Anomālā ziema Latvijā tuvojas rekordam: Mērsragā piefiksēts +10 grādu siltums

© Sputnik / Sergey MelkonovЦветущая сакура в Парке Победы в Риге
Цветущая сакура в Парке Победы в Риге - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Aizritējušajā trešdienā, 15. janvārī, novērošanas stacijā Mērsragā sinoptiķi piefiksēja šai dienai rekordaugstu gaisa temperatūru +10,3 grādus.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Pēc sinoptiķa Jāņa Tralļa sacītā, pusnaktī Kolkā termometra stabiņš rādīja +10,2 grādus. Šie rādītāji kļuva par rekordaugstiem 15. un 16. janvārim visā Latvijā, kā arī pārspēja decembra otrās dekādes siltuma rekordu.

Atzīmēsim, ka, saskaņā ar speciālistu novērojumiem, vidējā gaisa temperatūra 2020. gada janvārī ir aptuveni par vienu grādu augstāka, nekā rekordsiltā 1989. gada ziema, kad sinoptiķi piefiksēja +1,8 grādus.

"16. janvāris Jēkabpils pagalmā. Turpina zaļot piparmētra, izlīduši krokusi un pirmās īrisu lapiņas, muskares un zilsniedzītes jau pavisam lielas..." dalās novērojumos savā Twitter mikroblogā Jānis Trallis.

Arī galvaspilsēta neatpaliek no dabas pārsteigumiem. Sociālajos tīklos ziņo, ka Ķengaragā tika manītas sniegpulkstenītes.

Klimatiskā prognoze: ziema būs īsāka

Tikmēr speciālisti prezentēja jaunu klimatisko pētījumu, kurā teikts, ka ap XXI gadsimta 50. gadiem ziema Latvijā sāksies tikai janvāra vidū un beigsies jau februāra vidū. Arvien biežāk būs gadi, kad ziemas nebūs vispār.

Taču vasaras garums nepalielināsies tik strauji, kā samazināsies ziemas periods. Ilgstošāks kļūs tas gadalaika periods, kad vidējā gaisa temperatūra sastādīs 0 un +10 grādus, vēsta eksperti.

​Esošā neparasti siltā ziema nesola arī to, ka visas sekojošās ziemas būs tādas pašas. 2019./2020/ gada anomāli silto ziemu zinātnieki galvenokārt saista ar stabilajām zema spiediena zonām Arktikā.

Taču nākotnē ir iespējamas arī ziemas, kuras aizritēs anticiklona un liela sala ietekmē. Globālās sasilšanas dēļ siltas ziemas kļūst vēl siltākas, savukārt aukstās ziemas vairs nav tik aukstas, kā agrāk.

Pētījumā ir secinājums, ka vasara kļūs garāka. Periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +10 grādiem 2040. – 2069. gadā vidēji ilgs no aprīļa beigām līdz oktobrim.

Līdz ar gada vidējās gaisa temperatūras pacelšanos par vienu grādu vasara Baltijas valstīs kļūs aptuveni par 10 dienām garāka, savukārt ziema – par 20 dienām īsāka, nonākuši pie secinājuma zinātnieki.

Nedēļas nogalē kļūs aukstāk

Ja atgriezīsimies pie prognozes Latvijai šai nedēļai, tad te sinoptiķi sola mums nelielu aukstumu.

Nedēļas beigās Latvijā paaugstināsies atmosfēras spiediens un gaiss kļūs nedaudz aukstāks un sausāks. Vakar maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +5…+8 grādus, savukārt šodien tā jau pazemināsies līdz +2…+6 grādiem.

Sestdien un svētdien, 18. un 19. janvārī, būs vēl par vienu grādu aukstāk, savukārt naktīs temperatūra, sevišķi Latgalē, nolaidīsies zem nulles.

Laikapstākļi būs mākoņaini, brīžiem skaidrosies, dažviet ir gaidāmi nelieli nokrišņi.

Nākamās nedēļa pirmajā pusē gaisa temperatūra atkal pacelsies līdz +3…+7 grādiem, pēc tam ir iespējams laika periodi ar salu un sniegu, taču februārī un martā vidējā gaisa temperatūra arī ir gaidāma par dažiem grādiem virs normas.

Ziņu lente
0