Bijušais prezidents: ja Latvijā nav derīgo izrakteņu, tad mācieties vismaz krievu valodu
(atjaunots 10:39 25.01.2020)
Atsevišķa valoda nevar būt ienaidnieks, paziņoja bijušais Latvijas prezidents Andris Bērziņš un aicināja izmantot vairāku valodu zināšanu priekšrocības.RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Nevienā valstī necīnās ar atsevišķām valodām, un Latvijai ir jāizmanto krievu, vācu un angļu valodas zināšanas, ja jau no zemes nevar izvilkt kaut ko lētu, bet dārgi pārdodamu, paziņoja bijušais Latvijas prezidents Andris Bērziņš intervijā avīzei Neatkarīgā Rīta Avīze.
Bijušais prezidentes izkritizēja uzbrukumus krievu valodai Latvijā, tās izspiešanu no izglītības nozares.
"Ne tauta, ne valoda nav ienaidnieki. Var strīdēties par sistēmu, nevis par tautu. Manuprāt, krievu valodā runā vairāk nekā vācu valodā," sacīja Bēriņš.
Viņš paziņoja, ka "nevienā zemē ar valodām necīnās".
"Turklāt, dzīvojot tādā vietā kā Latvija, ir jāizmanto valodu priekšrocība: ja mēs nespējam no zemes izcelt neko lētu, bet dārgi pārdodamu, tad mums jāizmanto valodas, kuras zinām - latviešu, krievu, vācu, angļu..." teic Bērziņš.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Izglītības likuma grozījumiem, mācības Latvijas skolās notiks tikai latviešu valodā. Tāpat Ministru kabinets ir nospraudis no šī gada 1. septembra latviešu valodas izmantošanu kā galveno valodu bērnu rotaļām no 5 gadu vecuma visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs.
Plāni likvidēt mazākumtautību izglītības programmas izraisīja asi negatīvu reakciju gan pašiem to pārstāvjiem un tiesību aizstāvjiem, gan ekspertiem izglītības jomā, kuri uzsver, ka izmaiņas negatīvi ietekmēs mazākumtautību skolēnus.
Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts dome saistībā ar skolu reformas uzsākšanu pieņēma paziņojumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.
Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
©
Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov
Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.
Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.
Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.
Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.
"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.
Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.
©
Sputnik / Юки Ивамура
"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.
Vai daudzi būtu gatavi šodien stāties uz barikādēm?
(atjaunots 22:16 22.01.2021)
Latvijā tagad labprāt patētiski spriež par 1991. gada janvāra barikādēm kā valsts neatkarības cīņas simbolu. Cik daudzi būtu gatavi tagad aizstāvēt valsts suverenitāti?RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Šogad tiek svinēta 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadadiena. Tālaika notikumi pa šo laiku kļuvuši par vētrainas mītu sacerēšanas objektu un ieņēmuši goda vietu starp Latvijas nacionālās valsts tapšanas notikumiem. Interesanti, kā iedzīvotāji būtu rīkojušies šodien?
Kompānijas "Kantar TNS" aptauja 18-60 gadu vecuma iedzīvotāju grupā parādīja: mazāk nekā puse respondentu būtu gatavi iziet uz barikādēm, ja vajadzētu mūsdienās ar tādām metodēm aizstāvēt Latvijas neatkarību. Aptaujas rezultātus publicēja skaties.lv.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Tikai 18% respondentu apliecināja, ka noteikti stātos uz barikādēm, vēl 26% tādu iespēju pieļāva. Tātad kopumā apstiprinošu atbildi snieguši 44% aptaujāto.
Negatīvu atbildi sniedzis mazāks respondentu skaits – 34%. Rezultāti liecina, ka 17% paziņoja - uz barikādēm noteikti nestāsies, vēl tikpat liels skaits drīzāk sliecās uz negatīvas atbildes pusi.
Katrs piektais (22%) nespēja dot konkrētu atbildi.
Barikāžu dienas Latvijā tradicionāli atzīmē no 13. līdz 17. janvārim 1991. gada notikumu piemiņai. Sputnik Latvija pastāstīja, kāpēc barikādes mūsdienu Latvijā ieguvušas tādu nozīmi.
Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?
(atjaunots 15:24 23.01.2021)
Pirmajā dienā pēc stāšanās ASV prezidenta postenī Džo Baidens paspējis parakstīt gandrīz divus desmitus rīkojumu.Demokrāts Džo Baidens devis zvērestu ASV inaugurācijā, oficiāli stājies valsts vadītāja postenī un jau paspējis parakstīt 17 rīkojumus. Uz galda jauno Ovālā kabineta saimnieku gaidīja iespaidīga dokumentu kaudze.
Lielākā daļa rīkojumu pārvilka svītru Baidena priekšgājēja – bijušā prezidenta Donalda Trampa – centieniem. Baidens atgriezis Savienotās Valstis PVO un Parīzes Klimata konvencijā. Kādas vēl izmaiņas iekļautas jaunā ASV prezidenta rīkojumu sarakstā? Par to stāsta Sputnik video.