Bērni skraida ar automātiem, kā Sjerraleonē: ANO gaida Latvijas paskaidrojumus
(atjaunots 14:06 16.01.2020)
ANO Bērnu tiesību komiteja uzskata, ka nepilngadīgo apmācīšana Jaunsardzē, kā apieties ar šaujamieročiem, pārkāpj starptautiskās normas, un jau vairākus gadus gaida Latvijas paskaidrojumus.RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. ANO Bērnu tiesību komiteja noraizējusies par nepilngadīgo dalību jauniešu militarizētajā organizācijā "Jaunsardze", tādēļ līdz 2021. gada 12. maijam valstij jāsagatavo atbilde par to, kā Latvija novērš bērnu dalību bruņotos konfliktos atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas papildu protokolam, vēsta Latvijas Avīze.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Par to paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) valdības sēdē otrdien, 14. janvārī. Tajā tika skatīts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", kas regulē Jaunsardzes darbu un obligāto valsts aizsardzības mācību stundu ieviešanu skolās.
Petraviča pauda neizpratni saistībā ar to, ka nedz pašā likumprojektā, nedz tā anotācijā netiek minētas ANO komitejas bažas, un pauda cerību, ka Aizsardzības ministrija piedalīsies atbildes sagatavošanā iesniegšanai ANO.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") apstiprināja, ka viņa iestāde palīdzēs sagatavot atbildi ANO un paskaidros, "ar ko Latvija atšķiras no Sjerraleones" un citām Āfrikas valstīm, kur bērni tiek iesaistīti militārās darbībās. Pabriks piebilda, ka Jaunsardzē seko līdzi bērnu un jauniešu drošībai militāro iemaņu iegūšanas laikā, savukārt tas, kā nepilngadīgajiem ļauj izmantot ieročus, atšķiras no tā, kā to izmanto personas, kas ir vecākas par 18 gadiem.
Tāpat ministrs norādīja, ka ANO piezīmēm ir rekomendējošs, nevis obligāts raksturs.
Izrādījās, ka raizes saistībā ar bērnu un jauniešu dalību Jaunsardzē ANO komiteja pauda jau 2016. gadā, taču deva piecus gadus atbildes sniegšanai.
"Komiteja ir ļoti nobažījusies par to, ka Jaunsardzes programma ietver bērnu līdzdalību darbībās, kas saistītas ar ieročiem un militāro apmācību. Komiteja mudina dalībvalsti veikt pasākumus, lai aizliegtu ar šaujamieroču izmantošanu saistītās militārās apmācības bērniem vecumā līdz 18 gadiem vispār un jo īpaši Jaunsardzē, un izveidot regulāru Jaunsardzes programmas uzraudzību, lai nodrošinātu to, ka tās mācību programma un mācību personāls ievēro papildu protokolu," teikts komitejas paziņojumā.
Turklāt, ANO Bērnu tiesību komiteja paudusi nožēlu, ka Latvijā netiek rīkota kampaņa pret bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos un netiek sniegts priekšstats par konvenciju un attiecīgo protokolu, kurš aizliedz iesaistīt bērnus bruņotos konfliktos.
Tāpat komitejas norādīja uz bēgļu un migrantu bērnu datu trūkumu, kuri ierodas Latvijā bez pavadījuma un "var tikt ievervēti un izmantoti militārās darbībās ārzemēs".
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu – "atbalstīt Ukrainu"
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti". RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
©
Foto : U.S. Army photo / Kimberly Spinner
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".
Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.
Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.
"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.
Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.
"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.
Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.
Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева