Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, foto no arhīva

Ģirģens par Ķuža atkāpšanos no amata: daudzi nesaprot, ka atnācis kardiologs

82
(atjaunots 16:08 16.01.2020)
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pārvērtēja savas iespējas īstenot izmaiņas iestādes darbā un pareizi darīja, ka atkāpās no amata, uzskata IeM vadītājs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens komentēja Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža aiziešanu telekanālā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Šonedēļ Ķuzis iesniedza atlūgumu, lūdzot atbrīvot viņu no amata no 10. februāra.

Ģirģens uzsvēra, ka viņa galvenais uzdevums Ķuzim bija tajā, lai procesi Valsts policijā tiktu uzlaboti daudz aktīvāk. Uz jautājumu, kā Ķuzis ticis ar to galā, Ģirģens atbildēja, ka aprakstīs situāciju IeM kopumā, un salīdzināja savu ikdienas darbu ar darbu reanimācijas nodaļā.

"Iepriekšējos gados ir bijusi ļoti laba ballīte, faktiski bez nekādas īpašas kontroles, bet sirsniņa ir vāja. (...) Ļoti daudzi nesaprot, ka burtiski ir atnācis kardiologs ar jaunām prasībām, (...) ar konkrētiem uzstādījumiem. Ne katrs vadītājs to spēj izturēt," pateica viņš.

Pēc viņa sacītā, Ķuzis, acīmredzot, ir sapratis, ka tik intensīvs darbs nav domāts viņam. Ministrs atzīmēja, ka lēmums atstāt amatu esošajā situācijā ir loģisks. Uz jautājumu, vai tādējādi Ķuža darbs vērtējams negatīvi, ministrs uzsvēra, ka vērtē Valsts policijas priekšnieka pienesumu, taču ir pienākuši "jauni laiki un jaunas prasības".

Runājot par to, kas netika izdarīts, Ģirģens kā piemēru nosauca stratēģisko komunikāciju ar darbiniekiem. Patlaban ir jāievieš jauns policijas darba modelis, jānostiprina iecirkņi, aktīvāk jāstrādā pie funkciju dublēšanas novēršanas, jāskaidro visi šie procesi darbiniekiem, aktīvāk jārunā ar sabiedrību, uzsvēra ministrs.

"Domāju, ka Ķuža kungs ir pārvērtējis savas iespējas šīs nākotnes izmaiņas ieviest," pateica ministrs.

Tāpat Ģirģens atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Valsts policijā ir darbinieki, kuri nav cienīgi ieņemt savus amatus, pastāv arī zināmi korupcijas riski.

"Vēlētos šo jautājumu pārrunāt ar jauno policijas priekšnieku. Arī šis bija viens no aspektiem, kuros neieklausījās Ķuža kungs. Protams, var interpretēt, ka iekšlietu ministrs ir kaut ko uzspiedis, bet tā nav - ir arī operatīvā informācija, zinām riskus, zinām tās amatpersonas," pateica IeM vadītājs.

Viņš paziņoja, ka jaunais Valsts policijas priekšnieks tiks izvēlēts konkursa kārtībā. Viņam ir jābūt zinošam profesionālim, jāprot ātri un operatīvi pieņemt lēmumu, jāstrādā valsts un sabiedrības labā, jābūt godīgam, sacīja ministrs.

82
Pēc temata
Pienācis laiks aizvērt lappusi: Ķuzis aiziet no Valsts policijas
Valsts policijas priekšniekam Ķuzim izrakstīts 100 eiro sods

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

6
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

6
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem
manavakcina.lv

"Определитесь. Ir viņi mūsu krievi vai nē?": polittehnologs par vakcināciju Latvijā

19
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Polittehnologs Jurģis Liepnieks izsmej paradoksālo situāciju ap vakcinācijai veltīto informatīvo avīzi, ko iespējams laist klajā vienīgi latviešu valodā.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Ziņas par to, ka vakcinācijai pret Covid-19 veltītā informatīvā avīze tiks izplatīta vienīgi latviešu valodā, radījusi neizpratni atsevišķu Latvijas elites pārstāvju vidū. Izrādījies, ka ar "sarežģītajiem" iedzīvotāju slāņiem (proti, krievvalodīgajiem) saziņu sakārtot neļauj viņu pašu pieņemtie likumi. Paradoksālā situācija radījusi kritikas un izsmiekla vētru sociālajos tīklos. Piemēram, polittehnologs Jurģis Liepnieks smējās par tiem, kuri 30 gadus darījuši visu iespējamo, lai ignorētu krievvalodīgos iedzīvotājus.

"Smieklīgi. 30 gadus tiek darīts viss, lai ignorētu Latvijas krievus, diskreditētu visus viņu politiķus, organizācijas, un visādi izslēgtu krievu valodu no saziņas. Pēkšņi izrādās – esošie pašu pieņemtie un gadiem pastiprinātie likumi neļauj izdod vakcinācijas avīzi. Sašutums! – rakstīja polittehnologs Jurģis Liepnieks savā lapā Twitter un piebilda: - Te gribas teikt - определитесь. Ir mums viņi vajadzīgi vai nav? Ir viņi MŪSU krievi vai nē?"

​Tomēr komentētāju viedokļi dalījās – dažs apgalvoja, ka neviens krievus nav ignorējis, citi norādīja, ka avīze vispār nav vajadzīga nekādā valodā, trešie piekrita autoram.

"Pa ko cepiens. Latvju valstiskuma pamats ir naids, tad - pret vāciem, tagad - pret krieviem. Ar to ari pa skuju taku ejam. Bezcerīgi," uzskata Ojārs Bojārs.

​"Mūsu krievi mums ir vajadzīgi, bet ja viņi arī paši vēlas būt “mūsu krievi”, tad slaveno avīzi droši var saņemt un lasīt latviešu valodā!" uzskata Mārtiņš Jansons.

​"Vakcinācijas avīzi VISPĀR nevajag izdot ne latviešu, ne krievu valodā. Tā ir tāda pat nauda izmešana kā vakcinācijas birojs. Fakcinācijas birojs un fakcinācijas avīze," viedokli pauda Dzintra Simsone.

​Asu diskusiju raisīja arī žurnālista Kārļa Arāja tvīts – viņu pārsteidza Valsts valodas centra uzstājība, kura lēmums nosaka – avīzes krievu valodā nebūs.

"Par vakcinācijas avīzi letanews.lv vēsta, ka VVC pie vainas, ka nebūs avīze arī Rus valodā. Mums ir kopiena, kur skepse pret vakcināciju ir ļoti augsta, bet informēt viņus nedrīkst...." Kārlis Arājs bija ļoti pārsteigts.

​Žurnālista tvītu pavadīja pat stihiska zibakcija ar lūgumiem "Latvijas Pastam" atsūtīt iedzīvotājiem avīzi krievu valodā. Tās pamatā ir salīdzinoši nesenie likuma grozījumi, kas liedz Latvijas Pastam piegādāt iedzīvotājiem jebkādus informatīvos materiālus krievu valodā, ja vien cilvēks nav to īpaši palūdzis.

Diskusijā iesaistījās pat pats "Latvijas Pasts".

"Vēršam uzmanību, ka Latvijas Pasts var piegādāt materiālus jebkurā valodā, taču nevaram zināt un mums nav jāzina, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums Vakcinācijas birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās," situāciju komentēja "Latvijas Pasts".

​Sašutumu par to, ka nav iespējams izdot avīzi krievu valodā, pauda arī citas sabiedrībā pazīstamas personas.

"Murgs. LTV7 ziņu no rudens TV nav, citu vietēju programmu televīzijā vietējiem krieviem nav, avīzes gandrīz izmirušas, vakcīnu skepse augsta: bet krieviski  vakcinācijas avīzi piegādāt nevar, jo...JO? Mums vajag pūļa imunitāti vai kā?" bija sašutusi redaktore un žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Kā mēs plānojam sasniegt pūļa imunitāti, ja nevar nieka informatīvu avīzi drukāt abās valodās, lai sasniegtu ~40% iedzīvotāju? Es saprotu, ka valsts valoda ir viena. Pirms 10 gadiem būtu kliegusi, ka krieviski nevajag. Šobrīd es saprotu, ka jāuzrunā cilvēks tam saprotamā valodā!" rakstīja Aina.

​"Super ideja par avīzi tikai latviešu valodā. Nebūs mums pūļa imunitātes, dzīvosim mūžīgos ierobežojumos un tad gan tie krievi redzēs. Šahs un mats, Vaļas tante no kaimiņu mājas, nebūs tad viņai citas iespējas, ka vien Straumēnus no galvas citēt," sarkastiski atzīmēja politikas un vēstures zinātniskā pētniece Una Bergmane.

​"Vakcinācijas komunikācija krievu valodā ir zilonis trauku veikalā, ko kļūst grūti ignorēt.Taču atgādināšu,ka valsts nedrīkst ar iedzīvotājiem komunicēt RU arī par tik jutīgām tēmām kā seksuālā&reproduktīvā&psihiskā veselība, vēža skrīnings. Tas ir taisns ceļš uz sabiedrības veselības nevienlīdzību," vēl virkni ignorētu problēmu iezīmēja Ilzes Viņķeles bijusī asistente un VM darbiniece Marta Krivade.

​"Atvainojiet, vai godātais premjera kungs tikai nule nonācis līdz šai sensacionālajai atklāsmei?" nosmīnēja mūzikas žurnālists un kritiķis Edgars Raginskis par Kariņa repliku – sak, par vakcīnām vajagot runāt arī krieviski.

​Atgādināsim, ka informatīvo avīzi, kas veltīta vakcinācijai, plānots izplatīt no maija vidus vienīgi latviešu valodā. Saziņa ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem par vakcināciju nav īsti gluda, piemēram, nesen sociālajā reklāmā krievu valodā sabiedriskajā transport tika pieļauta kļūda, un tā aicināja cilvēkus vakcinēties, lai apciemotu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu.

19
Tagi:
vakcinācija, krievvalodīgie, latviešu valoda
Pēc temata
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem