Rīga

Maksa par dzīvokli Rīgā pieaugs

115
(atjaunots 10:43 27.01.2020)
Latvijā ir 110 970 dzīvokļu uz svešas zemes. Uz saimnieka zemes uzbūvēto saudzstāvu ēku iedzīvotāji kļuvuši par "zemes baronu" ķīlniekiem. Likums, kas aizstāv vienkāršos cilvēkus, iestrēdzis Tieslietu ministrijā.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Pērn Satversmes tiesa atcēla pakāpenisko maksas pazemināšanu par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām no 6% līdz 3% no zemes gabala kadastrālās vērtības. Līdz 2019.gada 1.maijam vēl bija spēkā samazināšana 4% apmērā gadā, taču kopš tā laika iedzīvotāji ir spiesti apmaksāt "pilno tarifu". Ja strīds starp īrniekiem un "baroniem" nokļūst tiesā, tā nosaka maksu 6% apmērā, stāsta bb.lv.

Tieslietu ministrija sagatavojusi jaunu likumprojektu, kas iemūžina maksu 4% apmērā. Saprotams, ka iedzīvotājiem tā tomēr būtu labāk, nekā maksāt 6%. Tikai projekts vēl joprojām iestrēdzis un kustas uz priekšu vien palēnām.

Likums vēl ir ceļā

Nesenajā Saeimas Valsts pārvaldes lietu komisijas sēdē deputāti iepazinās ar TM piedāvājumu noteikt piespiedu nomas maksu īpašumu attiecībās.

TM pārstāvji norāda: valsts sekretāru sapulcē likums apspriests 2019.gada 13.jūnijā. Februārī to cer saskaņot ministriju apspriedē.

Komisijas pārstāvis, deputāts Valainis ierosināja iesniegt projektu Saeimā, pat ja tas netiks saskaņots. Taču domāsim reāli, godātie lasītāji. Līdz šim "baroniem" izdevies atrisināt sev par labu virkni svarīgu jautājumu. Kāpēc būtu jādomā, ka viņu iespējas pēkšņi ir pagaisušas? Tieši šajā mirklī?

Vienlaikus arī paši zemes īpašnieki ir sarosījušies un gatavo savus ierosinājumus.

Izdevīgs piedāvājums

Kāds uz saimnieku zemes uzbūvētas mājas iedzīvotājs publicēja sociālajos tīklos kārtējo "laimes vēstuli" no zemes īpašnieka ar piedāvājumu izpirkt zemi un, tā sakot, gulēt mierīgi. Vēstules saņēmējs bija neizpratnē – ko darīt ar vēstuli, kā to saprast – vai autors raksta taisnību, vai, kā parasti...

Uzņēmuma "Pilsētas zemes dienests" vēstule adresēta mājas iedzīvotājiem Vaidavas ielā. Tajā norādīts, ka 2018.gadā bijušais mājas pārvaldnieks nodevis īpašuma pārvaldi "Rīgas namu pārvaldniekam" (RNP) un kopš tā laika nav noslēgts līgums ar zemes īpašniekiem par zemes nomu. Ir tikai pagaidu vienošanās par nomas maksas uzkrājumu izveidi.

Zemes īpašnieks ierosina noslēgt līgumu ar viņu un iekasēt nomas maksu, taču tā tiks it kā ieskaitīta zemes izpirkšanas fondā. Tātad, kad iedzīvotāji būšot gatavi pilnībā izpirkt zemi (pie tam viņš atgādina, ka procedūra līdz ar visām saskaņošanām un sapulcēm nenotiek ātri), jau būšot izveidots jūtams pamats pirkumam. Tad pirkums it kā iznāks ar atlaidi.

Lai to saņemtu, līgums jāparaksta līdz 2020.gada 27.janvārim.

Vēstulē zemes īpašnieku pārstāvji piedāvā vairākus zemes gabala izpirkšanas variantus. Vienā – par kadastra vērtību, abos pārējos – par summu, kas pārsniedz kadastra vērtību 2020.gadā. Tomēr visos variantos minēts, ka iedzīvotājiem aprēķinātā nomas maksa, ko viņi maksās vismaz nākamos 8-9 mēnešus, tiks ieskaitīta zemes izpirkuma maksā, ja lēmums par izpirkumu tiks pieņemts tuvāko 3 gadu laikā. Pēc zemes īpašnieku domām, tas ir izdevīgi.

"Pilsētas zemes dienesta" pārstāvis Normunds Šlitke sarunā ar LTV7 jau atzīmēja, ka, viņuprāt, 3 gadi ir optimāls laiks lēmuma pieņemšanai un mājas izpirkšanai. Viņš atgādināja, ka daudzi jau pērn izpirkuši zemi un tas esot izdevīgi – dzīvoklis kļūst par 7% dārgāks.

Ko darīt?

Margarita publikācijas komentāros apstiprināja: "Mēs arī saņēmām. Purvciems. Kāpēc viņš sūta tādas vēstules mums, nevis RNP, ja viņam ir līgums ar RNP, nevis ar iedzīvotājiem? Tas ir, viņš darbojas aiz RNP muguras un grib patstāvīgi savākt nomas naudu. Biedē, ka mūsu samaksātā nauda ir gājusi bojā PNB bankā un mums nāksies vēlreiz maksāt viņam par nomu par agrākajiem gadiem."

Darja bija sašutusi par mājas pārvaldnieku: "Līgums nav pagarināts jau trīs (!!!) gadus. Apsaimniekošanas līgumā norādīts, ka tas ir viņu tiešais pienākums!!! Vienīgais līgums, ko viņi var noslēgt saimnieku vārdā!"

Par pašu vēstuli viņa izteicās emocionāli un necenzētiem izteicieniem.

Viedoklis – nevajag parakstīt!

Biedrības "Tauta pret zemes baroniem" pārstāvis Vladimirs Tkačenko skaidro pašreizējo situāciju. Pēc viņa domām, nekur skriet nevajag:

"Pirmkārt: Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu par nomas attiecību nomaiņu pret servitūtu (lietošanas tiesībām) ar vienoto likmi 4% apmērā no kadastra vērtības.

Otrkārt: patlaban tiek izskatīts jauns daudzdzīvokļu dzīvojamo māju zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanas noteikumu variants, un, iespējams, zemes kadastrālā vērtība samazināsies, nevis pieaugs.

Treškārt: Šlitke apzināti neslēdz līgumus ar RNP (nodokļi, nomas maksas likmes), lai arī RNP to regulāri piedāvā.

Ceturtkārt: individuālu rēķinu var izrakstīt tikai ar iedzīvotāju piekrišanu, ja atbilstošais lēmums pieņemts kopsapulcē (pretējā gadījumā iespējama dubulta maksa zemes īpašniekam un pārvaldniekam).

Piektkārt: tā kā likums patlaban nenosaka nomas maksas likmi, individuālie nomas līgumi nav iespējami (dažādas tiesas var noteikt atšķirīgu likmi)".

Viņš sniedza skaidrojumu arī par līguma trūkumu:

"Šlitkes kungs nevar vienoties ar RNP. Strīds ir par nomas maksas likmi. Šlitke vēlas 6$, RNP pieprasa 4%. protams, Šlitkes kungam nauda ir vajadzīga, un viņš nolēmis izsūtīt vēstules (iedzīvotajiem). Un vēstulēs nav ne runas par 4%."

Sarunā ar LTV7 to apstiprināja arī pats Normunds Šlitke:

Viņš norādīja, ka procents neesot aprēķināts, esot fiksēta maksa, kas vidēji sasniedz 5,9-6%. Tas esot atkarīgs no mājas.

Savukārt RNP norāda: lai arī, pēc viņu domām, likums ļauj zemes īpašniekiem noslēgt individuālus līgumus, dzīvokļa īpašnieks pie tam pārmaksās apmēram pusotru reizi. Tātad tas nepārprotami ir neizdevīgi.

Starpposma finišs

Patlaban vairāki opozīcijā strādājošie politiķi aicina ignorēt "baronu" piedāvājumus. Tikai vara, ar kuras palīdzību Latvijā risinās sistemātiskie jautājumi, nav viņu rokās.

Fonā jūtamas bažas: nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināta noma (un citi nodokļi), tuvākajā laikā mainīsies. Un diezin vai tā samazināsies.

115
Pēc temata
"Rīgas namu pārvaldnieks" klientu nauda varētu iestrēgt PNB Bankā
Stājieties rindā: "Rīgas namu pārvaldnieks" nespēs ātri atgūt naudu no PNB bankas
Daudzdzīvokļu namu īpašniekiem pieprasīts zemes nomas maksas parāds
Dzīvokļu īpašniekus Rīgā šokējuši "Jaungada pārsteigumi" par 400 eiro
Būvnieki ceļ vasaras terasi Domu laukumā, foto no arhīva

Rīga viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas

7
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.

Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.

Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).

Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.

"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.

Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.

Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.

Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.

7
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Tūrisma operatoru asociācijas vadītāja: ceļojumi vairs nebūs tādi, kādi tie bija
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva

Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc

12
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.

Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.

Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.

"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.

Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

12
Tagi:
emigrācija, ASV, Krievija, Latvija, uzturēšanās atļauja
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

12
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

12
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības