Pirkumi. Foto no arhīva

Nabadzības riska zonā: kādēļ Latvijas varasiestādes slēpj no tautas iztikas minimumu

151
(atjaunots 08:23 25.01.2020)
Latvija nesen atteicās no patērētāju groza, jo tas tika "izveidots pēc padomju tradīcijām". Tagad ierēdņi apņemas izveidot jaunu, "pareizo" grozu.

RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Var likties dīvaini, taču kopš 2014. gada Latvijā nav jēdziena "iztikas minimums" (IM). Labklājības ministrija nespēj nekādā veidā rast iespēju šo svarīgo rādītāju izveidot. Lai gan attiecīgs uzdevums tika dots un tas it kā atrodas izstrādē, raksta BB.lv.

Agrāk iztikas minimums pastāvēja, un uz to bija ļoti viegli balstīties, nosakot iedzīvotāju nabadzības līmeni un nepieciešamo sociālo politiku.

Piemēram, 1992. gadā iztikas minimums Latvijā sastādīja 3 325 Latvijas rubļus (16,6 latus). Savukārt vidējā alga valsts sektorā  toreiz bija 8 845 rubļi mēnesī (aptuveni 44 lati).

Pēdējos datus par iztikas minimumu Latvijā var atrast vien par 2013. gadu – 253 eiro. Šodien, provizoriski, IM ir jābūt ap 500 eiro. Taču kā tieši šo summu rēķinās ierēdņi, mēs pagaidām nezinām.

Kādam ir vēl sliktāk

Kā saka ierēdņi, Latvija atteicās no iepriekš izveidotā patērētāju groza 2014. gadā, jo tas tika izveidots pēc padomju tradīcijām un bieži vien tika izsmiets par tajā esošajām precēm (kājauti, vai?).

Taču šī gada laikā Labklājības ministrija apņēmusies izveidot jaunu iztikas minimuma grozu, kurš atspoguļos iedzīvotāju minimālās patērētāju vajadzības. Tagad, acīmredzot, pareizās vajadzības.

Pēc ministrijas pārstāvju sacītā, iepirkumi iztikas minimuma groza izstrādei ir pabeigti, noslēgti līgumi.

Pārtikas groza izstrāde tiks balstīta uz datiem par pārtikas produktu patēriņa un Eiropas valstu rekomendācijām attiecībā uz pārtikas vielu devām, kuras ir nepieciešamas ikdienā.

Tostarp ministrijas speciālisti atzīmē, ka šī groza izveidošanas laikā ir jāņem vērā objektīvi iztikas minimuma kritēriji un vienlaikus sabiedrības viedoklis par to, kāds ir minimālais līmenis.

Latvijas sabiedrībai it kā esot raksturīgi orientēties uz attīstīto valstu līmeni, uz viņu dzīves standartiem. Taču pastāv arī cita galējība – pat nabadzībā dzīvojošie bieži domā tā: "Es nebūt nedzīvoju tik slikti, jo, protams, citiem viss ir vēl sliktāk." Attiecīgi, ekspertu uzdevums ir tajā, lai apvienotu gan objektīvus, gan subjektīvus rādītājus attiecībā uz iztikas minimumu – to, ko katra sabiedrības grupa uzskata par "normālu".

Birokrāti gudri izdomājuši, vai ne? Nu tik redzēsim, kāds pēc tam būs rezultāts.

Smieklīga pieeja

Šobrīd, vērtējot iedzīvotāju finansiālo stāvokli un pieņemot lēmumus par pabalstu piešķiršanu, varasiestādes orientējas pēc tāda jēdziena, kā garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI). No 2020. gada 1. janvāra tas tika palielināts no 53 līdz 64 eiro. Pats par sevi ir skaidrs, ka šāda summa ne vien nenodrošina cilvēka bāziskās vajadzības, bet arī vienkārši ir smieklīga.

Latvijas tiesībsargs Jansons pat grasījās iesniegt prasību tiesā ar pieprasījumu palielināt GMI, kurš šobrīd ir ievērojami zemāks par nabadzības riska robežu.

"Acīmredzams, ka esošais GMI apmērs - 53 eiro mēnesī vienai personai - neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109.pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu," skaidroja tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs uzskata, ka GMI līmenim jābūt pielīdzinātam nabadzības riska robežai, kurš, piemēram, 2017. gadā sastādīja 367 eiro.

Pēc minimuma

Garantētie minimālie ienākumi – tā ir summa, kura tiek garantēta mazturīgajam gadījumā, ja viņam nav līdzekļu savu bāzisko vajadzību nodrošināšanai. Summas apmēru nosaka valdība.

Taču pašvaldības ir tiesīgas noteikt dažādām iedzīvotāju grupām augstāku garantēto minimālo ienākumu līmeni.

Piemēram, Rīgā 2017. gadā GMI līmenis pensionāriem un invalīdiem tika noteikts 128,06 eiro apmērā; pilngadīgajiem darbspējīgiem rīdziniekiem - 56,91 eiro; bērniem – 64,03 eiro. Pretendēt GMI nodrošināšanas pabalstam Rīgā var galvaspilsētas iedzīvotāji, kuri atbilst trūcīgas ģimenes (trūcīgas personas) statusam un kuru ienākumi ir zemāki par GMI līmeni.

Nabadzība samazinās?

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) noteica nabadzības riska robežu valstī 409 eiro apmērā vienam cilvēkam (ar nosacījumu, ka viņš dzīvo vien) mēnesī. Tas bija 2018. gadā. 2017. gadā šī summa sastādīja 367 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem, nabadzības risks 2018. gadā sasniedza 860 eiro mēnesī, savukārt 2017. gadā tas sastādīja 770 eiro mēnesī.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir samazinājies par 0,4% un sastādīja 434 tūkstošus cilvēku (22,9% iedzīvotāju).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka iedzīvotāju nabadzības riska samazināšanos veicinājusi minimālās algas palielināšana no 380 eiro 2017. gadā līdz 430 eiro 2018. gadā, izmaiņas pabalstu izmaksu sistēmā (atsevišķu pensiju pārrēķins, atbalsta palielinājums ģimenēm, kuras audzina audžubērnus, kā arī ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem) un izmaiņas nodokļu sistēmā.

Riska zonā

Vislielākais cilvēku īpatsvars, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, tika reģistrēts Latgalē (40,4%), savukārt vismazākais – Pierīgā (14,4%) un pašā galvaspilsētā (16,1%). Vidzemē nabadzības riskam ir pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27%, Zemgalē – 21,7%.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies nabadzības risks nepilnām un daudzbērnu ģimenēm. 2018. gadā nabadzības riskam tika pakļauti 26,2% ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6% 2017. gadā) un 16,7% daudzbērnu ģimeņu ar diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (20,7% 2017. gadā). Piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem – 2018. gadā tas sastādīja 14,5% (2017. gadā – 17,5%).

Nabadzības riskam joprojām visvairāk ir pakļauti vientuļi sirmgalvji vecumā virs 65 gadiem – 74,9% 2018. gadā.

Bezdarbnieku vidū nabadzības riskam ir pakļauti 57,7% (59,5% 2017. gadā), pensionāru vidū – 52,5% (48,9% 2017. gadā).

151
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem atļaus izkļūt no parādu bedres tikai vienu reizi un par 200 eiro
Latvijas pilsonība ir starp labākajām pasaulē. Taču korupcija un nabadzība zeļ un plaukst
Rīga – dārgākā galvaspilsēta Baltijas valstīs
Nabagie maksā vairāk: kāpēc pārtika Latvijā ir tik dārga
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

24
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

24
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

13
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

13
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

0
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

0
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju