Aldis Gobzems

Karš sen jau ir beidzies: deputāti izvērtēja rezolūciju par vēstures sagrozīšanu

75
(atjaunots 17:05 17.01.2020)
Tā vietā, lai risinātu Latvijai aktuālās problēmas, Saeimas deputāti nolēmuši ķerties klāt vēstures skaidrošanai.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Latvijas Saeima 16. janvārī pieņēma paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieļaujamību, taču ne visi deputāti atbalstīja šo dokumentu.

Dokumentā atrodama kritika pret Maskavu par "KF amatpersonu centieniem noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara iemesliem, gaitu un iznākumu". Rezolūcijā teikts, ka Krievija tādējādi cenšas "samazināt PSRS atbildību par kara sākumu Eiropā".

Saturīgi analoģisku rezolūciju 9. janvārī pieņēma Polijas parlaments. Dokumentā teikts, ka PSRS kopā ar hitlerisko Vāciju ir vainīga Otrā pasaules kara uzsākšanā.

Rezolūcija netika pieņemta vienbalsīgi, un daži deputāti izteicās pret to, ka Saeimai būtu jāuzņemas vēstures koncepciju aizstāvība laikā, kad valstij pietiek neatrisinātu mūsdienu problēmu.

"Jūs runājat par veciem, gandrīz simts gadus veciem, notikumiem. Pirms 80 gadiem bija karš, mēs dzīvojam 2020. gadā. Es jums iedotu vienu labu piemēru, nu, lai jūs varētu attaisnot savu turpmāko rīcību. Es domāju, ka Latvijas valstij vajadzētu noskaidrot visu pasaules valstu, tajā skaitā arī Kima Čenuna viedokli par okupāciju, noskaidrot visu pasaules valstu vadītāju viedokli, un tad mēs katru nedēļu varētu kādu valsts vadītāju, nu, nezinu, Ziemeļkorejas, vai vēl kādu, nosodīt…

Varbūt mums vajadzētu pieņemt labāk rezolūciju, ko mēs līdz 2050. gadam izdarīsim Latvijas cilvēku labklājības labā, kā mēs aizsargāsim Latvijas Republikas pilsoņus, nevis skatīties visu laiku pagātnē, bet paskatīties nākotnē. Varbūt uzlikt mērķi Latvijai, kas mēs būsim pēc 10, 20 un 30 gadiem, kāds būs Latvijas Republikas kā valsts mērķis, kāds būs koalīcijas mērķis, kādi būs mūsu sasniegumi zinātnē, nospraust konkrētus mērķus izglītībā vai veselības aprūpes jomā. Un, manuprāt, tam būtu tērēt laiku daudz vērtīgāk, nekā runāt par to, kas visiem ir daudzreiz zināms," sacīja neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems.

Tāpat viņš atzīmēja, ka katrā Saeimas sesijā tiek iekļauta vismaz viena rezolūcija, par kuru Nacionālā apvienība varētu sarīkot dueli ar "Saskaņu". Nacionālās apvienības pārstāvji gaida, kad tribīnē kāps deputāts Nikolajs Kabanovs, pēc kā notiek ilga un aizraujoša diskusija. Šoreiz par šādu rezolūciju kļuva paziņojums par vēstures sagrozīšanas nepieļaujamību.

Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa") patiešām uzkāpa tribīnē un piedāvāja klātesošajiem apspriest vēstures jautājumus un darīt to kaut kādas komisijas ietvaros, nevis Saeimas plenārsēdē.

"Es šodien nevēlos runāt par traģiskiem vēstures jautājumiem, jo viņus savlaicīgi nosodīja gan PSRS demokrātiski ievēlētā deputātu kongresā, kur uzstājās cilvēks no Latvijas Mavriks Vulfsons, kurš pirmais atspēko visas spekulācijas par Molotova–Rībentropa paktu. Pēc tam par to bija Augstākās padomes deklarācijas, vairākas Saeimas deklarācijas. Bet diemžēl šobrīd mēs redzam diezgan konjunktūra apstākļos rakstītu dokumentu, kur nav rezultējošās daļas. Es nesaredzu no priekšlikuma konkrētus secinājumus, kas ir jādara Latvijas valstij, kas ir jādara Saeimai. Varbūt ar šo deklarāciju jūs gribat palielināt subsīdijas Latvijas vēsturniekiem vai vairot grāmatu skaitu, lai doktoranti strādā arhīvos. Man ir konkrēta pētnieka, teiksim tā, pieredze, un es arhīvos redzu tikai vecu... teiksim tā, vecuma cilvēkus, kuri pēta savu senču radurakstus, nevis studentus vai doktorantus.

Latvijā nav pārraides par vēsturi televīzijā. Diemžēl mums arī nav tādu grāmatu, kuras... būtu pieņemamas plašai auditorijai... Latvijā izdotas grāmatas... viņas ir ar ļoti mazu tirāžu izdotas... un ļoti dārgas, neviens, teiksim tā, no studentiem to nevar sev atļauties...

Ja deputātiem ir tāda vēlme parunāt par vēstures jautājumiem, lūdzu, dariet to kaut kādā apakškomisijā, kuru, teiksim tā, var dibināt Ārlietu komisijas ietvaros. Un es arī labprāt varētu piedalīties. Bet, man šķiet, šis jautājums nav vērtīgs apspriešanai plenārsēdē," teica viņš.

Krievijas vēstniecība Latvijā nosauca Saeimas rezolūciju par "zaimojošu un sakropļotu produktu", kurš sagroza 80 gadus senus notikumus.

"Ir skumji, ka šāds paziņojums parādījies gadā, kad civilizētā sabiedrība gatavojas atzīmēt Eiropas atbrīvošanas no "brūnā mēra" 75. gadadienu," piebilda vēstniecībā.

75
Pēc temata
Polijas skolēni iestudējuši priekšnesumu par Aušvicas tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Visīstākā elle: KF izvērtējuši Polijas plānus aizliegt Krievijas vēstures redzējumu
Zaharova par vēstnieka izsaukšanu uz Polijas ĀM pēc Putina vārdiem
Juris Jansons

Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus

9
(atjaunots 08:27 25.02.2021)
Tiklīdz tiek ieviests jauns Covid-19 ierobežojums Tiesībsarga biroja saņemto sūdzību skaits divreiz pieaug, paziņoja Juris Jansons.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.

24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Tikšanās laikā Jansons pastāstīja, ka pandēmijā Birojs ir saskāries ar lielu darba apjomu, daļēji tas saistīts ar komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem un ar valdības neloģiskajām rīcībām, ieviešot dažādus ierobežojumus. Pēc viņa vārdiem, tiklīdz tiek ieviests jauns ierobežojums vai tiek apspriesta tā lietderība, sūdzību skaitu, kas nonāk Biroja, pieaug divreiz. Cilvēki grib saprast, kāpēc tiek ieviests tāds vai citāds ierobežojums, un daudzi norāda uz to neloģiskumu.

Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.

Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.

Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.

Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.

9
Tagi:
Jansons, tiesībsargs, tirdzniecība, ierobežojumi, policija, valdība, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
"Kur jūs esat mūs noveduši?" Bāra īpašnieks raud policistu priekšā
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

20
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

20
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
(0:31 / 3.34Mb / просмотров видео: 1758)

Lavrovs pastāstīja par krievvalodīgo cilvēku tiesību pārkāpumiem Baltijā un Ukrainā

0
(atjaunots 08:58 25.02.2021)
Tas nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzībai izmantotas represijas attiecībā uz mazākumtautībām, uzsvēra Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā rada dziļas bažas, norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomē. Diplomāts kā piemēru minēja to, ka krievu valoda ir dzimtā aptuveni 30-50 procentiem Ukrainas iedzīvotāju, bet to izspiež gan no sabiedriskās, gan izglītības sfēras. Tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības, bet ANO cilvēktiesību padome klusē. Lavrova paziņojumu skatieties Sputnik video.

0