Latvijas prezidents Egils Levits

ir mānīšana: juriste izkritizēja Levitu par "latviskas Latvijas" būvēšanu

75
(atjaunots 10:04 18.01.2020)
Latvijas prezidents Egils Levits neaizstāv tiesības un brīvības Latvijā, viņam galvenais ir nacionāla valsts, taču tā ir novecojusi koncepcija, paziņoja juriste Elizabete Krivcova.

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova izkritizēja Latvijas prezidenta Egila Levita pārliecību attiecībā uz "latviskas Latvijas" veidošanu. Nacionālas valsts veidošanas ideju viņa nosauca par novecojušu, šodien pirmajā vietā ir cilvēka brīvība un tiesības.

"Cilvēks, kurš uzskata, ka Latvijas valsts ir radīta latviešiem, jākalpo latviešiem, bet pārējos kaut kā iekļausim… Mana pati galvenā pretenzija prezidentam ir, ka cilvēka brīvība un tiesības viņam stāv otrajā vietā. Pirmajā vietā viņam ir etniski nacionāla valsts, absolūti novecojusi koncepcija. Savukārt galvenais rietumu civilizācijas sasniegums – indivīda brīvība – kaut kur aizmugurējā plānā," pateica Krivcova radio Baltkom ēterā.

Tāpat viņa pastāstīja, ka ideju par "latvisku Latviju" tiesneši pielieto savā praksē, un viņai ir zināms par desmitiem šādu gadījumu.

"Un šobrīd, balsoties uz preambulu, ko tik neaizliedz. Es zinu desmitiem tiesu lēmumu, kur atsaucas uz preambulu – ka Latvija ir izveidota, lai saglabātu un attīstītu latviešu kultūru," norādīja Krivcova.

Viņa atzīmēja, ka šāda pozīcija nenes Latvijai nekādas perspektīvas. Krivcova piebilda, ka atgriezt Latviju "vecajos labajos laikos", ko aicina izdarīt daudzi nacionāli noskaņoti pilsoņi, ir neiespējami, un ir jāorientējas uz nākotni.

"Vienkārši – atgriezīsim visu reiz bijušo un labo. Mēs taču saprotam, ka visi piedāvājumi izdarīt tā, kā bija XIX gadsimtā, ir neizpildāmi. Tā ir mānīšana un sevis pašapmāns," pateica Krivcova.

Latvijas prezidents Egils Levits konsekventi virza atvērta latviskuma ideju. Valsts vadītāja ieskatā latviskums – tas nav kaut kas iedzimts, tieši pretēji, tas ir kaut kas apzināts, un latviskums ir jānodod tālāk caur ģimeni un skolu – citādi tas izgaisīs. Atvērtam latviskums, pēc viņa sacītā, ir ļoti svarīga visas izglītības pāreja uz valsts valodu.

Pēc viņa teiktā, 30 gadu dzīves laikā neatkarīgā demokrātiskā Latvijā daudzi nacionālo minoritāšu pārstāvji ir kļuvuši par latviešu nācijas daļu, pārgājuši uz valsts valodu, tai pat laikā saglabājot savu tradicionālo piederību citām tautībām. Un tā nav asimilācija.

Levits, piemēra, uzskata par veiksmīgu Latvijas krievu iedzīvotāja piedāvājumu izmantot vārdu "līdztautieši" esošā "cittautieši" vietā, lai apzīmētu nacionālo minoritāšu pārstāvjus. Jaunā termina aptuvenā nozīme ir "kaimiņu tautības" cilvēki.

"Termins "līdztautieši" var apzīmēt to citas tautības daļu iedzīvotāju, piemēram, poļus, baltkrievus vai krievus, kuri pilnībā ir integrējušies latviešu nācijā – tādā apmērā, ka viņi runā latviski, pieder pie latviešu kultūras un jūtas kā latvieši. Tas ir pietiekami jauns fenomens. Tādēļ termins "līdztautietis" ir pietiekami interesants, un būtu labi, lai tie, kas tā jūtas, tā sevi arī apzīmē," paziņoja Levits.

Pēc viņa domām, tendence ir tāda, ka sabiedrība pakāpeniski virzās pie tā, ka ir vienota latviešu nācija ar latviešu valodu, kultūru un latvisku pasaules redzējumu, kurā varētu iekļauties dažādu tautību cilvēki. Un tas nenozīmē asimilāciju.

"Asimilācija – tas ir tad, kad tu vairs neizjūti savu piederību sākotnējam etnosam, taču šādi procesi sabiedrībā arī notiek," uzskata Levits.

75
Pēc temata
Sociologs: krievi Latvijā nav migranti, bet daļa no kopējās nākotnes
Nosauktas valstis, kas drīz iznīcinās pašas sevi
Vaira Vīķe-Freiberga paskaidroja, kādēļ amerikāņiem jābūt gataviem mirt cīņā par Latviju
"Visu tautību latvieši": liberāļu komunisma terminoloģija izraisīja sociālo tīklu sašutumu
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

7
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

7
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

31
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

31
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%