Pirkumi. Foto no arhīva

Nabadzības riska zonā: kādēļ Latvijas varasiestādes slēpj no tautas iztikas minimumu

120
(atjaunots 08:23 25.01.2020)
Latvija nesen atteicās no patērētāju groza, jo tas tika "izveidots pēc padomju tradīcijām". Tagad ierēdņi apņemas izveidot jaunu, "pareizo" grozu.

RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Var likties dīvaini, taču kopš 2014. gada Latvijā nav jēdziena "iztikas minimums" (IM). Labklājības ministrija nespēj nekādā veidā rast iespēju šo svarīgo rādītāju izveidot. Lai gan attiecīgs uzdevums tika dots un tas it kā atrodas izstrādē, raksta BB.lv.

Agrāk iztikas minimums pastāvēja, un uz to bija ļoti viegli balstīties, nosakot iedzīvotāju nabadzības līmeni un nepieciešamo sociālo politiku.

Piemēram, 1992. gadā iztikas minimums Latvijā sastādīja 3 325 Latvijas rubļus (16,6 latus). Savukārt vidējā alga valsts sektorā  toreiz bija 8 845 rubļi mēnesī (aptuveni 44 lati).

Pēdējos datus par iztikas minimumu Latvijā var atrast vien par 2013. gadu – 253 eiro. Šodien, provizoriski, IM ir jābūt ap 500 eiro. Taču kā tieši šo summu rēķinās ierēdņi, mēs pagaidām nezinām.

Kādam ir vēl sliktāk

Kā saka ierēdņi, Latvija atteicās no iepriekš izveidotā patērētāju groza 2014. gadā, jo tas tika izveidots pēc padomju tradīcijām un bieži vien tika izsmiets par tajā esošajām precēm (kājauti, vai?).

Taču šī gada laikā Labklājības ministrija apņēmusies izveidot jaunu iztikas minimuma grozu, kurš atspoguļos iedzīvotāju minimālās patērētāju vajadzības. Tagad, acīmredzot, pareizās vajadzības.

Pēc ministrijas pārstāvju sacītā, iepirkumi iztikas minimuma groza izstrādei ir pabeigti, noslēgti līgumi.

Pārtikas groza izstrāde tiks balstīta uz datiem par pārtikas produktu patēriņa un Eiropas valstu rekomendācijām attiecībā uz pārtikas vielu devām, kuras ir nepieciešamas ikdienā.

Tostarp ministrijas speciālisti atzīmē, ka šī groza izveidošanas laikā ir jāņem vērā objektīvi iztikas minimuma kritēriji un vienlaikus sabiedrības viedoklis par to, kāds ir minimālais līmenis.

Latvijas sabiedrībai it kā esot raksturīgi orientēties uz attīstīto valstu līmeni, uz viņu dzīves standartiem. Taču pastāv arī cita galējība – pat nabadzībā dzīvojošie bieži domā tā: "Es nebūt nedzīvoju tik slikti, jo, protams, citiem viss ir vēl sliktāk." Attiecīgi, ekspertu uzdevums ir tajā, lai apvienotu gan objektīvus, gan subjektīvus rādītājus attiecībā uz iztikas minimumu – to, ko katra sabiedrības grupa uzskata par "normālu".

Birokrāti gudri izdomājuši, vai ne? Nu tik redzēsim, kāds pēc tam būs rezultāts.

Smieklīga pieeja

Šobrīd, vērtējot iedzīvotāju finansiālo stāvokli un pieņemot lēmumus par pabalstu piešķiršanu, varasiestādes orientējas pēc tāda jēdziena, kā garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI). No 2020. gada 1. janvāra tas tika palielināts no 53 līdz 64 eiro. Pats par sevi ir skaidrs, ka šāda summa ne vien nenodrošina cilvēka bāziskās vajadzības, bet arī vienkārši ir smieklīga.

Latvijas tiesībsargs Jansons pat grasījās iesniegt prasību tiesā ar pieprasījumu palielināt GMI, kurš šobrīd ir ievērojami zemāks par nabadzības riska robežu.

"Acīmredzams, ka esošais GMI apmērs - 53 eiro mēnesī vienai personai - neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109.pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu," skaidroja tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs uzskata, ka GMI līmenim jābūt pielīdzinātam nabadzības riska robežai, kurš, piemēram, 2017. gadā sastādīja 367 eiro.

Pēc minimuma

Garantētie minimālie ienākumi – tā ir summa, kura tiek garantēta mazturīgajam gadījumā, ja viņam nav līdzekļu savu bāzisko vajadzību nodrošināšanai. Summas apmēru nosaka valdība.

Taču pašvaldības ir tiesīgas noteikt dažādām iedzīvotāju grupām augstāku garantēto minimālo ienākumu līmeni.

Piemēram, Rīgā 2017. gadā GMI līmenis pensionāriem un invalīdiem tika noteikts 128,06 eiro apmērā; pilngadīgajiem darbspējīgiem rīdziniekiem - 56,91 eiro; bērniem – 64,03 eiro. Pretendēt GMI nodrošināšanas pabalstam Rīgā var galvaspilsētas iedzīvotāji, kuri atbilst trūcīgas ģimenes (trūcīgas personas) statusam un kuru ienākumi ir zemāki par GMI līmeni.

Nabadzība samazinās?

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) noteica nabadzības riska robežu valstī 409 eiro apmērā vienam cilvēkam (ar nosacījumu, ka viņš dzīvo vien) mēnesī. Tas bija 2018. gadā. 2017. gadā šī summa sastādīja 367 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem, nabadzības risks 2018. gadā sasniedza 860 eiro mēnesī, savukārt 2017. gadā tas sastādīja 770 eiro mēnesī.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir samazinājies par 0,4% un sastādīja 434 tūkstošus cilvēku (22,9% iedzīvotāju).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka iedzīvotāju nabadzības riska samazināšanos veicinājusi minimālās algas palielināšana no 380 eiro 2017. gadā līdz 430 eiro 2018. gadā, izmaiņas pabalstu izmaksu sistēmā (atsevišķu pensiju pārrēķins, atbalsta palielinājums ģimenēm, kuras audzina audžubērnus, kā arī ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem) un izmaiņas nodokļu sistēmā.

Riska zonā

Vislielākais cilvēku īpatsvars, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, tika reģistrēts Latgalē (40,4%), savukārt vismazākais – Pierīgā (14,4%) un pašā galvaspilsētā (16,1%). Vidzemē nabadzības riskam ir pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27%, Zemgalē – 21,7%.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies nabadzības risks nepilnām un daudzbērnu ģimenēm. 2018. gadā nabadzības riskam tika pakļauti 26,2% ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6% 2017. gadā) un 16,7% daudzbērnu ģimeņu ar diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (20,7% 2017. gadā). Piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem – 2018. gadā tas sastādīja 14,5% (2017. gadā – 17,5%).

Nabadzības riskam joprojām visvairāk ir pakļauti vientuļi sirmgalvji vecumā virs 65 gadiem – 74,9% 2018. gadā.

Bezdarbnieku vidū nabadzības riskam ir pakļauti 57,7% (59,5% 2017. gadā), pensionāru vidū – 52,5% (48,9% 2017. gadā).

120
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem atļaus izkļūt no parādu bedres tikai vienu reizi un par 200 eiro
Latvijas pilsonība ir starp labākajām pasaulē. Taču korupcija un nabadzība zeļ un plaukst
Rīga – dārgākā galvaspilsēta Baltijas valstīs
Nabagie maksā vairāk: kāpēc pārtika Latvijā ir tik dārga
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

29
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

29
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes