Stradiņa slimnīca

"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā

60
(atjaunots 15:42 18.01.2020)
Pacienti turpina sūdzēties: vai nu vietu nav, vai nu pieraksts martā, vai arī pierakstīties vispār nevar, jo "pieraksts vēl nav atvērts", Pat par naudu, daudziem pensionāriem lielu naudu, pierakstīties svarīgās procedūrās ir problemātiski: "Kvotu nav, nāciet februārī."

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Nesen valdība piešķīra medicīnai papildus 8,8 miljonus eiro. Daļai šo līdzekļu bija jāaiziet papildu kvotām, lai samazinātu rindas pie ārstiem. Taču arī šī naudas injekcija nav kardināli mainījusi situāciju, raksta Latvijas avīze "Segodņa Ņedeļa".

Pacienti turpina sūdzēties: vai nu vietu nav, vai nu pieraksts martā, vai arī pierakstīties vispār nevar, jo "pieraksts vēl nav atvērts", Pat par naudu, daudziem pensionāriem lielu naudu, pierakstīties svarīgās procedūrās ir problemātiski: "Kvotu nav, nāciet februārī."

Saskaņā ar portālā rindapiearsta.lv informāciju, kur parādītas medicīnas iestādes ar konkrētu procedūru un tās gaidīšanas laiku, 10. janvārī, piemēram, uz ehokardiogrāfiju Rīgas rajonā var nokļūt agrākais pēc 28 dienām. Savukārt ja kvotas ātri izķers, nāksies braukt uz Olaini, Salaspili vai Jūrmalu, kur šis pakalpojums būs pieejams aptuveni pēc tikpat ilga laika.

Pašā Rīgā gaidīšanas laiks var sasniegt 180 dienas (Stradiņa slimnīcā) un 197 dienas (medicīnas centrā "Elite"). Magnētiskā rezonanse Rīgā arī nav pieejama ātrāk, kā pēc 39 dienām.

Priecē tas, ka ir pieejamāki izmeklējumi. Saskaņā ar rindapiearsta.lv datiem, bez īpašām problēmām, pēc piecām dienām, var nokļūt uz elektrokardigrāfiju, mamogrāfiju, rentgenu, bronhoskopiju, dažāda veida ultrasonogrāfiju un citām procedūrām.

"Nepalaidies garām pierakstu!"

Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji piedāvā pacientiem aprunāties ar savu ārstu, lai akūtā gadījumā pēc iespējas ātrāk saņemtu nepieciešamo izmeklējumu. Hroniskiem slimniekiem, tieši pretēji, iesaka savlaicīgi pierakstīties procedūrām, kuras ir jāiziet regulāri.

Taču prakse rāda, ka 15% pacientu, kas ir pierakstījušies, vispār neatnāk. Līdz ar to pacientus aicina laicīgi atteikties no vizītes, sniedzot citiem iespēju iziet nepieciešamo izmeklējumu.

Saistībā ar kvotu trūkumu rodas situācija, kad pacientu vispār atsakās pierakstīt rindā – vai nu kvotas beigušās, vai arī finansējums vēl nav saņemts. Veselības ministrija un NVD skaidro šajā sakarā, ka tas nav pieļaujams.

Ja rinda ir vairāk nekā 6 mēnešus gara, pacientam ir jānorāda aptuvens datums, un mēnesi pirms tā jābrīdina par precīzu pakalpojuma sniegšanas laiku. Ja iestāde neveic pierakstu valsts apmaksātām procedūrām, iedzīvotājus aicina informēt NVD pa bezmaksas tālruni 8000 1234.

Būs caurspīdīgi

Neraugoties uz Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības iebildumiem, jau no 2021. gada tiek plānots ieviest jaunu mediķu atalgojuma modeli, paziņoja Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

Līdz šī gada 31. janvārim to paredzēts prezentēt sabiedrībai, savukārt tās izstrāde ir jāpabeidz līdz februāra beigām.

Savā Twitter mikroblogā Viņķeles kundze 10. janvārī optimistiski paziņoja: "Sākam!" Pēc viņa sacītā, jaunā algu modeļa izstrādei tiks piesaistīti labākie prāti.

Esošais nozares atalgojuma modelis, pēc ministres teiktā, nav caurspīdīgs – piemēram, slimnīcās pastāv dažādas piemaksas, kas rada pamatu šaubām, cik efektīvi tiek tērēta nauda algām.

Jaunajā modelī, pēc Viņķeles kundzes sacītā, ministrija vēlas panākt vienkāršotu administrēšanu, lielāku taisnīgumu un lielāku caurspīdīgumu, kā arī izpratni par to, kā nauda iziet cauri sistēmai.

Bažās par mediķu algu samazināšanos jaunās sistēmas dēļ ir nepamatotas, uzsvēra ministre. Likmes netiek pārskatītas. "Alga var kļūt mazāka, tikai ja cilvēks mazāk strādā," paskaidroja viņa.

Taču mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris pastāstīja žurnālistiem kaut ko pavisam citu. Viņaprāt, esošais modelis ir pietiekami caurspīdīgs un detalizēts. Savukārt jaunas sistēmas ieviešanai, pēc Kera domām, loģiska pamatojuma nav.

Medmāsu asociācijas, Jauno ārstu asociācijas un Ārstu biedrības kopējā valde pieņēma lēmumu atkārtoti uzstāties ar prasību par veselības ministres Ilzes Viņķeles un finanšu ministra Jāņa Reira demisiju. Turklāt mediķi solījās aktīvi veicināt parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par 13. Saeimas atlaišanu.

Nepietiek ārstu

Šīs situācija fonā iet ārstu un medmāsu trūkums. Ārstu skaits Latvijā turpina samazināties, ko pērn konstatēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pēdējo sešu gadu laikā ārstu skaits ir samazinājies aptuveni par 6%. Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, medmāsu un citu speciālistu, skaidroja medicīnas iestāžu vadītāji Saeimas Darba un sociālo lietu komisijas sēdē.

NMPD vadītāja Liene Cipule informēja, ka dienestā ir 587 vakances, kas ir 20% no kopējā nepieciešamo speciālistu skaita. Dienests risina kadru trūkuma problēmu ar studentu un asistentu, kā arī ar virsstundu darba palīdzību, kas beidzas ar papildu izdevumiem.

Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis pastāstīja, ka pērnā gada 31. jūlijā iestādē bija 307 vakances – aptuveni 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcai trūkst 18% ārstu, 8% medmāsu un 7% medmāsu palīgu.

1. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kadru daļas vadītāja Undīne Bušmeistere pastāstīja, ka slimnīcā ir 309 vakances. Visvairāk trūkst anesteziologu-reanimatologu, kardiologu, radiologu, anestezioloģijas un neatliekamās palīdzības medmāsu.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, pēc valdes priekšsēdētāja Valta Ābola sacītā, nepietiek 155 darbinieku – operatīvās medmāsas, neonatologi, bērnu psihiatri.

Daugavpils Reģionālās slimnīcās valdes loceklis Grigorijs Semjonovs paziņoja, ka visvairāk trūkst anesteziologu-reanimatologu, kā arī ķirurgu un neirologu. Turklāt viņu uztrauc personāla novecošana – daudzi ārsti ir pirmspensijas vecumā, slimnīcā strādā 79 gadus vecs infektologs, vecāka gadagājuma ārsti bieži slimo.

Neskaitot jau minēto, 18 darbavietas ir vakantas Rēzeknes slimnīcā, 78 – Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā, 20 ārstu un tikpat daudz medmāsu nepietiek Vidzemes slimnīcai.

Kā sadalīja pielikumu

Ministru kabinets sadalīja finansējumu, kuru ietaupīja ministrijas, kā rezultātā Veselības ministrija saņēma papildus 8,8 miljonus eiro, no kuriem 1,9 miljoni eiro tika novirzīti papildu kvotām:

- bērnu rehabilitācijai (705 863 eiro);

- medicīniskās apaugļošanas pakalpojumiem 120 sievietēm (183 146 eiro);

- oftalmoloģijai (243 197 eiro);

- magnētiskajai rezonansei (136 412 eiro);

- gastroendoskopijai dienas stacionāros (107 579 eiro);

- datortomogrāfijai (539 553 eiro).

Finansējumu bija izlemts sadalīt, ņemot vērā vienlīdzības principu, – starp visām medicīnas iestādēm, kuras 2019. gada deviņos mēnešos uzrādīja pārstrādāšanās rezultātus, jeb sniedza pacientiem pat vairāk medicīnas pakalpojumu, nekā to paredzēja līgums ar valsti.

60
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājus nogalina kaitīgi ieradumi un ārstu trūkums
"Valodas sargs uz operācijas galda": VVC iesniegta sūdzība par Latvijas Onkoloģijas centru
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

3
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

3
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

23
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

23
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā