda ir gājusi bojā PNB bankā un mums nāksies vēlreiz maksāt viņam par nomu par agrākajiem gadiem."

Darja bija sašutusi par mājas pārvaldnieku: "Līgums nav pagarināts jau trīs (!!!) gadus. Apsaimniekošanas līgumā norādīts, ka tas ir viņu tiešais pienākums!!! Vienīgais līgums, ko viņi var noslēgt saimnieku vārdā!"

Par pašu vēstuli viņa izteicās emocionāli un necenzētiem izteicieniem.

Viedoklis – nevajag parakstīt!

Biedrības "Tauta pret zemes baroniem" pārstāvis Vladimirs Tkačenko skaidro pašreizējo situāciju. Pēc viņa domām, nekur skriet nevajag:

"Pirmkārt: Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu par nomas attiecību nomaiņu pret servitūtu (lietošanas tiesībām) ar vienoto likmi 4% apmērā no kadastra vērtības.

Otrkārt: patlaban tiek izskatīts jauns daudzdzīvokļu dzīvojamo māju zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanas noteikumu variants, un, iespējams, zemes kadastrālā vērtība samazināsies, nevis pieaugs.

Treškārt: Šlitke apzināti neslēdz līgumus ar RNP (nodokļi, nomas maksas likmes), lai arī RNP to regulāri piedāvā.

Ceturtkārt: individuālu rēķinu var izrakstīt tikai ar iedzīvotāju piekrišanu, ja atbilstošais lēmums pieņemts kopsapulcē (pretējā gadījumā iespējama dubulta maksa zemes īpašniekam un pārvaldniekam).

Piektkārt: tā kā likums patlaban nenosaka nomas maksas likmi, individuālie nomas līgumi nav iespējami (dažādas tiesas var noteikt atšķirīgu likmi)".

Viņš sniedza skaidrojumu arī par līguma trūkumu:

"Šlitkes kungs nevar vienoties ar RNP. Strīds ir par nomas maksas likmi. Šlitke vēlas 6$, RNP pieprasa 4%. protams, Šlitkes kungam nauda ir vajadzīga, un viņš nolēmis izsūtīt vēstules (iedzīvotajiem). Un vēstulēs nav ne runas par 4%."

Sarunā ar LTV7 to apstiprināja arī pats Normunds Šlitke:

Viņš norādīja, ka procents neesot aprēķināts, esot fiksēta maksa, kas vidēji sasniedz 5,9-6%. Tas esot atkarīgs no mājas.

Savukārt RNP norāda: lai arī, pēc viņu domām, likums ļauj zemes īpašniekiem noslēgt individuālus līgumus, dzīvokļa īpašnieks pie tam pārmaksās apmēram pusotru reizi. Tātad tas nepārprotami ir neizdevīgi.

Starpposma finišs

Patlaban vairāki opozīcijā strādājošie politiķi aicina ignorēt "baronu" piedāvājumus. Tikai vara, ar kuras palīdzību Latvijā risinās sistemātiskie jautājumi, nav viņu rokās.

Fonā jūtamas bažas: nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināta noma (un citi nodokļi), tuvākajā laikā mainīsies. Un diezin vai tā samazināsies.

174
Pēc temata
"Rīgas namu pārvaldnieks" klientu nauda varētu iestrēgt PNB Bankā
Stājieties rindā: "Rīgas namu pārvaldnieks" nespēs ātri atgūt naudu no PNB bankas
Daudzdzīvokļu namu īpašniekiem pieprasīts zemes nomas maksas parāds
Dzīvokļu īpašniekus Rīgā šokējuši "Jaungada pārsteigumi" par 400 eiro
Palāta slimnīcā, foto no arhīva

Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi

43
(atjaunots 16:13 28.10.2020)
Latvijas Veselības ministrija atbildējusi uz "Saskaņas" deputātu pieprasījumu par veselības aprūpes sistēmas gatavību koronavīrusa epidēmijas otrajam vilnim.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Covid-19 jaunā uzliesmojuma apstākļos Veselības ministrija atzinusi, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogotas par 90%) ārsti varētu likumīgi atteikt ārstēšanu senioriem (vecākiem par 75 gadiem) un hroniskiem slimniekiem. Iepriekš par tādu scenāriju ziņoja Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija. Oficiālā atbilde partijas "Saskaņa" deputātu grupai liecina, ka koronavīrusa otrais vilnis resoram sagādājis pārsteigumu.

VM norāda, ka MPVI sadales principiem pandēmijas periodā ir ieteikumu raksturs, tie minēti Valsts katastrofu medicīnas plāna 24. pielikumā, kas attiecas tikai uz pandēmiju. Patlaban Latvijā ir 596 šādi aparāti – par 42 vairāk nekā gadu iepriekš.

Var pietrūkt gultasvietu

No 8845 valstī esošajām gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (aizņemtas par 70-75%), pie tam reanimācijas vietas aizņemtas pat mazāk: par 65-66%. 2. un 3. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās ir 272 vietas, un 220 vietas – 1. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās. Līdz šim bija vien atsevišķi pacienti smagā stāvoklī, un stacionārā tika nogādāts tikai katrs desmitais inficētais. Taču, apstiprinošajiem testu rezultātiem pieaugot virs 3% no veiktajiem testiem, epidēmija kļūst nekontrolējama, tātad gultasvietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

Šajā brīdī atmiņā ataust fakts, ka neatkarības periodā Latvija iegāja ar augstāko slimnīcu gultasvietu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju starp PSRS republikām (1987. gadā – 1424 vietas), bet līdz 2014. gadam samazināja šo skaitu gandrīz trīskārt (567), bet patlaban – pat vairāk (453).

Koronavīrusa pacientus hospitalizē trijās universitātes slimnīcās un četras reģionālās. Katram gadījumam gatavas ir arī citas, mazāk apgādātas klīnikas. Pie tam tikai 15. septembrī no neparedzētiem izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem valdība piešķīra 1,4 miljonus eiro Daugavpils reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai, izolatoriem un pacientu plūsmu sadalei. 90 tūkstoši eiro piešķirti Vidzemes slimnīcai tādiem pašiem steidzamiem darbiem, bet reanimācijas paplašināšanai, izolatoram un pacientu plūsmu sadalei 2021. gadā piešķirs 2,8 miljonus.

Uz apropriācijas rēķina (atlikušo budžeta līdzekļu pārdale gada beigās) 6,1 miljons eiro tiks piešķirts Stradiņa slimnīcai, lai nodrošinātu jaunā korpusa A2 funkcionēšanu, kā arī veikt renovāciju 15., 32 un 109. korpusā. No nākamā gada VM sāks lielus būvdarbus galvenajā universitātes slimnīcā un piešķirs minēto korpusu renovācijai 29,5 miljonus eiro.

Bērnu republikāniskajai klīniskajai slimnīcai steidzami piešķirs 120 tūkstošus eiro – pamatkapitālā, bet 2021. gadā ieplānota ambulatorā korpusa būvdarbi ar uzņemšanas nodaļu un diagnostikas nodaļu par 10,1 miljonu eiro.

Varētu teikt, ka šajā gadījumā nelaime palīdzējusi. Pandēmijas apstākļos slimnīcām ir vieglāk saņemt naudu nepieciešamajam remonta un būvdarbiem, taču veselības aprūpes attīstības stratēģijas valstī nav vēl joprojām. Vairākas reģionālās slimnīcas (Ludzas, Bauskas) tika izremontētas un apgādātas par Eiropas naudu, pēc tam – slēgtas. Bērnu slimnīcu "Gaiļezers" slēdz, lai uzbūvētu jaunu korpusu Vienības gatvē, jo esot grūti vadāt dokumentus no vienas slimnīcas uz otru – tā pavisam nopietni tika skaidrots, kāpēc tiek likvidēta viena no mūsdienīgākajām slimnīcām valstī ar bezbarjeru telpu pacientiem, liftiem, labu infrastruktūru...

Tātad no VM atbildes kļūst skaidrs: ir gandrīz nereāli sadalīt slimnieku plūsmas lielākajās slimnīcās pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma gaitā. Taču resors vēsta deputātiem, ka rekomendācijas, kā rīkoties ambulatorajās iestādēs un kā soli pa solim uzvilkt un novilkt individuālās aizsardzības līdzekļus, izsūtījis Slimību kontroles un profilakses centrs un  Veselības inspekcija.

Masku pietiks. Mēnesim vai diviem?

Būtu labi, ja Veselības ministrija izsūtītu tos pašus individuālās aizsardzības līdzekļus, ko agrāk katrai slimnīcai bija jāiegādājas pašai, bet martā to iepirkums un sadale bija organizēti centralizēti. Drīz vien atgriezīsies prakse "katrs par sevi" - nesen valstī ienāca pēdējā par budžeta naudu iepirktā IAL partija. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sāka celt trauksmi par šo jautājumu jau pirms divām nedēļām.

Jautājums nav tikai par naudu, kuras IAL iepirkumiem pandēmijas periodā vajag daudz vairāk. Kad pieprasījums visā pasaulē pieauga, slimnīcām vienkārši nebija iespēju veikt iepirkumus.

