Rīga

Maksa par dzīvokli Rīgā pieaugs

147
(atjaunots 10:43 27.01.2020)
Latvijā ir 110 970 dzīvokļu uz svešas zemes. Uz saimnieka zemes uzbūvēto saudzstāvu ēku iedzīvotāji kļuvuši par "zemes baronu" ķīlniekiem. Likums, kas aizstāv vienkāršos cilvēkus, iestrēdzis Tieslietu ministrijā.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Pērn Satversmes tiesa atcēla pakāpenisko maksas pazemināšanu par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām no 6% līdz 3% no zemes gabala kadastrālās vērtības. Līdz 2019.gada 1.maijam vēl bija spēkā samazināšana 4% apmērā gadā, taču kopš tā laika iedzīvotāji ir spiesti apmaksāt "pilno tarifu". Ja strīds starp īrniekiem un "baroniem" nokļūst tiesā, tā nosaka maksu 6% apmērā, stāsta bb.lv.

Tieslietu ministrija sagatavojusi jaunu likumprojektu, kas iemūžina maksu 4% apmērā. Saprotams, ka iedzīvotājiem tā tomēr būtu labāk, nekā maksāt 6%. Tikai projekts vēl joprojām iestrēdzis un kustas uz priekšu vien palēnām.

Likums vēl ir ceļā

Nesenajā Saeimas Valsts pārvaldes lietu komisijas sēdē deputāti iepazinās ar TM piedāvājumu noteikt piespiedu nomas maksu īpašumu attiecībās.

TM pārstāvji norāda: valsts sekretāru sapulcē likums apspriests 2019.gada 13.jūnijā. Februārī to cer saskaņot ministriju apspriedē.

Komisijas pārstāvis, deputāts Valainis ierosināja iesniegt projektu Saeimā, pat ja tas netiks saskaņots. Taču domāsim reāli, godātie lasītāji. Līdz šim "baroniem" izdevies atrisināt sev par labu virkni svarīgu jautājumu. Kāpēc būtu jādomā, ka viņu iespējas pēkšņi ir pagaisušas? Tieši šajā mirklī?

Vienlaikus arī paši zemes īpašnieki ir sarosījušies un gatavo savus ierosinājumus.

Izdevīgs piedāvājums

Kāds uz saimnieku zemes uzbūvētas mājas iedzīvotājs publicēja sociālajos tīklos kārtējo "laimes vēstuli" no zemes īpašnieka ar piedāvājumu izpirkt zemi un, tā sakot, gulēt mierīgi. Vēstules saņēmējs bija neizpratnē – ko darīt ar vēstuli, kā to saprast – vai autors raksta taisnību, vai, kā parasti...

Uzņēmuma "Pilsētas zemes dienests" vēstule adresēta mājas iedzīvotājiem Vaidavas ielā. Tajā norādīts, ka 2018.gadā bijušais mājas pārvaldnieks nodevis īpašuma pārvaldi "Rīgas namu pārvaldniekam" (RNP) un kopš tā laika nav noslēgts līgums ar zemes īpašniekiem par zemes nomu. Ir tikai pagaidu vienošanās par nomas maksas uzkrājumu izveidi.

Zemes īpašnieks ierosina noslēgt līgumu ar viņu un iekasēt nomas maksu, taču tā tiks it kā ieskaitīta zemes izpirkšanas fondā. Tātad, kad iedzīvotāji būšot gatavi pilnībā izpirkt zemi (pie tam viņš atgādina, ka procedūra līdz ar visām saskaņošanām un sapulcēm nenotiek ātri), jau būšot izveidots jūtams pamats pirkumam. Tad pirkums it kā iznāks ar atlaidi.

Lai to saņemtu, līgums jāparaksta līdz 2020.gada 27.janvārim.

Vēstulē zemes īpašnieku pārstāvji piedāvā vairākus zemes gabala izpirkšanas variantus. Vienā – par kadastra vērtību, abos pārējos – par summu, kas pārsniedz kadastra vērtību 2020.gadā. Tomēr visos variantos minēts, ka iedzīvotājiem aprēķinātā nomas maksa, ko viņi maksās vismaz nākamos 8-9 mēnešus, tiks ieskaitīta zemes izpirkuma maksā, ja lēmums par izpirkumu tiks pieņemts tuvāko 3 gadu laikā. Pēc zemes īpašnieku domām, tas ir izdevīgi.

"Pilsētas zemes dienesta" pārstāvis Normunds Šlitke sarunā ar LTV7 jau atzīmēja, ka, viņuprāt, 3 gadi ir optimāls laiks lēmuma pieņemšanai un mājas izpirkšanai. Viņš atgādināja, ka daudzi jau pērn izpirkuši zemi un tas esot izdevīgi – dzīvoklis kļūst par 7% dārgāks.

Ko darīt?

Margarita publikācijas komentāros apstiprināja: "Mēs arī saņēmām. Purvciems. Kāpēc viņš sūta tādas vēstules mums, nevis RNP, ja viņam ir līgums ar RNP, nevis ar iedzīvotājiem? Tas ir, viņš darbojas aiz RNP muguras un grib patstāvīgi savākt nomas naudu. Biedē, ka mūsu samaksātā nauda ir gājusi bojā PNB bankā un mums nāksies vēlreiz maksāt viņam par nomu par agrākajiem gadiem."

Darja bija sašutusi par mājas pārvaldnieku: "Līgums nav pagarināts jau trīs (!!!) gadus. Apsaimniekošanas līgumā norādīts, ka tas ir viņu tiešais pienākums!!! Vienīgais līgums, ko viņi var noslēgt saimnieku vārdā!"

Par pašu vēstuli viņa izteicās emocionāli un necenzētiem izteicieniem.

Viedoklis – nevajag parakstīt!

Biedrības "Tauta pret zemes baroniem" pārstāvis Vladimirs Tkačenko skaidro pašreizējo situāciju. Pēc viņa domām, nekur skriet nevajag:

"Pirmkārt: Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu par nomas attiecību nomaiņu pret servitūtu (lietošanas tiesībām) ar vienoto likmi 4% apmērā no kadastra vērtības.

Otrkārt: patlaban tiek izskatīts jauns daudzdzīvokļu dzīvojamo māju zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanas noteikumu variants, un, iespējams, zemes kadastrālā vērtība samazināsies, nevis pieaugs.

Treškārt: Šlitke apzināti neslēdz līgumus ar RNP (nodokļi, nomas maksas likmes), lai arī RNP to regulāri piedāvā.

Ceturtkārt: individuālu rēķinu var izrakstīt tikai ar iedzīvotāju piekrišanu, ja atbilstošais lēmums pieņemts kopsapulcē (pretējā gadījumā iespējama dubulta maksa zemes īpašniekam un pārvaldniekam).

Piektkārt: tā kā likums patlaban nenosaka nomas maksas likmi, individuālie nomas līgumi nav iespējami (dažādas tiesas var noteikt atšķirīgu likmi)".

Viņš sniedza skaidrojumu arī par līguma trūkumu:

"Šlitkes kungs nevar vienoties ar RNP. Strīds ir par nomas maksas likmi. Šlitke vēlas 6$, RNP pieprasa 4%. protams, Šlitkes kungam nauda ir vajadzīga, un viņš nolēmis izsūtīt vēstules (iedzīvotajiem). Un vēstulēs nav ne runas par 4%."

Sarunā ar LTV7 to apstiprināja arī pats Normunds Šlitke:

Viņš norādīja, ka procents neesot aprēķināts, esot fiksēta maksa, kas vidēji sasniedz 5,9-6%. Tas esot atkarīgs no mājas.

Savukārt RNP norāda: lai arī, pēc viņu domām, likums ļauj zemes īpašniekiem noslēgt individuālus līgumus, dzīvokļa īpašnieks pie tam pārmaksās apmēram pusotru reizi. Tātad tas nepārprotami ir neizdevīgi.

Starpposma finišs

Patlaban vairāki opozīcijā strādājošie politiķi aicina ignorēt "baronu" piedāvājumus. Tikai vara, ar kuras palīdzību Latvijā risinās sistemātiskie jautājumi, nav viņu rokās.

Fonā jūtamas bažas: nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināta noma (un citi nodokļi), tuvākajā laikā mainīsies. Un diezin vai tā samazināsies.

147
Pēc temata
"Rīgas namu pārvaldnieks" klientu nauda varētu iestrēgt PNB Bankā
Stājieties rindā: "Rīgas namu pārvaldnieks" nespēs ātri atgūt naudu no PNB bankas
Daudzdzīvokļu namu īpašniekiem pieprasīts zemes nomas maksas parāds
Dzīvokļu īpašniekus Rīgā šokējuši "Jaungada pārsteigumi" par 400 eiro
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

7
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

7
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

24
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

24
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi