Sociālie tīkli

"Jāēd dilles": Twitter lietotāji stāsta, kļūt par latvieti

31
(atjaunots 15:53 26.01.2020)
Jau vairākas dienas latviešu segments Twitter aktīvi spriež, kā kļūt par latvieti. Vienprātību komentētāji nesasniedza, toties piedāvāja milzum daudz oriģinālu ideju.

RĪGA, 26. janvāris — Sputnik. Žurnālista Iļjas Kozina lakoniskais, taču provokatīvais jautājums lika pamatus ilgai un pamatīgai diskusijai – kā kļūt par latvieti.

​"Dienas jautājums: vai var kļūt par latvieti? Vai tikai piedzimt?" Twitter tīklā painteresējās Iļja Kozins un jau dienu vēlāk nožēloja – komentāri, ko viņam dāsni dāvāja latviešu līdzpilsoņi, ātri pārvērtās no lietišķiem un oriģināliem līdz aizvainojošiem un pazemojošiem.

​"Filozofiski interesants jautājums, kuru esmu pats sev uzdevis. Kā es, vecvecāku līmenī pa pusei polis, pa pusei lietuvietis, izšķīros, ka pasē gribu, lai man norādīta tautība latvietis? Valoda, tradīcijas, pat daudz zākātā dzīvesziņa - tās latvietību veido vairāk nekā ciltskoks," viedokli pauda žurnālists Ivo Butkēvičs.

​"Nešaubīgi. Ikviens Latvijas pilsonis ir latvietis (Latvijas valstij piederīgs) neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Tāpat kā citur Eiropā. Pilsonības institūcija ir iekļaujoša, vienojoša un arī atvērta," uzrakstīja dzejniece Liāna Langa un tūlīt pat radīja kritikas vilni par to, ka sajaukusi tautību ar pilsonību, apsūdzības par muļķību, marksismu un kosmopolītismu.

​"Katrs Latvijas pilsonis NAV latvietis. Kas tie par murgiem?" bija sašutis apmeklētājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

Taču latviešu inteliģences pārstāve aizstāvēja savu taisnību.

​"Politiskā nozīmē - ir.  LV pilsonis ir latvietis. Tāds, kurš piederīgs Latvijas valstij," pārliecināta Liāna Langa.

Latvieša recepte – dilles un skābputra

Diskusijai par to, vai var kļūt par latvieti, pievienojās citi Latvijā pazīstami cilvēki. Piemēram, pazīstamā žurnāliste Baiba Strautmane, politoloģe Ieva Kažoka un žurnālists Ansis Pūpols.

​"Var... bet, kurš gan to varētu vēlēties," noslēpumaini atbildēja žurnāliste Baiba Strautmane, acīmredzot, ar kaut kādu mājienu.

​"Partiju šķirotavas tests pirms 2018.gada vēlēšanām parādīja, ka dažādu paaudžu cilvēku uz šo jautājumu atbildētu savādāk. Jaunieši gandrīz visi teiktu, ka jā; paaudzes virs 45 šaubās - jo vairāk gadu, jo biežāk sastopama tīri etniska tautības izpratne," intersantu statistiku pieminēja Iveta Kažoka.

​"Vēl var klaigāt tviterī, ka jebkurš, kas nav liberālis, ir nacists. Tad latvieši nokaunēsies, kļūs par liberāļiem un pieņems krievus savā bariņā. Un tas, protams, ir vienkāršāk, nekā pašam pateikt, ka esi latvietis un mīli šo zemi un tautu," ironiski atbildēja Ansis Pūpols, plaši pazīstams ar saviem nacionālistiskajiem uzskatiem.

​"Var, latviešu bērnudārzā vai NA jaunatnes nodaļā. Vēlāk gan ne," varbūt notpieni, varbūt pa jokam uzrakstīja vēsturnieks Gustavs Strenga.

​"Ja Tu esi Roberts Meloni, tad ar milzīgu piepūli, apēdot ļoti daudz skābputras, pret vecumu tas var izdoties. Bet vispār nē. Taču ir vieglāks ceļš. Atrodi sev rados poļus. Kolīdz būsi polis, praktiski būsi pārvērties arī par latvieti. Mazāk drošs ceļš - caur lietuviešiem," ar nepārprotamu sarkasmu padomu deva žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jāēd dilles! Roberts Meloni pastāstīs, ka ceļš uz latvietību ir caur dillēm. Tāpēc latvieši viens otru sūta dillēs," latvieša pareizo ceļu precizēja Ieva A.

Par latviešiem nepiedzimst, par latviešiem pārtop

Vieni apgalvoja: ja jūties kā latvietis, tu jau esi latvietis, citi protestēja – ar to nepietiekot, lai kļūtu par latvieti, jāmīl Latvija, jārunā un jādomā tikai latviski.

​"Es saku, ka var. Jo pārsimts gadus atpakaļ latviešu nebija. Tātad - vai nu ir iespējams nepiedzimt par latvieti bet tik un tā kļūt par latvieti, vai arī latviešu kā tādu vispār nav. Bet, tā kā es ticu, ka latvieši tomēr ir, tātad - mūsu senči par tādiem kļuva, nevis piedzima," viltīgu formulu piedāvāja Kārlis Lukstaraups.

​"Visas atbildes nepareizas. Latvijā tautību iegūst nekur citus kā dzimtsarakstu nodaļā. Spilgtākais piemērs ir mūsu valsts prezidents, kura māte ir vāciete, tēvs ebrejs, kamēr viņu bērns- latvietis," stingru argumentu minēja Valters Korālis.

​"Kļūt var par cilvēku, protams, ja paveicās nepiedzimt un neuzaugt par idiotu. Normālam cilvēkam nekad nacionalitāte nebūs prioritāšu virsotnē. Vismaz ne šajā gadu simtā," uzskata Mārtiņš Otto.

​"Latvijā tā nevar. Jo nācijas acīs "imigrants vienmēr būs imigrants" (M.Ašmanis). Amerika ir izņēmums, tur nācija veidojas uz citiem principiem. Tur ikviens var saukties par amerikāni neatkarīgi no tā, cik ilgi dzīvo un pie kādas tautas pieder. Tur ir augstāks virsmērķis," uzskata komentētājs ar lietotājvārdu DM.

​"Tas jau notiek: krievu skolās iemācās runāt latviski, daudzi tīri labi, tad pasē norāda latvietis/e, jo tā drīkst, un jaunā latviešu nācija jau ir zināmā mērā radīta. Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti, jo nezinu, kas notiek jaunās nācijas galvās, iespējams, naids pret veco," konstatēja Imants Gorbāns.

​"Piedzimšanas vēl negarantē, ka būsi latvietis. Par latvieti kļūst, uzaugot latviskā vidē, domājot un runājot latviešu valodā, kopjot latviešu dzīvesveidu un paražas. Tieši tāpēc daudzi latvieši savos senču radu rakstos var atrast lībiešus, vāciešus, zviedrus, poļus, krievus u. c.," rezumēja Dzintars Skarbovskis.

31
Pēc temata
"Rasols" vai olivjē: slaveno salātu recepte izraisījusi traci Twitter tīklā
Krievus nicināt, bet paši angļu valodu nezināt: latviete izsmēja emigrantus
"Latviešu diskriminācija": Austrumu slimnīcas zvanu centru izkritizēja par krievu valodu
Sasveicinos latviski, bet atbild man krieviski! Latviešus šokē Bolderāja