Bolderāja

Sasveicinos latviski, bet atbild man krieviski! Latviešus šokē Bolderāja

75
(atjaunots 15:42 18.01.2020)
Latvieši ir šokā, Bolderājā darās briesmu lietas: sāc runāt latviski, bet tev atbild krieviski! Un tā notiek visur, tostarp poliklīnikās.

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Apspriešanu Twitter vietnē par Bolderājā notiekošo nekārtību savā profilā publicēja Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins, raksta Bb.lv.

"Kas tas par murgu? Kāpēc Bolderājā, visur, kur eju gan pie ārstiem, gan citur ar mani runā krieviski? Kaut gan sasveicinos un turpinu sarunu latviešu valodā. Esmu nesaprašanā. Kādreiz tā nebija," ar šādu publikāciju aizsākās asa apspriešana par valsts valodas bēdīgo stāvokli Latvijā.

​Komentāros pie šīs publikācijas lietotāji metās žēloties par to, ka patiešām nav izejas no šīs situācijas ar krievu valodu Latvijā, pat neraugoties uz Valsts valodas centra (VVC) centieniem.

"Pirmais kas nāk prātā ir VVC un nesakārtota likumdošana," uzrakstīja kāds no līdzjūtīgajiem lietotājiem.

"Lienošā rusifikācija. Tā to sauc," atzīmēja problēmas mērogu kāds cits lietotājs.

Toties vēl kāds lietotājs atzīmēja, ka pie šādas situācijas novedusi ilgstošā "Saskaņas" valdīšana Rīgā.

"Saskaņas" ilgstošā valdīšana šiem likusi noprast, ka "gansu" (latviešu) laiki Rīgā beigušies," uzrakstīja viņš.

Iepriekš Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle pasūdzējās Twitter, ka Frankfurtē uz iekāpšanu lidmašīnā lidsabiedrība airBaltic uzaicināja viņu krieviski.

Viņš uzrakstīja sašutuma pilnu tvītu, uz kuru nacionālā lidsabiedrība ātri vien atbildēja. Tur paskaidroja ka valodu izvēlējās darbiniece, un apsolīja "parunāt ar lidostas pārstāvjiem".

Vēl viena "nepatīkama lieta", izrādās, sagaida latviešus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zvanu centrā. Tur zvanu centra dienests arī izmanto krievu valodu sarunā ar klientiem.

75
Pēc temata
Vai krievu pacientam arī uz nāves robežas jārunā latviski: pilsoņiem iesaka nomierināties
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Tā ir mānīšana: juriste izkritizēja Levitu par "latviskas Latvijas" būvēšanu
Eirodeputāts no Latvijas vēlējās pasūdzēties par airBaltic un "sāka cienīt" krievu valodu
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

6
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

6
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

7
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

7
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Hipotekārā kreditēšana, foto no arhīva

Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu

0
(atjaunots 19:06 10.07.2020)
Neatgūstamo parādu dzēšana par kopējo summu līdz 600 miljoniem eiro skars aptuveni 13 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Latvijas bankas ir guvušas iespēju vienpusējā kārtā dzēst klienta parādus par hipotekāro kredītu, ja tiek ievērota virkne nosacījumu.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Kredītiestāžu likuma un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumus, kuri piešķir kredītiestādēm tiesības dzēst privātpersonu hipotekāro kredītu parādus, kas tika piešķirti pirms 2008. gada krīzes.

Runa ir par gadījumiem, kad kredīts tika nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, un parādnieks vai ieķīlātājs līdz 2018. gada 31. decembrim ir zaudējis nekustamā īpašuma īpašumtiesības hipotekārā kredīta parādsaistību dēļ. Atbalstītie grozījumi liecina, ka dzēstais parāds netiks aplikts ar ienākumu nodokli.

Ar piedāvājumu dzēst ilggadējos hipotekāros parādus, kuri faktiski ir neatgūstami, marta sākumā uzstājās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar ekspertu aprēķiniem, valstī ir aptuveni 13 tūkstoši parādnieku aizdevumos, kas tiks izsniegti līdz 2008. gadam nekustamā īpašuma būvniecībai vai iegādei, savukārt kopējas parāds sastāda aptuveni 600 miljonus eiro.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas speciālisti paziņoja, ka aizritējušajos 10 gados vienošanās ar bankām parakstīšanas rezultātā, kā arī maksātnespējas procesu gaitā tika dzēsta "ievērojami zemāka parādu summa". Kopumā Latvijā, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, ir līdz 1,2 miljoniem nedzēstu un kavētu parādsaistību par kopējo summu, kura pārsniedz 1,2 miljardus eiro.

0
Tagi:
bankas, parādi, nekustamais īpašums
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
Covid-19: vai Latvijas bankām nebūtu īstais laiks solidarizēties ar iedzīvotājiem
Latvijas Bankas vadītājs piedāvā piedod Latvijas iedzīvotājiem vecos parādus
Cik gadus nāksies krāt dzīvoklim Rīgā