Partneriem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves piešķirtas līdz gada beigām, stāstīja Valsts Veselības dienesta pārstāve Ginta Ozoliņa. Viņa apgalvoja, ka ģimenes ārstu prakses un feldšeru punkti nodrošināti ar sejas maskām, respiratoriem un aizsargbrillēm, stomatologi, mājas palīdzības dienesti un sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti nodrošināti ar maskām un respiratoriem.

No Veselības ministrijas vēstules izriet, ka IAL rezerve vērtējama kā "apmierinoša" un ar to pietiks diviem mēnešiem vai vienam. Acīmredzot, patēriņa vērtējums tika veikts, ņemot vērā pavasara datus, ko pašreizējā statistika pārsniedz dienu no dienas.

Tāda notikumu attīstība augšpusē nebija plānota: tiklīdz situācija ar piegādēm stabilizējās, valdība nolēma nelutināt vairs mediķus ar centralizētiem iepirkumiem. Jautājums par augošo izdevumu kompensāciju vēl joprojām nav atrisināts. VM pieprasīja līdzekļus šiem mērķiem 2021. gada un tālāko gadu budžetos. Aprēķināts, ka tikai IAL vien vajadzīgi 52 miljoni eiro. Mehānisms, kas ļautu veselības aprūpes iestādēm un ģimenes ārstiem saņemt kompensācijas "tiek precizēts".  

Vienlaikus dažu iepirkumu aspektā situācija nepavisam nav stabilizējusies. Piemēram, ir grūtības ar nesterilajiem ķirurģiskajiem cimdiem. "Mēs meklējam risinājumu," apgalvo VM preses sekretāre Undīne Šulca. Līga Kozlovska ir pārliecināta, ka centralizētie iepirkumi pandēmijas periodā ir ērtāki. Jādomā, arī lētāki uz lielas partijas rēķina: iedzīvotāji jau noskaidrojuši, ka ir daudz izdevīgāk pirkt maskas internetā, nekā mazumtirdzniecībā: viena maska cena Ķīnas noliktavā ir 2 centi, aptiekās Latvijā – vismaz 75 centi.

Ģimenes ārsti pamatoti satraukušies par birokrātiskajām grūtībām ar atskaitēm par iepirkumiem – Latvija vienmēr ir izcēlusies ar prasmi sarežģīt atskaites tā, lai ne prātā nenāktu prasīt naudu no valsts.

Tomēr arī ar VM centralizētajiem iepirkumiem nebija īstas kārtības: Valsts kontrole ierosināja policijas pārbaudi pasūtījumiem marta beigās un aprīļa sākumā, kad aizsarglīdzekļiem bija iztērēti 5,7 miljoni eiro pieciem dažādiem piegādātājiem, kuru izvēle kontrolieriem radīja šaubas.

Tomēr Latvija pievienojās Eiropas medicīnisko iekārtu un inventāra centralizēto iepirkumu platformai Clearing House, piemēram, MPVI un masveida vakcinācijas inventāra iegādēm. Izdarīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka zāļu krājumus stacionāros: tiem ļauts veidot rezerves trim mēnešiem uz priekšu, nevis mēnesim.

Ārsti: iztiksim ar savējiem

"Saskaņas" novatorisko ierosinājumu rekrutēt ārstus no Baltkrievijas cīņā ar koronavīrusu Veselības ministrija noraidīja ar datiem par medicīnas darbinieku rezervēm, kurus no 17. aprīļa izdevies mobilizēt ar anketēšanas palīdzību. Par gatavību iekļauties štatā ziņoja 344 cilvēki, no viņiem 109 ārsti un rezidenti, 72 māsas, 75 ārstu palīgi (studenti). Tiesa, pagaidām nav izlemts, kā noformēt darba attiecības ar tādiem brīvprātīgajiem: pieņemt vakantajās štata vietās ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai noalgot uz laiku.

Ministru kabinets ar lēmumu no 2. jūnija piešķīris cīņai ar pandēmiju 120 miljonus eiro – vienu desmito daļu veselības aprūpes budžeta.

43
Tagi:
Veselības ministrija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Vācu tirdzniecības tīkla Lidl logo, foto no arhīva

Kas ir labāk: lielveikals Lidl vai gandrīz 160 koki: iedzīvotāju domas dalās

17
(atjaunots 10:56 28.10.2020)
Ziepniekkalnā ļoti trūkst zaļo zonu, taču tagad plānots izcirst 157 kokus. Tiesa, apbūvētājs sola iestādīt to vietā citus un rūpēties par jaunajiem apstādījumiem vēl desmit gadus.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Apbūvētājs "VPH Latvia" sācis jauna tirdzniecības centra būvdarbus Ziepniekkalnā, Valdeķu un Graudu ielu stūrī. Viens no šī centra nomniekiem būs mazumtirdzniecības tīkls "Lidl". Tas būs pirmais projekts Latvijā, kura ietvaros Lidl nomās telpas.

Lai uzbūvētu jauno tirdzniecības centru, nāksies nocirst 157 kokus, ziņo Neatkarīgā.

Ziepniekkalna iedzīvotāju domas dalās: vieni ir neapmierināti ar koku izciršanu un uzskata, ka veikalam varēja sameklēt arī kādu citu vietu, tomēr daudzi uzskata, ka Lidl ir izcirsto koku vērts.

Iestādīs jaunus

SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns skaidro, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs apbūvētājs, kurš Latvijas tirgū nodarbojas ar nekustamo objektu būvdarbiem atbilstoši pasaules labākajiem standartiem un ieviešot tos Latvijā. Jaunā tirdzniecības centra koncepciju raksturo stabili ekoloģiskie risinājumi, apkārtējo iedzīvotāju drošība, kvalitatīva un arhitektoniski pievilcīga pilsētas vide.

Viņš atklāja, ka projekta autori centušies izraudzīties tehniskos risinājumus, kas ļaus saglabāt pēc iespējas vairāk koku. Katra nozāģētā koka vietā apkaimē tiks iestādīts jauns, tuvākos desmit gadus apzaļumošanas speciālisti sekos to pašsajūtai – tā būs jauna iniciatīva Latvijā pieņemtajā praksē.

Jaunais Ziepniekkalns būvēts pagājušā gadsimta beigās, un zaļo zonu tajā ir maz. Koki tiks izcirsti pie Valdeķu un Graudu ielām, kurās fiksēta intensīva satiksme. Pret izciršanu iebilst Rīgas domes deputāts Valters Bergs. Viņš pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā pašvaldības lēmumu izsniegt būvatļauju, un 17. septembrī tiesa viņa sūdzību apmierināja. Tātad pagaidām 157 koku izciršana nedraud.

Šogad apbūvētājs pieprasīja atļauju vēl 13 koku izciršanai gar Spulgas ielu. Tie traucē ielas paplašināšanai, kas nepieciešama ērtākas piebrauktuves iekārtošanai topošajiem veikaliem. 5. oktobrī Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija atļauju izsniedza, tomēr nolēma, ka apbūvētāja pienākums būs samaksāt 3540,40 eiro par dabas daudzveidības samazināšanu.

Juris Barkāns stāsta, ka projekts paredz vienu no zaļākajām autostāvvietām, kurā būs saglabāts pēc iespējas vairāk koku – stāvvieta būs pielāgota to izvietojumam. Viņš uzskata, ka Lidl atvēršana Ziepniekkalnā palielinās lielveikalu konkurenci rajonā un paplašinās iedzīvotāju iespējas.

Neparasts lēmums

Jaunais tirdzniecības centrs Graudu un Valdeķu ielas stūrī ietvers divas ēkas: vienā būs Lidl, otru pielāgos citu nomnieku – sadzīves preču veikalu, aptieku, zooveikalu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu vajadzībām. Jaunā tirdzniecības centra platība sasniegs apmēram 5000 kvadrātmetrus, investīciju apjoms – 8 miljonus eiro.

Parasti Lidl pats būvē savas ēkas, tomēr korporatīvās saziņas departamenta vadītāja Dana Hasana apstiprināja, ka šoreiz ir gatavs nomāt telpu. Apbūvētājs piedāvājās uzbūvēt Lidl standartiem atbilstošu ēku.

"Novērtējot mūsu veikalu potenciālās vietas, Lidl elastīgi izraugās nekustamā īpašuma formātu. Mēs izskatām dažādus variantus, arī apbūvētāju piedāvājumus un vienojamies par piemērotāko risinājumu katrā konkrētā situācijā. Protams, saglabājot veikalu Lidl standartus. Ziepniekkalna gadījumā tas ir sadarbības projekts," pastāstīja Hasana.

17
Tagi:
Rīga, Ziepniekkalns, Lidl
Pēc temata
Kārtējais skandāls: "Lidl" Rīgā vēlas uzbūvēt veselībai bīstamā vietā
Jaunais veikals "Lidl" ir labāk jāiekļauj Āgenskalna stilistikā
"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu
Pacietībai ir mērs: rīdzinieki iesniegs prasību tiesā pret Lidl
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas