Ķiveres. Foto no arhīva

Pusdienas un septiņi eiro: celtnieks atgriezies Latvijā un mēģina iekārtoties darbā

134
(atjaunots 11:44 27.01.2020)
Ticēt? Neticēt? Facebook lietotājs pastāstīja, kā veicas viņa draugam, kurš nesen atgriezies Latvijā un meklē darbu – piedāvāta vieta Latgalē par 7 eiro dienā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputik. Facebook lietotājs pastāstīja, kā viņa draugs atgriezies Latvijā pēc brauciena uz ārzemēm peļņā un tagad jau ceturto mēnesi mēģina sameklēt darbu Latgalē, raksta Bb.lv.

Publikācijā latgalietis Vadims Gilis stāsta par sava drauga – celtnieka piedzīvojuiem. Vadims stāsta, ka celtnieks strādājis Norvēģijā un Islandē. Nesen viņš atgriezies no darba Somijā, taču tur viņu piekrāpuši – "iedevuši naudu mājupceļam un sūtījuši mājās".

Tagad Vadima paziņa mēģina Latvijā nopelnīt naudu ceļam uz Norvēģiju.

Darba meklējumi ilgst jau ceturto mēnesi. Pēdējā "intervijā" Latgalē celtniekam piedāvāts darbs bez oficiāla līguma.

Darba noteikumi ir sekojoši: darbs no pl. 7:00 līdz 18:00. Transports ceļam uz darbu netiek apmaksāts. Sola maksāt 7 eiro dienā, piedevām – bezmaksas pusdienas.

Pie tam darba devējs paziņojis, ka viņam vajadzīgi četri cilvēki, un piebildis, ka četratā būšot lētāk nokļūt darba vietā.

Jāpiebilst, ka publikācijas komentāros lietotāji raksta, ka netic tādai celtnieka darba apmaksai 7  eiro apmērā dienā. Pēc viņu domām, autors ir kļūdījies.

"Varbūt 7 eiro stundā? Tā ir. Gadās arī mazāk. Ja neoficiāli, tā pie mums palīgstrādniekam maksā. No 30  eiro dienā," stāstīja viens komentētājs.

"Pilnīgas muļķības, visi uzņēmēji Latvijā mokās strādnieku trūkuma dēļ, sliktākais palīgstrādnieks saņm no 30 eiro dienā. Droši vien, runa ir par 7 eiro stundā," uzrakstīja cits.

"Tas nav par Latviju, tas ir par Latgali. Tā nav Rīga. Te par cilvēkiem ņirgājas vēl vairāk. Par 7 eiro varu noticēt. Bezdarbniekiem un bomžiem apmēram tā arī piedāvā uz rokas," attrauca vēl viens komentētājs.

134
Pēc temata
Ko meklē Latvijas darba devēji: pieprasītākās profesijas
Būvuzņēmuma vadītājs: viesstrādnieki strādā kvalitatīvāk, nekā latvieši
Četras darba dienas nedēļā: kad Latvija to varēs atļauties
Uzņēmējs: vietējie neiet strādāt par tūkstoti eiro, talkā nāk ukraiņi

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

6
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

6
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus

10
(atjaunots 08:54 03.03.2021)
Epidemiologu rekomendācijas, par kuriem ministru kabineta sēdē runāja Perevoščikovs, paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti, bet klātienē darbosies tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Epidemiologi iesaka Latvijas varas iestādēm pastiprināt prasības attālinātā darba organizēšanai un ieviest papildu pasākumus kontaktu samazināšanai un pārvietošanai ārpus darba laika, sniegt iedzīvotājiem tikai vitāli nepieciešamus pakalpojumus, lai novērstu Covid-19 jauno paveidu izplatību un saslimstības trešo vilni. Jautājums tika apspriests valdības sēdē, vēsta Тvnet.lv.

Pagājušajā nedēļā, pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 "britu" paveids, paziņojis E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars. Pusotra mēneša laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jaunu vīrusa paveidu palielinājies no 1% līdz 8%.

Apstākļos, kad Covid-19 "britu" paveida daļa Latvijā pārsniedza kritisko 5% slieksni, nevar nedomāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai, valdības sēdē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica ministrs.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka, lai izvairītos no trešā Covid-19 viļņa, ir jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti bet klātienē varētu darboties tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Turklāt ražošanas uzņēmumiem un organizācijām maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi.

Tāpat, pēc epidemiologu domām, kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana.

Epidemiologu rekomendācijas paredz arī pasākumus, kas novērstu kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika un nodrošinātu noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Kas attiecās uz pakalpojumiem, tad jāatļauj tikai vitāli nepieciešamie, tāpat jānodrošina plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

10
Tagi:
ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus