Sociālie tīkli

"Jāēd dilles": Twitter lietotāji stāsta, kļūt par latvieti

41
(atjaunots 15:53 26.01.2020)
Jau vairākas dienas latviešu segments Twitter aktīvi spriež, kā kļūt par latvieti. Vienprātību komentētāji nesasniedza, toties piedāvāja milzum daudz oriģinālu ideju.

RĪGA, 26. janvāris — Sputnik. Žurnālista Iļjas Kozina lakoniskais, taču provokatīvais jautājums lika pamatus ilgai un pamatīgai diskusijai – kā kļūt par latvieti.

​"Dienas jautājums: vai var kļūt par latvieti? Vai tikai piedzimt?" Twitter tīklā painteresējās Iļja Kozins un jau dienu vēlāk nožēloja – komentāri, ko viņam dāsni dāvāja latviešu līdzpilsoņi, ātri pārvērtās no lietišķiem un oriģināliem līdz aizvainojošiem un pazemojošiem.

​"Filozofiski interesants jautājums, kuru esmu pats sev uzdevis. Kā es, vecvecāku līmenī pa pusei polis, pa pusei lietuvietis, izšķīros, ka pasē gribu, lai man norādīta tautība latvietis? Valoda, tradīcijas, pat daudz zākātā dzīvesziņa - tās latvietību veido vairāk nekā ciltskoks," viedokli pauda žurnālists Ivo Butkēvičs.

​"Nešaubīgi. Ikviens Latvijas pilsonis ir latvietis (Latvijas valstij piederīgs) neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Tāpat kā citur Eiropā. Pilsonības institūcija ir iekļaujoša, vienojoša un arī atvērta," uzrakstīja dzejniece Liāna Langa un tūlīt pat radīja kritikas vilni par to, ka sajaukusi tautību ar pilsonību, apsūdzības par muļķību, marksismu un kosmopolītismu.

​"Katrs Latvijas pilsonis NAV latvietis. Kas tie par murgiem?" bija sašutis apmeklētājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

Taču latviešu inteliģences pārstāve aizstāvēja savu taisnību.

​"Politiskā nozīmē - ir.  LV pilsonis ir latvietis. Tāds, kurš piederīgs Latvijas valstij," pārliecināta Liāna Langa.

Latvieša recepte – dilles un skābputra

Diskusijai par to, vai var kļūt par latvieti, pievienojās citi Latvijā pazīstami cilvēki. Piemēram, pazīstamā žurnāliste Baiba Strautmane, politoloģe Ieva Kažoka un žurnālists Ansis Pūpols.

​"Var... bet, kurš gan to varētu vēlēties," noslēpumaini atbildēja žurnāliste Baiba Strautmane, acīmredzot, ar kaut kādu mājienu.

​"Partiju šķirotavas tests pirms 2018.gada vēlēšanām parādīja, ka dažādu paaudžu cilvēku uz šo jautājumu atbildētu savādāk. Jaunieši gandrīz visi teiktu, ka jā; paaudzes virs 45 šaubās - jo vairāk gadu, jo biežāk sastopama tīri etniska tautības izpratne," intersantu statistiku pieminēja Iveta Kažoka.

​"Vēl var klaigāt tviterī, ka jebkurš, kas nav liberālis, ir nacists. Tad latvieši nokaunēsies, kļūs par liberāļiem un pieņems krievus savā bariņā. Un tas, protams, ir vienkāršāk, nekā pašam pateikt, ka esi latvietis un mīli šo zemi un tautu," ironiski atbildēja Ansis Pūpols, plaši pazīstams ar saviem nacionālistiskajiem uzskatiem.

​"Var, latviešu bērnudārzā vai NA jaunatnes nodaļā. Vēlāk gan ne," varbūt notpieni, varbūt pa jokam uzrakstīja vēsturnieks Gustavs Strenga.

​"Ja Tu esi Roberts Meloni, tad ar milzīgu piepūli, apēdot ļoti daudz skābputras, pret vecumu tas var izdoties. Bet vispār nē. Taču ir vieglāks ceļš. Atrodi sev rados poļus. Kolīdz būsi polis, praktiski būsi pārvērties arī par latvieti. Mazāk drošs ceļš - caur lietuviešiem," ar nepārprotamu sarkasmu padomu deva žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jāēd dilles! Roberts Meloni pastāstīs, ka ceļš uz latvietību ir caur dillēm. Tāpēc latvieši viens otru sūta dillēs," latvieša pareizo ceļu precizēja Ieva A.

Par latviešiem nepiedzimst, par latviešiem pārtop

Vieni apgalvoja: ja jūties kā latvietis, tu jau esi latvietis, citi protestēja – ar to nepietiekot, lai kļūtu par latvieti, jāmīl Latvija, jārunā un jādomā tikai latviski.

​"Es saku, ka var. Jo pārsimts gadus atpakaļ latviešu nebija. Tātad - vai nu ir iespējams nepiedzimt par latvieti bet tik un tā kļūt par latvieti, vai arī latviešu kā tādu vispār nav. Bet, tā kā es ticu, ka latvieši tomēr ir, tātad - mūsu senči par tādiem kļuva, nevis piedzima," viltīgu formulu piedāvāja Kārlis Lukstaraups.

​"Visas atbildes nepareizas. Latvijā tautību iegūst nekur citus kā dzimtsarakstu nodaļā. Spilgtākais piemērs ir mūsu valsts prezidents, kura māte ir vāciete, tēvs ebrejs, kamēr viņu bērns- latvietis," stingru argumentu minēja Valters Korālis.

​"Kļūt var par cilvēku, protams, ja paveicās nepiedzimt un neuzaugt par idiotu. Normālam cilvēkam nekad nacionalitāte nebūs prioritāšu virsotnē. Vismaz ne šajā gadu simtā," uzskata Mārtiņš Otto.

​"Latvijā tā nevar. Jo nācijas acīs "imigrants vienmēr būs imigrants" (M.Ašmanis). Amerika ir izņēmums, tur nācija veidojas uz citiem principiem. Tur ikviens var saukties par amerikāni neatkarīgi no tā, cik ilgi dzīvo un pie kādas tautas pieder. Tur ir augstāks virsmērķis," uzskata komentētājs ar lietotājvārdu DM.

​"Tas jau notiek: krievu skolās iemācās runāt latviski, daudzi tīri labi, tad pasē norāda latvietis/e, jo tā drīkst, un jaunā latviešu nācija jau ir zināmā mērā radīta. Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti, jo nezinu, kas notiek jaunās nācijas galvās, iespējams, naids pret veco," konstatēja Imants Gorbāns.

​"Piedzimšanas vēl negarantē, ka būsi latvietis. Par latvieti kļūst, uzaugot latviskā vidē, domājot un runājot latviešu valodā, kopjot latviešu dzīvesveidu un paražas. Tieši tāpēc daudzi latvieši savos senču radu rakstos var atrast lībiešus, vāciešus, zviedrus, poļus, krievus u. c.," rezumēja Dzintars Skarbovskis.

41
Pēc temata
"Rasols" vai olivjē: slaveno salātu recepte izraisījusi traci Twitter tīklā
Krievus nicināt, bet paši angļu valodu nezināt: latviete izsmēja emigrantus
"Latviešu diskriminācija": Austrumu slimnīcas zvanu centru izkritizēja par krievu valodu
Sasveicinos latviski, bet atbild man krieviski! Latviešus šokē Bolderāja
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Lāči

Divi lāči: aculiecinieks nofilmējis ķepaiņu rotaļas Valkas novadā

5
(atjaunots 07:43 08.08.2020)
Divi lācēni kāpelēja pa kokiem un mielojās ar ogām. Tā viņi nokļuvuši sociālo tīklu lasītāju uzmanības lokā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Latvijā būtiski augusi brūno lāču populācija, un iedzīvotāji aizvien biežāk sastop ķepaiņus mežā un par rod iespēju tos nofotografēt vai nofilmēt.

Sanitas Āboliņas lapā Facebook publicēts video ieraksts ar diviem lācēniem, kuri rotaļājas Valkas novadā. Dzīvnieki kāpelē pa kokiem un mielojas ar mellenēm.

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

5
Tagi:
dzīvnieki, lācis, Latvija
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Strenču apkaimē sēņotāji mežā sastapa lāci
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu